Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina: nākamā gada sākumā slimnīcās, kuras nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, var iestāties ārkārtas situācija. Ja mediķi nevarēs strādāt virsstundas, saņemot par to atbilstošu samaksu, uzņemšanu nodaļās var nebūt neviena mediķa, kas iedzīvotājiem sniegs palīdzību.
Slimnīcu biedrība satraukumu pamato ar grozījumiem, kas paredz virsstundu darba ierobežojumus un kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet arī apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā katru dienu. Jāatgādina, ka šā gada maijā Satversmes tiesa nosprieda, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, neatbilst Satversmei un tās atcēla. Likuma grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Līdz šim mediķi drīkstēja strādāt virsstundas, taču par tām nemaksāja dubultā, tā, kā tas notiek citās nozarēs.
Pēc Slimnīcu biedrības skaidrotā, mediķi no nākamā gada drīkstēs strādāt ierobežotu virsstundu skaitu, taču ar to nepietiks, lai pie esošiem mediķu cilvēkresursiem varētu nodrošināt palīdzību slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Pašlaik, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā ik dienu, ārsti un medicīnas māsas vidēji strādā 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. «Bet jaunās likuma izmaiņas paredz, ka 2019. gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 8 plus 5 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020. gada virsstundu skaits tiks samazināts līdz astoņām virsstundām,» skaidro Slimnīcu biedrībā.
«Lielais darba apjoms un pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums Latvijas slimnīcās jau gadiem liedz atcelt virsstundu darbu. Mediķu skaits traumpunktos, steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un uzņemšanas nodaļās jau tagad ir traģiski zems,» uzsver Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Lai nodrošinātu veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, kas krietni pārsniedz likumā noteikto normālas darba dienas laiku. «Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās,» sacīja J. Kalējs. Biedrība aicina Saeimu atcelt virsstundu ierobežojumus veselības aprūpes nozarē un aicina ļaut ārstiem, kas ieguvuši ārsta kvalifikāciju, strādāt patstāvīgi, kā arī atļaut rezidentiem un ārstu palīgiem strādāt slimnīcu steidzamās medicīniskās palīdzības punktos bez uzraugošā ārsta klātbūtnes.
Aizvadītās nedēļas beigās Veselības ministrijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadome, kurā sprieda par mediķu atalgojuma jautājumu nākamgad. Veselības ministrija vien varēja atkārtot, ka ir sagatavots ziņojums par nepieciešamiem līdzekļiem mediķu algu palielinājumiem par 20 procentiem nākamgad, kā arī nauda virsstundu apmaksai - kopumā vairāk nekā 103 miljoni eiro. Savukārt, lai risinātu virsstundu jautājumu, Veselības aprūpes nozares apakšpadome, visticamāk, aicinās uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus nosakot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā. Apakšpadome arī varētu vērsties Saeimā ar lūgumu izdot steidzamu rīkojumu, lai risinātu atalgojuma jautājumu, lai īstenotu valdības apņemšanos par mediķu darba samaksas palielinājumu nākamajiem trīs gadiem.