Uzņēmējs: Pēdējos gados Latvijas politisko vidi un daļu valsts pārvaldes raksturo klišeju politika

Mežvidu tomātu audzētājs, SIA Latgales dārzeņu loģistika līdzīpašnieks un valdes loceklis, «zaļās» enerģijas ražotājs Edgars Romanovskis intervijā Neatkarīgajai aicina domāt par visas Latvijas politiku un ekonomiku, neaizmirstot savu rīcības jomu.

- Kas jums kā Latgales uzņēmējam ir patlaban būtiskākais gan jūsu tiešās darbības, gan Latvijas politikas telpā?

- Pirmā mūsu tikšanās notika pirms trim gadiem. Tagad abi varam atskatīties uz tolaik sacīto. Pagājis gandrīz vai viens Saeimas vēlēšanu periods. Kas noticis ar mūsu plāniem un projektiem? Jāuzsver tas, ka dzīvojam pasaulē, kur savstarpējā ietekme top arvien lielāka. Nekāda malā stāvēšana ne no uzņēmēju, ne no darbinieku puses nesanāk. Ja domājam, ka varam abstrahēties no tā, kas notiek politiskajā vidē, valsts pārvaldē, ka tas, kas tur ir, mūs neskar, tad tas ir aplam.

Tāpēc tev gribot negribot nav citas izejas kā - rast laiku, iespējas, lai paustu savu pozīciju un mēģinātu ietekmēt procesus, piedāvājot savu, savu kolēģu pieredzi un redzējumu valsts pārvaldei. Lai kaut kādā mērā palīdzētu veidot vidi, kurā atrodamies un darbojamies.

Izaicinājumu un grūtību pietiek. Es to nesaku, lai žēlotos. Mēs ar kolēģiem savā ikdienas darbībā mēģinām īstenot principu - grūtības mēģināt pārvērst par efektiem vai paskatīties uz tām no cita redzes leņķa, kā uz jaunu izaicinājumu, kura pārvarēšana rada jaunas iespējas. Neapšaubāmi gribētos, lai šos izaicinājumus radītu nepieciešamība efektivizēt ražošanas procesus un attīstīt jaunus projektus, kas palielinātu gan uzņēmumu vērtību, gan ļautu darbiniekiem maksāt lielākas algas un radītu papildu darba vietas un ieņēmumus valsts budžetam. Žēl, ka daļu šo izaicinājumu rada arī nepārdomāti valsts pārvaldes lēmumi.

- Ja tā, tad - vai oficiālā līmenī šī jūsu nostāja tiek saprasta?

- Jau pirms trim gadiem uzsvēru to, ko arī pašreiz uzskatu par aktuālu - sadarbību, kopdarbību, spēku apvienošanu un izpratni. Taču pēdējos gados Latvijas politisko vidi un daļu valsts pārvaldes raksturo tāda kā kampaņu vai klišeju politika. Labs piemērs, kurš skar arī mūs, te ir kaut vai pēdējā gada laikā aktualizētā diskusija par atjaunojamās enerģijas atbalstu, elektrības izmaksām gala patērētājiem. Tā rezultātā vesela nozare - atjaunojamās enerģijas izkliedētā ražošana, kura varēja dot būtisku ieguldījumu kopējā Latvijas tautsaimniecības attīstībā, esot būtiska «zaļās ekonomikas» sastāvdaļa, ir nonākusi neapskaužamā situācijā.

Šis komplicētais jautājums atklāja būtisku kritiskās domāšanas un analīzes trūkumu.

- Vai tam, ko jūs gribat, ir atbalsts uz 13. Saeimu tīkojošo partiju piedāvājumā?

- Jautājums ir par uzsvariem un niansēm. Īpaši pirms vēlēšanām ir daudz vienkāršāk apsolīt lielas atlaides un piemaksas, taču pamatot ilgtermiņa ieguldījumu un reālu valsts atbalsta nepieciešamību, piemēram, inovācijām uzņēmējdarbībā, kas nākotnē ļautu ar uzviju īstenot valsts sociālās saistības un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu labiem speciālistiem valsts pārvaldē, skolotājiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem u.tml., ir daudz sarežģītāk.

- Tas tā ir, bet vai ir arī kas taustāmāks?

- Es šoreiz esmu tādās kā puskonservatīvās pozīcijās. Man liekas, ka personību loma varēt būt jaudīgāka. Diemžēl mēs redzam, ka arī šajā priekšvēlēšanu periodā atsevišķas partijas uzstājas ar populistiskiem solījumiem, kuri ir acīmredzami neizpildāmi. Turklāt jau par tradīciju kļuvusi negāciju kampaņa, mēģinājumi tieši vai netieši iegāzt politiskos oponentus pirms vēlēšanām.

