Lai arī Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka nav politiķis, viņš joprojām ir Ventspils domes deputāts un līdz ar to valsts amatpersona, uz kuru attiecas likumā noteiktie ierobežojumi darbībai biznesā, teikts no KNAB saņemtā atbildē.
Šā gada 2. jūlijā Neatkarīgā publicēja Ģ. V. Kristovska skaidrojumus par darbošanos konsultāciju biznesā, sniedzot padomus Rūdolfa Meroni kontrolētajai akciju sabiedrībai Ventbunkers «par Eiropas Savienības tiesību aktiem».
Ģ. V. Kristovskis Neatkarīgajai pauda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uz viņu neattiecoties nekādi ierobežojumi sniegt par maksu konsultācijas jebkādiem uzņēmumiem, esot tas, ka viņš nemaz neesot politiķis, bet pašvaldības deputāta pienākumus viņš pildot vien «hobija» līmenī.
«Nē, es neesmu politiķis tādā izpratnē. Nezinu, vai jūs tam sekojat līdzi. Kopš es no ārlietu ministra amata aizgāju, neesmu bijis ne Saeimā, ne valdībā,» apgalvoja Ģ. V. Kristovskis. «Es neesmu piedzimis tikai politiķis. Pirmā izglītība man ir būvniecībā. Esmu strādājis kā būvinženieris projektētājs. Otrā izglītība - esmu beidzis Aizsardzības resursu plānošanas institūtu Amerikā. Tas bija par pamatu tam, ka mēs iestājāmies NATO. Esmu juridisko zinātņu maģistrs. Pēdējos divus gadus veltu tikai biznesa vadības konsultāciju tirgus izpētes zināšanu ieguvei. Es esmu tādā vecumā, ka varu sniegt konsultācijas, kam gribu. Galvenais, lai kāds maksā,» Neatkarīgajai skaidroja Ģ. V. Kristovskis, vaicāts, vai KNAB nav interesējies par viņa biznesa konsultācijām līdzīgi kā par partijas KPV LV politiķa Ata Zakatistova konsultācijām uzņēmēja Viestura Tamuža pārraudzītajiem uzņēmumiem.
Līdzīgais un atšķirīgais
Tā kā arguments - «neesmu politiķis, tātad uz mani nodarbošanās ierobežojumi neattiecas» - līdz šim nebija dzirdēts, Neatkarīgā vaicāja KNAB, vai Ģ. V. Kristovska «nepolitiķa» arguments ir pamatots.
No KNAB Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļas Stratēģiskās komunikācijas un izglītošanas grupas Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: «Ģirts Valdis Kristovskis saskaņā ar publiski pieejamo informāciju ir Ventspils pilsētas domes deputāts, un līdz ar to viņam ir noteikts valsts amatpersonas statuss. Uz Ģirtu Valdi Kristovski attiecas visi ierobežojumi, aizliegumi, pienākumi, kas pašvaldības domes deputātam kā valsts amatpersonai noteikti likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī likuma Par pašvaldībām 38. pantā deputātam noteiktie amata savienošanas ierobežojumi.»
Tomēr, lai gan «nepolitiķis» Ģ. V. Kristovskis ir valsts amatpersona, šobrīd nav oficiālu ziņu, ka par viņa sniegtajām konsultācijām KNAB būtu izrādījis kādu interesi. Turpretī KNAB ir ļoti ieinteresējušas A. Zakatistova sniegtās konsultācijas, kuras, kā zināms, KPV LV politiķi uz pusotru diennakti noveda īslaicīgas aizturēšanas izolatorā, lai gan A. Zakatistovs nav valsts amatpersona un attiecīgi viņam nekādi amata savienošanas ierobežojumi likumos nav noteikti.
Cita starpā Ģ. V. Kristovskis iepriekšminētajā publikācijā Neatkarīgajā atzina, ka joprojām ir partijas Vienotība biedrs. Tomēr viņš neesot partijas biedrs klasiskajā izpratnē, bet gan tikai «guļošais» biedrs: «Es taču drīkstu būt guļošais biedrs,» viņš skaidroja.
