Divu nedēļu laikā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir apņēmusies pārstrādāt pirms Jāņiem pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kuru otrreizējai caurskatīšanai nodeva Valsts prezidents Valdis Zatlers. Komerctelevīzijas sola cītīgi sekot likuma labošanas procesam, it īpaši, lai ieguvēji būtu skatītāji un tāpat kā līdz šim lielākos kanālus LNT un TV3 varētu turpināt skatīties bez maksas.
Priekšlikumi vairāku gadu garumā rakstītajam elektronisko mediju likumam deputātiem jāiesniedz šīs nedēļas laikā, un jau nākamnedēļ tos paredzējusi izskatīt par likuma izstrādi atbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tās vadītāja Ingrīda Circene (JL) Neatkarīgajai norāda – "būtisku šķēršļu grozījumu izdarīšanai nav. Tas, ko piedāvā prezidents, ir iespējams, un tur nevajadzētu būt politiskām vai personiskām vēlmēm". Saeima pie balsošanas par otrreiz caurskatīto likumu varētu ķerties nākamajā ārkārtas sēdē – 12. jūlijā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers vēstulē parlamenta priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) raksta, ka likumā iekļautās normas nemotivē komerctelevīzijas saglabāt nacionāla (bezmaksas) kanāla statusu un "ar to saistīto pieejamību nodrošināšanu lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju situācijā, kurā šiem kanāliem ir jāapmaksā SIA Lattelecom bezmaksas apraides nodrošināšana apmēram desmit procentu apmērā no gada apgrozījuma. Šī summa, piemēram, komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu – TV3 un LNT – gadījumā, saskaņā ar to pārstāvju sniegto informāciju, ir apmēram 650 000 latu gadā no katra televīzijas kanāla". To, ka šāda situācija nav pieļaujama, uzsver arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. "Laikā, kad Latvijas nacionālie kanāli ir spiesti maksāt lielu summu par apraidi, tā netiek iekasēta, piemēram, no Krievijas retranslētajiem kanāliem, kuri saņem atlīdzību no maksas televīziju operatoriem par to, ka tos var Latvijā redzēt," uzsver LRA pārstāve.
LNT un TV3 draudus kļūt par maksas kanāliem varētu mazināt daļēja valsts dotācija, jo pretējā gadījumā raidorganizāciju rīcībā nav tik daudz līdzekļu, lai varētu dublēt virkni raidījumu un seriālu, kā arī maksāt milzīgās apraides maksas. Kā viens no risinājumiem tiek apsvērta iespēja komerctelevīzijām daļēji piešķirt finansējumu no valsts budžeta, piemēram, nacionālā pasūtījuma ietvaros. Tā TV3 jau nodrošina seriāla Ugunsgrēks filmēšanu, savukārt LNT regulāri veido dažādu veidu analītiskus raidījumus, kas var pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu.
Pret šo ideju asi iebilst sabiedriskā Latvijas Radio (LR) vadītājs Dzintris Kolāts, kurš ironizējot velk paralēles ar citu iestāžu funkciju nodošanu privāto rokās. "Tas obligātais konkurss par daļu sabiedriskā pasūtījuma nodošanu privātajiem man šķiet līdzīgs, piemēram, muitas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai vides inspektoru funkciju līdzīgai pārdalei. Nenoliedzami, ka var rīkot publisku konkursu uz kāda raidījuma – piemēram, publiskajām debatēm, humora raidījuma vai par dabas aizsardzības tematiku – izveidošanu, taču ir vairāki bet. Pirmkārt, privātiem medijiem ir atļauts divreiz lielāks reklāmas apjoms nekā sabiedriskajiem, līdz ar to, šādos konkursos veidojot tāmi, uz reklāmas rēķina privātie var piedāvāt daudz zemāku cenu nekā sabiedriskie mediji. Nākamais jautājums ir par nosacījumiem. Ja sabiedriskajā pasūtījumā ir nosacījums, ka raidstacijai, vienalga vai tā ir televīzija vai radio, jābūt visas Latvijas teritorijas pārklājumam, tad no radio tāds vienīgi ir LR. Un te sākas atkal diskusijas, konkurenti var sūdzēties Iepirkumu uzraudzības birojam vai tiesai, jo iznāks, ka konkurss būs taisīts tikai vienam radio," pretrunas likumā vērtē Dz. Kolāts.