- Mani gan interesē nevis partiju garastāvokļi, bet - vai partiju piedāvājums dos jums kā uzņēmējam lielāku stabilitāti, ilgtspēju?

- Es atkal gribu uzsvērt, ka piedāvājumi ir viena lieta, bet praktiskā rīcība pēc vēlēšanām - cita. Cieņu pelna tie politiķi, kuri saglabā savu nostāju un mugurkaulu neatkarīgi no aktuālās konjuktūras un tūlītēja politiskā izdevīguma.

Taču - reizēm attieksmē pret uzņēmējiem sanāk kā parunā: jūs jau pēc būtības neesat slikti cilvēki, bet esat gadījušies neīstajā laikā un neīstajā vietā. Sanāk, ka tu esi bez vainas vainīgs... Ar lozungiem un saukļiem mums viss ir kārtībā... Reemigrācija, inovāciju ieviešana, mums jākļūst konkurētspējīgiem... un tā tālāk. Bet - kā notiek šo apņemšanos ieviešana praktiskajā dzīvē?

Piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā mēs savā ziņā esam kļuvuši bez vainas vainīgie, jo gadījāmies «ceļā kampaņai». Tas ir ļoti garš stāsts. Es pats personīgi esmu gājis uz valdību, runājis, piedalījies ntajās darba grupās, paudis savu viedokli. Bijušas diskusijas Saeimas komisiju ietvaros.

Taču - te atkal jārunā par kritisko domāšanu. Mums te pēdējā laikā daudzās lietās ir pieņemts visu bāzt vienā maisā. Diemžēl, diskutējot ar lēmumu pieņēmējiem, man ir gadījies dzirdēt arī to, ka - mēs jau jūs it kā saprotam un pēc būtības jums ir taisnība, bet kontrolējošās iestādes... tā un šitā. Tad man gribas jautāt: varbūt jūs uzreiz pateiksiet - mēs gribam noņemt no sevis atbildību? Ejiet un tiesājaties! Jo mums vienkāršāk pieņemt uzņēmējam negatīvu lēmumu - par to kontrolējošās iestādes no mums atbildību neprasīs!

Manuprāt, mums mazā valstī ir izveidots pārāk daudz kontrolētāju. Cilvēki grib cilvēcisku izpratni un iedziļināšanos, lai atrisinātu jautājumu taisnīgi un pēc būtības. Nevis formālu atsaukšanos. Te jāmet akmentiņš arī mediju dārziņā, kuri, arī saistībā ar uzņēmējdarbību, tendējas uz negatīvām ziņām, it bieži tās nepārbaudot. Kopā tas viss veido tādu, teiksim, vidi, kura uzņēmējdarbībai rada lielas problēmas. Tāpēc uzņēmējdarbības iespējamais potenciāls neizpaužas pienācīgā mērā. Tieši neadekvātas, formālas attieksmes dēļ daudziem uzņēmējiem vienkārši nolaižas rokas, zūd griba darīt kaut ko tālāk.

Bet - pietiek tikai par negācijām un problēmām! Tajā pašā valsts pārvaldē varam redzēt arī pozitīvus piemērus. Manuprāt, lauksaimniecības jomas administrēšana ir uzskatāms piemērs, kuru citām nozarēm valsts pārvaldes līmenī vajadzētu ņemt par paraugu. Protams, arī tur ne viss ir gludi un vienkārši, bet virziens attieksmē pret nozari, manuprāt, ir pareizs. Izmantojot izdevību, gribu izteikt pateicību gan Lauku atbalsta dienestam, gan Zemkopības ministrijai un ministram Jānim Dūklavam personīgi par atbalstu un izpratni, iedziļināšanos nozares un konkrētu uzņēmumu problēmās. Liels paldies arī mūsu lauksaimnieku organizācijām par konstruktīvo sadarbību un mūsu priekšlikumu uzklausīšanu. Centīsimies arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu nozares attīstībā.

- Vai, teiksim, nodokļu politika ir adekvāta jūsu uzņēmējdarbībai?

- Te es gribētu uzteikt lēmumu par PVN samazināto likmi augļiem un dārzeņiem. Tas bija pareizs lēmums. Mums kā ražotājiem tas ir sniedzis pietiekami lielu atbalstu un pretēji skeptiķu apgalvojumiem ir tieši papildinājis budžeta ieņēmumus. Cerams, ka šis 5% PVN piemērošanas periods, kas pieņemts uz trīs gadiem, izvērtējot praksi, tiks pagarināts.

