Trešā daļa cilvēku ar HIV Latvijā ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. «Diemžēl piektdaļa cilvēku ar HIV šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem,» saka HIV pacientu biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
Šogad Latvijā pirmoreiz norit pētījums HIV stigmas indekss. Pētījuma ietvaros tiek aptaujātas personas, kuras dzīvo ar HIV, uzdodot jautājumus par viņu pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī virkni citu jautājumu, lai noskaidrotu dzīves kvalitāti, sociālo statusu un iespējamu stigmatizāciju. Pēc vienotas metodoloģijas pētījums ir jau veikts vairāk nekā 90 pasaules valstīs, Latvijā pašlaik ir pieejami starprezultāti.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2018. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 5487 cilvēki ar HIV
«Runājot par Baltijas valstīm, jāatzīst, ka līdz šim pētījums bija veikts tikai Igaunijā, pagājušajā gadā tas tika uzsākts Lietuvā, un šī gada beigās beidzot būs pieejami dati par Latviju. Pētāmo jautājumu lokā ir līdz šim valstī nenoskaidroti jautājumi, piemēram, cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmatizācija no sabiedrības, tostarp no veselības aprūpes profesionāļu puses. Šādi dati palīdzēs mērķtiecīgāk veidot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus nākotnē, kā arī veikt atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumu un sabiedrības veselības pasākumu uzlabojumus,» saka HIV stigmas indeksa vadošā pētniece Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente Anda Ķīvīte. Cilvēki, kuriem ir HIV, pašstigmatizē sevi, tas nozīmē, vaino sevi visā, kas ar viņiem noticis. Cilvēkiem ar HIV atšķirībā no citiem cilvēkiem ar hroniskām slimībām šī sevis vainošana ir ļoti izteikta. Pētījuma laikā tiek apzināta ne tikai citu cilvēku diskriminējoša attieksme vai izteikumi, bet arī cilvēku, kas dzīvo ar HIV, sajūtas un pašstigmatizācija. Tā diemžēl iet roku rokā ar sabiedrības kopējo attieksmi - 38% HIV pozitīvu cilvēku atzīst, ka pēdējā gada laikā saistībā ar savu HIV statusu ir negatīvi ietekmēta viņu pašapziņa, 34% atzīst, ka HIV statuss negatīvi ietekmē tuvu un draudzīgu attiecību veidošanu ar cilvēkiem. Tāpat arī cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, ir atteikušies no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas (32%), no sociālā atbalsta meklēšanas (26%), pašizolējušies no draugiem un ģimenes (22%). Cilvēki, kuri dzīvo ar HIV, absolūtā vairumā gadījumu atzīst, ka ir grūti pateikt citiem cilvēkiem par savu HIV statusu - tam piekrīt 82% aptaujāto. Tāpat viņi diemžēl jūtas vainīgi (48%) un kaunas par savu diagnozi (58%).
Kopējie HIV stigmas indeksa pētījuma rezultāti būs pieejami gada beigās. AGIHAS atgādina par situāciju ar HIV Latvijā, nodēvējot Latviju par «HIV karaļvalsti». Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2018. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 5487 cilvēki ar HIV, taču Pasaules veselības organizācijas aplēses liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā varētu būt vismaz divas reizes lielāks, tātad - ap 10 000. Pēc Veselības ministrijas datiem, ārstēšanu saņem tikai ap 38% no HIV inficētām personām. 2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, kas ir par sešiem gadījumiem vairāk nekā 2016. gadā. Latvija ieņem 1. vietu Eiropas Savienībā pēc jauno HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotāju (18,5 gadījumi pret 5,9 gadījumiem vidēji ES un EEZ valstīs).
VIEDOKLIS
Andris VEIĶENIEKS, AGIHAS valdes priekšsēdētājs:
- Ikdienā sastopoties ar cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, mums jau bija aptuvens priekšstats par sabiedrības attieksmi. Tomēr pētījuma dati, kas šo negatīvo attieksmi izmēra skaitļos, apbēdina. Mēs diemžēl vēl dzīvojam stereotipu varā, bieži neesam gatavi pieņemt citādo. Tomēr kopumā es esmu optimists un ceru, ka situācija mainās uz labo pusi, un arī pašiem cilvēkiem, kas dzīvo ar HIV, jābūt atvērtākiem un drosmīgākiem. Pētījums rāda arī pozitīvas iezīmes - aptuveni puse no HIV pacientiem ir darījuši kaut ko, lai situācija saistībā ar izpratni par HIV uzlabotos, piemēram, izglītojuši citus cilvēkus, stāstījuši par HIV. Tas ir pareizais ceļš - visiem un katram ir jāturpina gāzt mītus par HIV, un tad varam cerēt uz pakāpeniskām pozitīvām izmaiņām.