"Rail Baltica" ceļā gaidāmi līķi un lādiņi
Arheologi pabeiguši pirmo izpētes posmu topošās dzelzceļa līnijas Rail Baltica trasē – Rīgas loks ir apzināts, atrasti lādiņi, pētīti ierakumi. Tagad atlikuši abi trases spārni – uz igauņiem un leišmali. Bet, kamēr pētnieki analizē Pirmā pasaules kara trofejas, citāds karš sācies Baltijas valstu valdību starpā. Oktobrī beidzas uzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Andas Rubesas pilnvaru termiņš, bet konkurss uz šo amatu joprojām nav izsludināts.
Zinātāji teic, ka latvieši pie šī 5,8 miljardus vērtā megaprojekta vadības grožiem otrreiz netiks pielaisti un galvenā cīņa izvērtīsies starp igauņiem un lietuviešiem. Riskējot apturēt naudas plūsmu no Briseles, viņi ziemā jau mēģināja nomest B. Rubesu no amata, tomēr tas neizdevās, un tagad jau pilnīgi noteikti savu termiņu viņa pabeigs līdz galam, taču, kas notiks tālāk, nepavisam nav skaidrs.
Vakar arheologi uzmērīja pēdējo objektu plānotās dzelzceļa trases posmā Ķekavas novadā. Tā bija zemnīca. Tā kā atrasti arī divu lauka virtuves plīts virsmu fragmenti, jāsecina, ka te vācu ierakumu aizmugurē tika gatavots ēdiens karavīriem.
Konkurss kavējas
Teorētiski konkurss uz valdes priekšsēža amatu bija jāsludina ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms šā amata atbrīvošanās. Vai arī personāla atlases kompānijai jāsāk medīt potenciālos kandidātus. Taču pagaidām nekas tāds nenotiek, un līdz oktobrim atlikuši vairs tikai trīs mēneši.
Tā kā finansējums projektā tiek izmaksāts pa posmiem un atbilstoši paveiktajam, ikviena aizķeršanās vai darbu kavēšanās var rezultēties ar naudas plūsmas pārtraukumiem, un nav arī noslēpums, ka vairākas ES valstis dzelzceļa projekts Baltijā vispār neinteresē. Tās labprāt vēlētos pārvirzīt šīs finanses dienvidu virzienā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka nobīde no projekta sākotnējā laika grafika ir jau divi gadi. Tāpēc kļūdīties vairs nedrīkst, muļļāties nedrīkst un arī palikt bez vadības projektā nedrīkst. Satiksmes ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka konkursa sludināšana uz valdes vadītāja amatu esot uzņēmuma padomes darīšana. Un šobrīd padomi vada Igaunija. Taču te vērts atgādināt, ka Latvijas intereses uzņēmuma RB Rail padomē pārstāv Satiksmes ministrijas virzīti cilvēki un Satiksmes ministrija šajā projektā ir labuma guvējs, pārstāvot Latvijas valsti.
Jāuzmanās no zarīna
Atšķirībā no projekta politiskās vadības, darbu praktiskajiem izpildītājiem Latvijā, uzņēmumam Eiropas dzelzceļa līnijas, šķiet, veicas labāk. Pavisam apmierināti var būt arheologi, kas veic projekta priekšizpēti, lai viņu pēdās ejošie būvnieki zinātu, ko drīkst, ko nedrīkst darīt, kādi ir riski. Pēc trases Rīgas loka izpētes rekomendācijās būs ierakstīti brīdinājumi par gaidāmu lielu skaitu cilvēku mirstīgo atlieku, un ļoti daudz būs arī sprādzienbīstamu priekšmetu, jo te pāri gājis Pirmais pasaules karš. Ne tikai izrūsējušu lādiņu palieku, bet arī purvainās vietās labi saglabājušos un patiešām nesprāgušu. Turklāt tajos var būt ne tikai šrapneļi, bet arī zarīns. Tātad jāstrādā ļoti uzmanīgi.
Atpakaļ vai pie dieviem
Vakar arheologi uzmērīja pēdējo objektu plānotās dzelzceļa trases posmā Ķekavas novadā. Tā bija zemnīca. Tā kā atrasti arī divu lauka virtuves plīts virsmu fragmenti, jāsecina, ka te vācu ierakumu aizmugurē tika gatavots ēdiens karavīriem. Paši ierakumi vāciešiem ļoti viltīgi. Pozīcijas veido trīs aizsardzības līnijas, kas savienotas zigzagā - lai gadījumā, ja pretinieks pārrauj pirmo līniju, viņu var apšaudīt no sāniem, savējiem netrāpot. Taču nepārrāva. Pētnieks Klāvs Zariņš stāsta, ka šeit kaujas notika 1916. gadā, vispirms martā, tad jūlijā. Krievijas 12. armija ar vairākiem latviešu strēlnieku bataljoniem tās sastāvā uzbruka vāciešiem ar spēcīgu artilērijas uguni, cerot iznīcināt blindāžas, ložmetēju ligzdas, dzeloņdrātis. Taču šrapneļu lādiņi cerētos postījumus nenodarīja - uguns bijusi ļoti neprecīza. Stobri pārkarsa. Rezultātā visa josla starp krievu un vāciešu pozīcijām piemētāta lādiņiem, bet uzbrukumā kājnieki bija spiesti iet zem dzīvas vāciešu uguns. Nekur tālu neaizgāja - pie dieviem vai atpakaļ uz saviem ierakumiem. Savukārt vācieši savos ierakumos nodzīvoja vēl ļoti ilgi. Viņiem arī tas padevās vieglāk, jo būvēja viņi tos uz augšu kā vaļņus. Savukārt krievi un latvieši rakās iekšā zemē, attiecīgi visu karu pavadot slapjumā un tā izraisītās sērgās. Vēsture rāda, ka tas ietekmēja kritušo skaitu, tomēr ne kara iznākumu kopumā.
Būvējot jauno Baltijas dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu, tiks uzietas vēl daudzas liecības par Latvijas vēsturi. Pētnieki varēs dokumentēt visu, ko vēl nav pievākuši un izmīdījuši melnie arheologi. Tātad no vēstures un zinātnes viedokļa Rail Baltica ir ieguvums.