Manuprāt, problēma ir ne tik daudz nodokļu apmērā, cik nodokļu iekasēšanu reglamentējošo normu piemērošanā.

- Kādi vēl jautājumi jums kā Latgales uzņēmējam ir aktuāli?

- Piemēram, mēs Mežvidos uzbūvējām biomasas gazifikācijas koģenerācijas elektrostaciju. Izmantojot Latvijā radītu, mūsu pašu kolēģu sešpadsmit gadus attīstītu, unikālu tehnoloģiju. Un patlaban mēs nopietni strādājam pie projekta, kas Latvijā beidzot ļautu uzsākt otrās paaudzes - nepārtikas biodegvielas ražošanu. Tā jau vidējā termiņā varētu attīstīties pēc tirgus principiem bez tieša valsts atbalsta. Minētā aktivitāte ietverta Ekonomikas ministrijas (EM) plānos jau no 2011. gada, arī 2013. gadā apstiprinātajā Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030.

Pievienojam tam visam klāt biometāna iegūšanu biogāzes stacijās, uz kuras nepieciešamību jau ilgstoši norāda Latvijas biogāzes asociācija, «zaļās statistikas tirdzniecību», kliedētās ģenerācijas pozitīvo ietekmi uz tīkla darbību, saistīto nozaru attīstību un citus pozitīvos momentus. Tad mēs dabūjam atjaunojamo enerģiju ar plusa zīmi Latvijas tautsaimniecībai, kura nerada papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājam.

Nosakot atbilstošus pārejas periodus, izvērtējot ražotāju situāciju pēc būtības, strādājot kopā ar industriju un ieklausoties tās, arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas viedoklī, tās visas ir reāli izdarāmas lietas. Diemžēl tas gandrīz nenotiek.

- Tātad - saistībā ar OIK pagaidām nekas nav gājis uz jēdzīgo pusi?

- Nav gājis. Situācija ir kļuvusi vēl sliktāka. Kāda ir reālā situācija? Vairāk nekā 50% atjaunojamās enerģijas ražotāju var nonākt reālas maksātnespējas draudu priekšā, īpaši ja tiks pieņemti pašlaik izskatīšanai virzītie EM priekšlikumi. Vēl vakar man teica, ka četri biogāzes ražotāji ir bez piecām minūtēm bankroti. Un - kas notiek? OIK darba grupā tika diskutēts par virsauditiem, kontroles pastiprināšanu... Un tas viss situācijā, kad bankas daudziem AER ražotājiem sāk prasīt pirmstermiņa izsniegto kredītu atgriešanu, bet, piemēram, šķeldas biomasas izmantotāji izejmateriālu var iepirkt, tikai maksājot priekšapmaksu.

Jautājums - kurš uzņemsies atbildību par šāda fona radīšanu, zaudējumu nodarīšanu daudziem AER uzņēmumiem un saistītajām nozarēm? Jāņem vērā, ka AER un ar to saistīto nozaru uzņēmumu ražošanas projektos, pēc LAEF datiem, ir ieguldīti vairāk nekā

700 miljoni eiro. Jautājums - cik ilgā laikā valstij izdosies atgūt zaudēto investoru uzticību?

- Ekonomikas ministrija...

- Nu, jā... Es gan negribētu apgalvot, ka EM tiešā veidā bija šīs situācijas izveidošanās iniciatore. Kaut gan - tai savā ziņā ir jāuzņemas atbildība par to, ka sabiedrība, uzņēmēji un lauksaimnieki netika pienācīgi informēti par tīkla un pieslēgumu jaudas maksājumu reformu. Tā rezultātā lauksaimnieki pat pieprasīja Ašeradena kunga demisiju. Ļoti žēl, ka šajā situācijā ministrija, pakļaujoties arī ārējam spiedienam, neatrada labāku izeju no situācijas kā kārtējo reizi savā ziņā padarīt par grēkāžiem AER ražotājus. Tādējādi arī lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību anulēšanu gan mūsu SIA Jumis Geo, gan kolēģu SIA Barkavas enerģija jau uzbūvētām un strādāt sākušām stacijām bija acīmredzami politiski motivēti.

Kārtējo reizi radās situācija, kad savā starpā tika konfrontēti lielie un mazie elektroenerģijas patērētāji, AER ražotāji, AS Latvenergo, AS Sadales tīkli.

