Saslimstība ar vēzi šajā vecuma grupā pieaug straujāk nekā jebkurā citā, raksta britu izdevums "The Times".
Daudziem vīriešiem un sievietēm vecumā no 20 līdz 30 gadiem tiek diagnosticēts vēzis agrīnā stadijā. Zinātnieki cenšas izskaidrot pieaugošo saslimstības līmeni un noskaidrot, kāpēc tik daudzi jaunieši saslimst ar vēzi?
Apvienotajā Karalistē par 24 % piedaudzis cilvēku vecumā līdz 50 gadiem skaits, kuriem diagnosticēts vēzis, liecina Cancer Research UK publicētie dati. Pētījumi tika veikti no 1995. līdz 2019. gadam.
Šo "agrīnu" gadījumu biežums pieaug straujāk nekā jebkurā citā vecuma grupā. Gandrīz 35 000 britiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem tika diagnosticēts vēzis 2019. gadā. Taii pat laikā saslimstība starp cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, G20 valstīs sasniedza maksimumu 2005. gadā un pašlaik samazinās. Jaunāko pieaugušo - vecumā no 20 līdz 34 gadiem - rādītāji ir augstākajā līmenī pēdējo 30 gadu laikā.
28 gadus vecajam Deividam Kārteram tikai pirms trim mēnešiem pilnībā tika izņemts kuņģis. Pagājušā gada rudenī viņam tika diagnosticēts kuņģa vēzis, un tikai pateicoties tam, ka viņam ir privāta veselības apdrošināšana. Kad pagājušā gada martā Deivids pirmo reizi devās pie ārsta, sūdzoties par pastāvīgu skābes refleksu, viņš tika izlikts aiz durvīm. Toreiz ārsti ieteica "mazāk dzert" un viss pāriešot.
Mēnesi vēlāk, kad Deivids no sajuta stipras sāpes sēžot pie sava rakstāmgalda, ārsti mēģināja viņu nosūtīt pie speciālista. taču līdz apmeklējumam bija jāgaida deviņi mēneši. Viņš nodreb, domājot par to, kas varēja notikt, ja būtu tik ilgi gaidījis.
Pēc ķīmijterapijas un operācijas Dāvida dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk. Bez kuņģa pārtika nonāk tieši tievā zarnā, tāpēc viņam ir jāēd bieži un mazām porcijām.
"Es vienmēr esmu bijis liels gardēdis. Man patīk ēst, man patīk iet uz restorāniem. Tagad es vairs nejūtos izsalcis - man ir jāatgādina sev ēst," viņš atzīst.
Mūsdienu dzīves ietekme
Pētnieki brīnās, kāpēc tik daudzi jaunieši saslimst ar vēzi? Vai tas, kā mēs šodien dzīvojam, ietekmē slimības rašanos - mūsu uzturs, dzīvesveids vai vide. Un ko pieaugošie draudi nozīmē jauniešiem? Profesors Čārlzs Svontons - Cancer Research UK galvenais klīniskais darbinieks, teic, ka vēža diagnožu pieaugumu nevar izskaidrot ar plašo skrīningu vai to cilvēku skaita palielināšanos, kuriem ir gēni, kas predisponē viņiem vēzi. Pazīme slēpjas jaunos vēža veidos, kuru skaits pieaug.
Gremošanas trakta vēzi var izraisīt izmaiņas mikrobiomā vai pārtikā, ko mēs ēdam, piemēram, bieža kukurūzas sīrupa ar augstu fruktozes saturu (saldinātājs, kas atrodams pārstrādātos pārtikas produktos, piemēram, cepumos un saldējumā) un citu ļoti apstrādātu pārtikas produktu lietošana.
Krūts vēzis ir visizplatītākā vēža forma sievietēm, kas vecākas par 25 gadiem, un Svantons skaidro, ka tas var ietekmēt ar hormonālas izmaiņās, kas saistītas ar to, ka sievietes vēlāk dzemdē bērnus vai mazāk baro bērnu ar krūti.
Visaugstākie agrīnās vēža attīstības rādītāji ir Rietumeiropā, Ziemeļamerikā un Okeānijā. Dienvidkorejā ir novērots agrīnas stadijas gremošanas vēža sastopamības pieaugums, līdzīgi kā Rietumu valstīs ar augstākiem ienākumiem.
Zinātnieki cer, ka dažādās pasaules daļās savāktie pētījumu dati ieviesīs skaidrību. Taču datos ir nepilnības, saka Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās vēža izpētes aģentūras epidemiologs doktors Pols Brennans.
"Lielākajā daļā pētījumu bija iesaistīti cilvēki vecumā no četrdesmit līdz piecdesmit gadiem. Mums nav lielu pētījumu par bērniem. Bet ir arī svarīgi zināt, kas notiek agrīnā dzīves posmā un vai tas novedīs pie vēža 30 līdz 40 gadus vēlāk?" - Pols Brennans
Brennans uzskata, ka pavediens var būt atrodams mikrobiomā, kas veidojas ļoti jaunā vecumā. Izmaiņas uzturā un barošana ar krūti, kā arī antibiotiku lietošana un ķeizargrieziena dzemdību skaita palielināšanās ir ieviesušas jaunu baktēriju kokteili.
"Tas var būt svarīgs faktors, kas izraisa vai palielina vēlāka vēža risku bērniem. Mēs zinām, ka ir baktērijas, kas pastiprina ģenētiskās mutācijas, un mēs domājam, ka tas notiek bērniem, iespējams, pat zīdaiņiem."
Brennans arī brīdina par pārmērīgas diagnozes risku, kad kārtējās pārbaudēs tiek atklāti audzēji, kuriem nav simptomu un kuri nekad nevar kļūt klīniski nozīmīgi. Daži vēža veidi izplatās ātri, savukārt citi attīstās tik lēni, ka nekad neapdraud cilvēku dzīvību vai pat veselību. Vēzis ne vienmēr mūs nogalina, viņš atzīmē.
Masveida skrīninga paplašināšana jauniešiem var šķist saprātīga, taču Cancer Research UK direktors Nasers Turabi saka, ka tas palielinās pārmērīgas diagnostikas un nevajadzīgu invazīvu procedūru risku, kā arī veselības aprūpes slogu.
Vēža asins analīzes, dēvētas arī par šķidrajām biopsijām, kas atklāj vēzi ļoti agrīnā stadijā, identificējot audzēja DNS fragmentus, kas cirkulē asinsritē, var būt daudzsološas, taču tas joprojām ir pārbaudes stadijā.