Vērsis un Jupiters
Jāatgādina, ka īsi pirms Jāņiem KNAB uz pusotru diennakti aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, A. Zakatistovu un V. Tamužu, jo partija KPV LV esot saņēmusi nelikumīgu finansējumu. Atbilstīgi KNAB versijai, 2016. gada pavasarī akciju sabiedrības Eco Baltia padomes priekšsēdētājs V. Tamužs esot paziņojis koncernā ietilpstošam uzņēmumam, ka vēlas nolīgt A. Zakatistovu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. Pēc V. Tamuža norādījuma, esot noslēgts līgums ar A. Zakatistovam piederošo SIA Per capita par konsultāciju sniegšanu, kas paredzējis samaksu 2000 eiro mēnesī. KNAB esot pierādījumi, ka minētie naudas līdzekļi tikuši izmantoti KPV LV vajadzībām, bet neesot norādīti partijas finanšu dokumentācijā.
Pats V. Tamužs KNAB versiju preses konferencē kategoriski noraidīja, norādot, ka filozofijas zinātņu doktors A. Zakatistovs esot sniedzis reālas un uzņēmējdarbības nozarei atbilstošas konsultācijas par Eiropas Savienības likumdošanas jautājumiem.
Tikmēr nav ziņu, vai KNAB kaut ko ir izpētījis par pusotru gadu atpakaļ zinātnieka Ilmāra Poikāna rakstīto iesniegumu, ka A. Kaimiņš un viņa uzņēmumi ir saņēmuši krietni lielākas summas par fiktīvu reklāmu no kompānijām, kuras kontrolē tā pati persona, kura izrādījusi materiālu labvēlību arī pret Ģ. V. Kristovski, - šveicietis R. Meroni.
Atšķirīgi biznesi
Var salīdzināt arī abus uzņēmumus, kuriem sniedza konsultācijas «nepolitiķis» - valsts amatpersona Ģ. V. Kristovskis - un KNAB nežēlastībā kritušais politiķis - privātpersona A. Zakatistovs.
Ventbunkers nodarbojas ar naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu - nozares speciālisti apgalvo, ka šajā biznesā nekādas būtiskas izmaiņas «ES tiesību aktos» netiek plānotas. Kā pumpēja naftas produktus, tā pumpēs, ja tādi būs. Ventbunkers apgrozījums, atbilstīgi Firmas.lv datiem, 2015. gadā (svaigāki gada pārskati nav iesniegti) bija 58,6 miljoni eiro, bet peļņa - 8,9 miljoni eiro.
Savukārt V. Tamuža padomes priekšsēdētāja amatā vadītā akciju sabiedrība Eco Baltia ir mātes kompānija, kurai ir astoņi vides apsaimniekošanas meitas uzņēmumi, tostarp ražojoši uzņēmumi - tie augstas kvalitātes produkciju eksportē uz vairākām rietumvalstīm. Koncerns nodrošina 700 darba vietu, vairākiem uzņēmumiem ir vairāku miljonu apgrozījums un miljonos mērāma peļņa. Piemēram, atbilstīgi Firmas.lv datiem, pērn koncernā ietilpstošajai SIA Eco Baltia grupa apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro, bet peļņa - 2,7 miljoni eiro; SIA Eco Baltia vide apgrozījums bija 12,2 miljoni, bet peļņa - 1,2 miljoni; SIA Nordic plast apgrozījums bija 6,5 miljoni, bet peļņa 73 000 eiro; a/s Pet Baltija apgrozījums bija 24 miljoni, bet peļņa - viens miljons eiro utt.
Nav ne mazāko šaubu, ka likumdošana vides apsaimniekošanas jomā Eiropā mainās regulāri, turklāt vides apsaimniekošanas problēmas regulāri tiek paceltas arī filozofiskā līmenī. Par to liecina kaut vai pēdējā laika kaismīgās diskusijas par iepakojuma depozītu sistēmas ieviešanu vai neieviešanu Latvijā.