Jūrmalas kapos – vietu trūkums
Jūrmalā jau tuvākajos gados kapsētās vairs nebūs brīvu vietu apbedījumiem. Pašvaldības aprēķini liecina, ka brīvu apbedījumu vietu skaits varētu būt pieejams tikai 2019. un 2020. gadā.
Ik gadu ir aptuveni 270-300 jaunu apbedījumu.
Jaunas kapsētas ierīkošana Jūrmalā esot sarežģīta, un to nosaka vairāki faktori: upes un jūras tuvums, gruntsūdeņi, kāpas un pilsētas reljefs. Tāpēc publiskajai apspriešanai tika nodots detālplānojums zemesgabalam Krastciems 0501. Detālplānojuma mērķis ir izstrādāt nosacījumus kapsētu teritorijas izveidei un tās ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei. Detālplānojuma publiskā apspriešana notiks līdz 10. septembrim (rakstiski iesniegumi Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļai). Nav gan akmenī cirsts, ka šajā teritorijā tiešām būs kapsētas un krematorija.
Plānotā kapsētu teritorija atrodas pretī Meža kapsētai - kvartālā starp Eduarda Veidenbauma ielu, Mežmalas ielu un Gulbju ielu. Detālplānojuma teritorijas kopējā platība ir 53,5 hektāri, taču kapsēta plānota tikai daļā teritorijas - aptuveni 23 hektāros, kur izstrādātas detalizētas zonas apbedījumiem, krematorijas un citu kapsētai nepieciešamo būvju un labiekārtojuma izvietošanai. Apbedījumi tiktu izvietoti vietās ar līdzenu reljefu, savukārt tā izteiktākajās zonās un vērtīgo koku audzēs paredzēts veidot pastaigu takas un atpūtas vietas. Vēl iecerēts ierīkot autostāvvietas.
Jūrmalas pašvaldības iniciatīvu ir vērtējusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrija jau aicinājusi Jūrmalas pašvaldību pārskatīt kapsētas izveidei izvēlētās vietas atbilstību prasībām, jo kapsētas ierīkošana ar visām no tā izrietošām sekām var negatīvi ietekmēt teritorijas apkārtnē esošā dzeramā ūdens iegūšanas vietās, pazemes ūdeņus, kā arī bioloģisko daudzveidību. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts norāda, ka sūdzības, kurās iedzīvotāji pauž pamatotas bažas par projekta negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā rezultātā var ievērojami pasliktināties iedzīvotāju dzīves kvalitāte, ir skaidrs palīgā sauciens pašvaldībai. VARAM no iedzīvotājiem saņemtajā informācijā teikts, ka Krastciema un Gulbju ielas rajonos nav izbūvēta centralizētā notekūdeņu savākšanas infrastruktūra. Tāpēc J. Eglīts ir vērsies pie Jūrmalas domes vadības ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt plānotā projekta īstenošanas iespējamās sekas.
VARAM atgādina, ka, plānojot kapu izveidi vai paplašināšanu, pašvaldībai ir jāņem vērā Aizsargjoslu likuma prasības. Jūrmalā ap plānotās kapsētas teritorijā jau esošu artēzisko urbumu ir noteikta stingrā režīma aizsargjosla, kurā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, savukārt bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot kapsētas. Aizsargjoslu uzdevums ir nodrošināt pazemes ūdeņu ņemšanas vietas aizsardzību no piesārņošanas.