Indeksācijas rezultātā pieaugot pensijas apmēram, palielināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kas pensionāram būs jāmaksā no savas pensijas. Labklājības ministrs Jānirs Reirs šonedēļ ir priecīgs, jo var paziņot senioriem par pēdējos gados lielāko pensiju indeksāciju. Viņš apgalvo, ka sociālais budžets to pieļauj, jo uzkrājums veidojas pietiekami strauji, kā arī uzsver, ka nevienam pensionāram nodoklis, kas jāmaksā no pensijas, pensijas pieaugumu «neapēdīs».
Pensiju indeksācija gaidāma tikai rudenī, kā ierasts - 1. oktobrī, taču par gaidāmajām izmaiņām pensiju indeksācijā ministrs stāsta tagad - pašā vasaras karstumā. «Darbs pie pensionāru dzīves uzlabošanas noticis visus četrus gadus, kopš strādā šī Saeima, un jau pašā pirmajā gadā notika būtiskas izmaiņas - tika atcelts negatīvais koeficients, kas ietekmēja krīzes gados piešķirtās pensijas,» uz jautājumu, vai pensiju palielināšanai ir kāda saistība ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, atbild J. Reirs. Arī lēmums mainīt pensiju indeksācijas kārtību, īpaši atbalstot pensionārus ar lielu darba stāžu, diskutēts jau iepriekšējos gadus. Ministrs atzīst, ka nav sasniegts viens mērķis, proti, straujāk palielināt pensijas neapliekamo minimumu, kas no šā gada ir 250 eiro (iepriekšējo 235 eiro vietā), bet vajadzētu - 300 eiro jau šogad. Jāatgādina, ka Saeimā iesniegtā iedzīvotāju iniciatīva (savākti 12 000 parakstu) bija par nodokļa atcelšanu pensijām, taču politiķi izvēlējās daudz mērenāku ceļu, pakāpeniski par apmēram 20 eiro palielinot neapliekamo minimumu pensijām ik gadu.
«Par pensiju indeksāciju informējam tagad, jo tieši jūlija beigās ir zināmi indeksi, kurus piemēros, aprēķinot pensiju indeksāciju,» skaidro J. Reirs, «ja šie indeksi būtu zināmi martā, tad mēs par indeksāciju stāstītu pavasarī.» Kāda indeksācija sagaida Latvijas pensionārus? Šā gada 1. oktobrī tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - 382 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar 1. grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksē visu pensijas apmēru. Šā gada pensiju indeksācijas jaunums ir katra cilvēka darba stāžs, ko ņems vērā, aprēķinot indeksu. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (šiem pensionāriem indeksācijas kārtība nemainās), ja no 30 līdz 39 gadiem - 60 procentus, ja 40 un vairāk gadu - 70 procentus.
Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka vidēji pensija indeksācijas rezultātā pieaugs par 18,27 eiro, taču minimālais pieaugums varētu būt ap astoņiem eiro, maksimālais - 27,50 eiro.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece ar piemēru par darba stāžu ilustrē, kā atšķirsies pensijas pielikums. Ja pensionāra darba stāžs ir līdz 30 gadiem, vidējais pensijas pielikums būs 8,22 eiro, savukārt, ja darba stāžs ir virs 30 gadiem, bet nesasniedz 40 gadu, pielikums būs 15,71 eiro. Vislielākais pielikums sagaida cilvēkus ar darba stāžu virs 40 gadiem - vidēji 22,91 eiro. Tiesa, jāņem vērā, ka katram pensionāram pensiju indeksē individuāli un reālais palielinājums atšķirsies no vidējiem skaitļiem un piemēriem.
No indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu, un, ņemot vērā vidējo pensijas apmēru Latvijā, kas ir pieaudzis, un pašlaik ir 360 eiro, ar nodokli jau apliek lielu daļu Latvijas pensionāru pensijas. Lielākā pensionāru daļa saņem pensiju robežās no 250 līdz 350 eiro (tie ir vairāk nekā 400 000 cilvēku), kas nozīmē, ka pašlaik lielākā pensionāru daļa arī maksā un pēc indeksācijas maksās nodokli no summas, kas ir virs neapliekamā minimuma - 250 eiro. Gan ministrs, gan speciālisti gan apgalvo, ka nodokļa dēļ nevarētu būt situācija, ka pensijas pielikuma nebūs nekāda vai arī ka indeksāciju nodoklis «noēdīs». Tā nebūšot.
***
Pensiju indeksācija
Šāgada indeksācijā tiks ņemts vērā arī pensionāra darba stāžs
• Jo lielāks pensionāra darba stāžs, jo lielāku procentu no darba algas reālā pieauguma ņems vērā, indeksējot pensiju
• Darba stāžs līdz 29 gadiem - ņems vērā inflācijas rādītāju un 50% no darba algas pieauguma valstī
• Darba stāžs 30-39 gadi - ņems vērā inflācijas rādītāju un 60% no darba algas pieauguma valstī
• Darba stāžs 40 un vairāk gadu - ņems vērā inflācijas rādītāju un 70% no darba algas pieauguma valstī
Avots: Neatkarīgā, pēc Labklājības ministrijas datiem