Ķīnā novērtēta – Latvijas profesore saņem prestižu balvu

APSVEICAM. Kāpēc Ķīnas senlaiku domātāja Laodzi darbs ir nozīmīgs? Atbild sinoloģe Jeļena Staburova: «Tagad pasaulē Laodzi darba tulkojumu skaits ieņem otro vietu aiz Bībeles tulkojumiem. Šajā grāmatā publicētais tulkojums ir pirmais mēģinājums ar latviešu valodas resursiem nepastarpināti atveidot šo tekstu no ķīniešu valodas, smeļoties pieredzi arī grāmatas komentāros un citos tulkojumos.» Šogad viņai piešķirta Ķīnas Īpašā grāmatu balva par ievērojamiem sasniegumiem Latvijas un Ķīnas starpkultūru komunikācijā © skype

Profesorei, sinoloģei Jeļenai Staburovai ir piešķirta Ķīnas Īpašā grāmatu balva par ievērojamiem sasniegumiem Latvijas un Ķīnas starpkultūru komunikācijā. Viņa ir veltījusi daudzus gadus ķīniešu valodas, vēstures un filozofijas pētniecībai. Šogad tika apbalvoti 15 sinologi no dažādām valstīm, bet izvirzīti – 240 kandidāti.

J. Staburova ir priecīga: teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā mazajā Latvijā tiek tulkoti Ķīnas kultūrā nozīmīgi darbi un tos pamana un novērtē. Kādā intervijā viņa teikusi, ka ķīniešu valodas prasme dod milzīgu potenciālu, tā ir iespēja piekļūt Ķīnas kultūras dārgumiem.

F64

Apbalvošanas ceremonija notika 21. augustā Pekinā, J. Staburova tās dalībniekus uzrunāja videoierakstā. Vispirms ķīniešu valodā, bet pēc tam turpināja angļu valodā. Pati profesore saka - tā nav tikai viņas slavas stunda, uzslavas pienākas visiem cilvēkiem, kuri piedalījās to grāmatu veidošanā, kas izpelnījās Ķīnas Tautas Republikas ievērību. Balva piešķirta par Konfūcija apkopoto runu latviskojumu un Laodzi Dao un De kanons tulkojumu latviešu valodā.

2006. gadā Latvijā J. Staburovas tulkojumā klajā nāca Apkopotas runas - vienīgais filozofa Konfūcija mācības avots, kurā ir paša domātāja izteicieni. 2009. gadā latviski tika izdots viens no izcilākajiem Ķīnas kultūras pieminekļiem - Laodzi Dao un De kanons. Tulkotāja grāmatu papildinājusi ar ievadu un komentāriem, kuros nebīstas atzīt, ka ķīniešu valodu mācās un turpina pētīt visu laiku, jo «vēl pirms dažiem gadiem arī pati atrados zināmā svešu interpretāciju ietekmē, un tas traucēja ieraudzīt patiesā gaismā pašu tekstu». Dao un De kanons tagad ir lasāms nevis kā tulkojums no vācu valodas (to izdarīja filozofs Vilnis Zariņš), bet tiešā tulkojumā no senķīniešu valodas. Un tā ir nozīmīga, jauna tulkošanas tradīcija Latvijā.

Ķīnas Īpašā grāmatu balva ir Ķīnas Tautas Republikas valdības balva, tā nodibināta un pirmo reizi pasniegta 2005. gadā, lai atzīmētu ārzemju sinologu - tulku, izdevēju un rakstnieku - ieguldījumu Ķīnas grāmatu popularizēšanā un Ķīnas un citu valstu kultūras apmaiņā. Grāmatu balvas pasniegšana notiek reizi gadā pirms Pekinas Starptautiskās grāmatu izstādes. Šogad balvu saņēma Albānijas, Francijas, Japānas, Kirgizstānas, Krievijas, Latvijas, Marokas, Nepālas, Polijas, Rumānijas, Ungārijas, Uzbekistānas pārstāvji, kā arī trīs jaunie rakstnieki un tulkotāji no Kambodžas, Irānas un Lielbritānijas, Neatkarīgo informēja J. Staburova.

Abas iepriekšminētās grāmatas izdevusi grāmatu izdevniecība Neputns - izcilā kvalitātē. Ceremonijas dalībnieki, plašā televīzijas skatītāju auditorija un grāmatu izstādes apmeklētāji varēja novērtēt Latvijas grāmatu izdevēju darbu, un tā ir atzinība Latvijai un vienlaikus pozitīva informācija par valsti, ar kuru sadarbojas Ķīna.

Latvijas pārstāvis šādu apbalvojumu saņem otro reizi. Pirmoreiz to saņēma Latvijas Universitātes Konfūcija institūta direktors profesors Pēteris Pildegovičs 2016. gadā.

Svarīgākais