Te es gribētu uzsvērt divas lietas. Viena - par to, kāda ir situācija, jārunā objektīvi. Ka pašreiz nav nekādas nozares virspeļņas. Nav un nekad nav bijis situācijas, kurā, piemēram, biomasas koģenerācijas stacija pēc diviem gadiem jau ir visus ieguldījumus atpelnījusi... Tā ticis publiski apgalvots. Faktam, ka Saskaņas deputāti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu, kas pēc būtības nozīmē arī vēršanos pret vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu, manuprāt, būtu jāliek aizdomāties par šīs kampaņas sekām un cēloņiem. Bet tāds fons tiek veidots, un tā ietvaros, piemēram, tiek virzīts lēmums par subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 15% ieviešanu, kas šoreiz netiek diferencēts saistībā ar to, kādu kurināmo izmanto koģenerācijas stacija - atjaunojamo vai fosilo.

- Bet šāda fona dēļ liekas, ka uzņēmēju iespēja lemt savas lietas patstāvīgi ir pavāja...

- Jā, pastāv strikts regulējums... Piemēram, aprīlī tika pieņemti grozījumi, kuri paredz, ka obligātā iepirkuma tiesības tiek anulētas, ja ražotājs trīs mēnešu laikā nedzēš izveidojušos nodokļu parādu. Piekrītu, bet - agrāk bija norma, ka tev parāds jādzēš deviņu mēnešu laikā. Turklāt šāds lēmums ticis pieņemts neatkarīgi no tā, vai AER tehnoloģija strādā vai nestrādā, neatkarīgi no izejvielu cenas un - pat ja uzņēmums ir noslēdzis kavēto maksājumu nomaksas grafiku ar Valsts ieņēmumu dienestu un pēc tam godprātīgi veicis iemaksas, tie neskaitās attaisnojoši iemesli. Ja triju mēnešu laikā parāds nav dzēsts - obligātā iepirkuma tiesības tiek anulētas. Un, ja tiesības tiek anulētas, uzņēmums lielākoties automātiski aiziet uz maksātnespēju. Šī OIK kampaņa ļoti uzskatāmi apliecināja, ka ļoti daudzie nekompetentie, virspusējie spriedumi rada lielas problēmas gan konkrētiem uzņēmumiem, gan uzņēmējdarbības videi kopumā.

Taču - neskatoties uz šiem kritiskajiem izteikumiem, mēs esam atvērti un ieinteresēti konstruktīvā dialogā un sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kas ir ļoti būtisks nozarei.

- Jūs ieminējāties par spēku apvienošanu. Latgalē šim nolūkam dibināta Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA).

- Nezinu, neesmu par tādu dzirdējis. Bet uzskatu, ka mums Latgalē šajā ziņā lietas iet uz pozitīvo, labo pusi. Arī Latgales plānošanas reģions savu iespēju, sava finanšu ietvara un pilnvaru robežās, manuprāt, darbojas pietiekami veiksmīgi, noteikti gribu atzinīgus vārdus veltīt arī mūsu Kārsavas novada un Ludzas novada pašvaldībām. Neskatoties uz daudzajiem izaicinājumiem, mēs esam beiguši projektēšanas darbus un noslēguši iepirkumu siltumnīcu otrās kārtas projekta īstenošanai. Mēs veltīsim visus spēkus, lai nākamajā audzēšanas sezonā Mežvidos sev mājvietu atrastu divas reizes lielāks tomātiņu daudzums.

Mežvidos patlaban ir iecerēta divu jaunu ražošanas projektu īstenošana, kuros ceram kārtējo reizi veiksmīgi sadarboties ar mūsu pašvaldībām, izveidojot Mežvidos modernu metālapstrādes cehu, kā arī elektroietaišu un apgaismojuma sistēmu ražotni. Gala apstiprināšanai iesniegts projekts industriālo kaņepju klāstera attīstībai, apvienojot 13 sadarbības partnerus, ceram, ka tādējādi sniegsim būtisku ieguldījumu šīs perspektīvās nozares attīstībā Latgalē un Latvijā.

Īpašs gandarījums par to, ka esošajos un topošajos projektos šo gadu laikā ir izveidojusies cieša sadarbība ar mūsu vadošajām augstskolām. Pašlaik jau vairākos eksperimentālos un tehnoloģiju pārneses projektos strādājam kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kā arī Daugavpils universitāti. Ceru, ka tuvākajā laikā uzsāksim konkrētu sadarbību arī ar manu Alma mater - Latvijas Universitāti. Vairākos projektos aktīvi iesaistām mums blakus esošo Malnavas koledžu, kā arī plānojam sadarbību ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kuras audzēkņi ir pie mums gājuši praksē.

- Ko novēlat Latvijai simtgadē?

- Es gribētu novēlēt, lai Latvija būtu tā vieta, no kuras cilvēkiem nekad negribētos braukt projām. Lai te, mūsu mīļajā Latvijā, visiem būtu māju sajūta.