Pēc Zolitūdes traģēdijas toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nāca klajā ar ierosinājumu veikt sabiedrisko ēku drošības auditu. Ir pagājuši pieci gadi, un cits ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pavēsta par Ekonomikas ministrijā izstrādāto ieceri Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās veikt drošības auditu.
Kas par to maksās - vispirms par auditu, pēc tam par renovāciju, jo daudzdzīvokļu māju tehniskais stāvoklis reti kur uzlabojas? Dzīvokļu īpašnieki. Vispārējs audits, ja to veiks godprātīgi, ar reālām pārbaudēm un fakta konstatāciju, var atklāt daudz negaidītu situāciju. To skaitā patvaļīgas dzīvokļu pārbūves, kuru rezultātā atsevišķu ēkas daļu stiprība var būt izmainīta. Ja auditā konstatēs, ka pārbūve bijusi patvaļīga, tad pagaidām ir neatbildēts jautājums, kā varēs noteikt, kurā laikā pārbūve veikta un kurš no dzīvokļa īpašniekiem (ja tas ticis pirkts un pārdots) ir atbildīgs, kā arī vai būtu jāmaksā sods ar atpakaļejošu datumu un cik ilgā laikā veicama nedrošo konstrukciju stiprināšana par dzīvokļa īpašnieka līdzekļiem.
Jau pirms 11 gadiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji tika brīdināti, ka 93,8 procenti visa Latvijas dzīvojamā fonda daudzdzīvokļu ēku, kas celtas līdz 1990. gadam, ir nepieciešama renovācija.
Tolaik izskanēja informācija: ja Latvijā netiks uzsākta kompleksa un valsts stimulēta problēmas risināšana, tad māju tehniskā stāvokļa krīze var sākties ap 2020. gadu, kad daļa dzīvojamo ēku būs avārijas stāvoklī. Šajā laikā dzīvojamo māju renovācijai ir bijis iespējams izmantot Eiropas fondu līdzekļus, un tas ir un vēl tiek darīts, tomēr dažādu iemeslu dēļ māju atjaunošana nenotiek strauji. Latvijai pieejamais atbalsta programmas finansējums pašlaik ļauj atjaunot 1700 ēkas septiņu gadu ilgā periodā. Pirms dažiem gadiem Rīgā atjaunoto ēku skaits bija tikai 0,4 procenti no visa dzīvojamā fonda. Ar tādiem tempiem galvaspilsētā ēkas ātrāk sabruks nekā tiks kaut cik pielāgotas komfortablai (arī izmaksu ziņā) dzīvošanai.
Latvijā ir apmēram miljons mājokļu, no kuriem 69 procenti atrodas daudzdzīvokļu mājās. Lielākā daļa no šīm mājām ir būvētas pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas, tās ir tehniski nolietotas. Konstatēts augsts būvkonstrukciju un inženiersistēmu nolietojums, zema siltumnoturība, bet tas, kas notiek dzīvokļos, kopumā nav zināms. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir definējusi daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu kā vienu no Latvijas valsts mājokļu un enerģētikas politikas mērķiem.
To zinot, ekonomikas ministra teiktais nešķiet pārsteidzošs. Viņš sacīja, ka ēku īpašniekiem jāuzliek par pienākumu regulāri publicēt neatkarīgu auditu, kur novērtēts ēkas stāvoklis, un ar šo auditu varētu iepazīties mājas iedzīvotāji. Ministrija dzīvojamo ēku pētīšanu vēlas uzticēt Būvniecības valsts kontroles birojam, bet birojs potenciālo funkciju aizspēlē ministrijas laukuma pusē. Pagaidām tā ir vārdu pārmaiņa, jo iecere ir pavisam zaļa.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā kā risinājums ir tā dēvēto hruščovku masveida nojaukšana. Tūkstošiem blokmāju liktenis ir izlemts - lētāk ir tās nojaukt nekā atjaunot. Latvijā mājas sagrūst pašas. Vai nosvilst.
Valmiera ir vienīgā pašvaldība, kas jau pirms vairākiem gadiem ne tikai runāja par dzīvokļu krīzes novēršanu, bet arī rīkojās. Šogad 7. jūnijā ekspluatācijā tika nodoti Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Valmieras īres namos kopā ir 150 dzīvokļu. Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 eiro mēnesī (īres maksā ir iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi). Īrniekam papildus būs jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Dzīvokļa īres tiesības tiks piešķirtas uz pieciem gadiem, un īres līgums aizliegs dzīvokli nodot apakšīrniekiem, kā arī viena persona varēs īrēt tikai vienu dzīvokli.
Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par dzīvokļiem tiks rīkota īres tiesību izsole, tai var pieteikties līdz 13. jūlijam. Tuvākā dzīvokļu apskate tiks rīkota 11. jūlijā no pulksten 14 līdz 20.
***
ĒKU ATJAUNOŠANAS ŠĶĒRŠĻU ANALĪZE
Vērtējot ēku energoefektivitātes ietekmi, var secināt, ka galvenie šķēršļi, lai stimulētu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu, ir:
• augstas finanšu resursu piesaistes izmaksas (aizdevumu procentu likmes) komercbankās;
• ēku īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem un kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežo iespēju uzņemties jaunas saistības vai saņemt aizdevumu bankā;
• nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku apsaimniekotāji, neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, projektētāji, būvniecībā nodarbinātie) skaits;
• kvalificēta darbaspēka trūkums;
• zema būvniecības darbu kvalitāte un būvniecības kontroles trūkums.
Avots: Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums
Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija, 2017. gads