Saeima neaizcērt durvis uz prezidentūru Egilam Levitam
Pielāgojot Valsts prezidenta vēlēšanu likumu Satversmes grozījumiem, kas paredz prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, Saeima noraidīja bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja, 13. Saeimā neievēlētā deputāta Gunāra Kūtra priekšlikumu, ar kuru prezidenta amats tiktu liegts juristam un Satversmes preambulas tēvam Egilam Levitam.
Grozījumu Satversmē parlaments apstiprināja divas dienas pirms 13. Saeimas vēlēšanām, taču, lai pamatlikuma grozījumus varētu realizēt, bija nepieciešams veikt grozījumus arī prezidenta vēlēšanu likumā.
To izmantoja 12. Saeimā no Ingunas Sudrabas dibinātās partijas No sirds Latvijai ievēlētais, bet 13. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) neveiksmīgi kandidējušais G. Kūtris, kas rosināja papildināt spēkā esošo likuma redakciju, nosakot, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš pilsonību ieguvis no dzimšanas, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš vismaz pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Latvijā un līdz vēlēšanu dienai sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.
ZZS deputāts Valdis Kalnozols mudināja atbalstīt G. Kūtra priekšlikumu, jo šādi varētu nodrošināties, ka par Valsts prezidentu nekļūst vārdā nenosauktu «pelēko spēku» lobēts kandidāts.
Šim priekšlikumam iebilda pie frakcijām nepiederošais deputāts Edvards Smiltēns, kas pārmeta grozījumu autoram, ka tā radītais priekšlikums vedina domāt, ka tas radīts, lai liegtu vienai konkrētai personai - Egilam Levitam - kandidēt uz prezidenta amatu. «Šī ir 12. Saeimas sliktākā prakse, kāda vien bijusi, ka raksta likumu konkrētiem gadījumiem un konkrētiem cilvēkiem. Ja šāds likums būtu bijis agrāk, tas izslēgtu no dalības Vairu Vīķi-Freibergu,» piebilstot, ka, viņaprāt, V. Vīķe-Freiberga bijusi izcilākā prezidente, teica E. Smiltēns. Viņš arī norādīja, ka G. Kūtra priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes 37. pantu, kas nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Arī citi Saeimas deputāti publiski pauduši bažas, ka G. Kūtra priekšlikums radīts tieši E. Levita izslēgšanai no nākamā gada ievēlamā Valsts prezidenta amata kandidātu saraksta. Un šādām aizdomām ir pamats, jo E. Levits Latvijas pilsonību nav ieguvis «no dzimšanas». E. Levits 1955. gadā dzimis Latvijā, taču, uzlabojoties PSRS attiecībām ar Rietumiem, daudzām ebreju cilmes ģimenēm ļāva repatriēties uz Izraēlu. Levitu ģimene izbrauca no PSRS, taču apmetās uz dzīvi Vācijā, un Latvijas pilsonību viņš ieguva, atgriežoties dzimtenē. E. Levits jau iepriekš kandidējis uz Valsts prezidenta amatu, apliecinājis, ka ir gatavs to darīt arī nākamgad, un pat saņēmis dažu politisko spēku atbalsta apliecinājumus.
Mazāk emocionāls, pretstāvot G. Kūtra priekšlikumam, bija Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons. Viņš norādīja, ka būs grūti noteikt, ka cilvēks Latvijā patiešām nodzīvojis trīs gadus, jo ikvienam ir tiesības deklarēt dzīvesvietu Latvijā, bet dzīvot kādā citā zemē. Turklāt topošajā diasporas likumā noteikts, ka ārvalstīs dzīvojošie varēs deklarēt papildu dzīvesvietu arī Latvijā, un tas vēl vairāk sarežģītu dzīvesvietas noteikšanas procedūru.
Par G. Kūtra priekšlikumu balsoja pārsvarā tikai ZZS pārstāvji, un tas ar nomācošu balsu pārsvaru no likumprojekta tika svītrots.