Vakcinācijas nozīmi saprot tikai reanimācijā
Četrus mēnešus veco zīdainīti, kuram bija smagas komplikācijas garā klepus dēļ, Bērnu slimnīcas reanimatologiem neizdevās glābt. Neizdevās glābt arī mēnesi veco mazuli, kuram K vitamīna trūkuma dēļ radās asinsizplūdums smadzenēs.
Vakcīna pret garo klepu būtu pasargājusi vienu zīdaini, tāpat kā K vitamīns, ko dod visiem jaundzimušajiem uzreiz pēc dzimšanas un kuru vajadzēja saņemt bērnam, visticamāk, būtu izglābis otru mazuli. Bērnu slimnīcas ārsti atklātā vēstulē vēršas pie vecākiem un īpaši - kolēģiem mediķiem ar aicinājumu pievērst uzmanību profilaksei, lai mums laikus neveiktas vakcinācijas dēļ nenomirtu bērni.
Bērna tiesības - būt pasargātam
«Viena mēneša laikā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nokļuva divi bērni, kuriem nebija laikus nodrošināta mūsdienīga, 21. gadsimtā visiem pieejama medicīniskā aprūpe. Diemžēl abus bērnus reanimatologiem neizdevās glābt,» pie sabiedrības vēršas Bērnu slimnīcas ārsti - Bērnu slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska, anesteziologs reanimatologs virsārsts Vilnis Grīnbergs, bērnu pneimonologs virsārsts Renāte Snipe, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa, anesteziologs reanimatologs Zane Straume. Viens no bērniem (četrus mēnešus vecs) bija saslimis ar garo klepu un nomira smagu komplikāciju dēļ, jo nebija vakcinēts. Otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā radās asins recēšanas traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs, kura dēļ bērns nomira (Latvijas Televīzija ziņoja, ka bērns dzimis radību mājā Harmonija, kuras vecmāte stāstīja, ka visos gadījumos K vitamīns bērniem netiek dots, tikai noteiktos apstākļos, piemēram, ja bērns dzimis priekšlaikus). «Vakcīnas un K vitamīna ievade ir ārkārtīgi būtiski profilakses pasākumi, kuru galvenais mērķis ir bērnu mirstības samazināšana,» saka Bērnu slimnīcas ārste D. Zavadska. «To dara pēc noteikta kalendāra, kura precīza ievērošana ir ļoti nozīmīga, lai pasargātu bērnus kritiskos attīstības posmos, kad risks ir pats augstākais.» Ārste uzsver, ka slimību profilakse ir bērna tiesības, par kuru ievērošanu ir līdzatbildīgi gan vecāki, gan mediķi. «Abi nelaimes gadījumi varēja nenotikt, ja medicīnas jomā strādājošie un vecāki, rūpējoties par bērnu, ņemtu vērā mūsdienīgu, uz pierādījumiem balstītu, pārbaudītu medicīnisko informāciju un praksi,» norāda ārsti. «Ir slimības, kuras nav iespējams izārstēt, bet ir slimības, kuras šodien ir iespēja ne tikai izārstēt, bet arī novērst risku ar tām saslimt. Atsakoties no vakcinācijas, atkāpjoties no drošām, pārbaudītām un efektīvām ārstnieciskajām vadlīnijām, tieši mēs, pieaugušie un profesionāļi, apdraudam bērna dzīvību un bērna tiesības uz veselīgu dzīvi.»
Vakcīna ir, vakcīnu nevajag
K vitamīns nav vakcīna, to saskaņā ar neonatologu ieteikumiem jeb vadlīnijām dod ikvienam mazulim pēc dzimšanas, iepilinot mutē, lai pasargātu no dzīvībai bīstamiem apdraudējumiem, kas var rasties pēc dzemdībām. To, kāpēc mirušajam mazulim tādu neieteica dot ne vecmāte, ne ģimenes ārsts, pie kura vecāki gāja vēlāk, visticamāk, skaidros Veselības inspekcija. Taču otrs mazulis nomira no garā klepus radītajām komplikācijām.
Vakcīna pret garo klepu ir iekļauta kombinētajā vakcīnā (difterija, garais klepus, stingumkrampji, poliomielīts) vakcinācijas kalendārā, un to apmaksā valsts. Vakcināciju veic divu, četru, sešu, 12-15 mēnešu vecumā, kā arī - kad bērns sasniedzis septiņu gadu vecumu. Šo vakcīnu ieviesa jau 20. gadsimta 50. gados, kad Latvijā bija ļoti augsta bērnu mirstība no visām šīm slimībām, īpaši poliomielīta, garā klepus un difterijas. Tolaik visa sabiedrība bija laimīga, ka beidzot ir atrasts veids, kā cīnīties ar šīm smagajām infekciju slimībām, kas ne tikai nogalināja bērnus, bet radīja uz mūžu paliekošas smagas sekas un invaliditāti.
Samazinās vakcinēto skaits
Taču tagad, nepilnus 70 gadus kopš tā laika, kad visiem bērniem ir pieejama vakcīna pret garo klepu, laikus vakcinēto bērnu skaits samazinās. Slimību profilakses un kontroles centra imunizācijas datu par 2018. gadu analīze liecina, ka zemāks zīdaiņu vakcinācijas līmenis ir pret tuberkulozi (vakcinēti 92 procenti, bet vajadzētu 97 un vairāk), turklāt tas ir zemāks nekā 2017. gadā. Lielāks nekā 2017. gadā, bet tomēr nesasniedz noteikto līmeni ir imunizācijas līmenis pret rotavīrusu infekciju, bērniem 12-15 mēnešu vecumā pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu, vējbakām, tāpat arī bērniem septiņu gadu vecumā. Lai arī Latvijā epidemiologi uzskata, ka imunizācijas līmenis esot pietiekami augsts, Eiropas pētījumā secināts, ka Latvijā, kā arī Bulgārijā ir vismazākais iedzīvotāju skaits, kas tic vakcīnu drošumam un efektivitātei.
Laika posmā no 2010. gada līdz šāgada novembrim Latvijā miruši 15 bērni no infekciju slimībām, pret kurām ir vakcīnas. Visvairāk bērnu miruši 2011. gadā no gripas, no tuberkulozes - divi bērni, bet no garā klepus - trīs bērni dažādā vecumā, bet visi vēl nesasnieguši gada vecumu.
***
Bērnu nāves gadījumi no infekciju slimībām, pret kurām ir vakcīnas, 2010.-2018. gads
2010 Tuberkuloze 2 miruši bērni - 11 mēneši, 3 gadi
2011 Gripa 5 miruši bērni - 8 mēneši, 13 mēneši, 5 gadi, 7 gadi
2012 Garais klepus 1 miris bērns 1 mēnesis
B tipa Haemophilus influenzae infekcija 1 miris bērns 4 mēneši
2013 Garais klepus 1 miris bērns 9 mēneši
Gripa 1 miris bērns 1 mēnesis
2014 B hepatīts 1 miris bērns 17 gadi
2018 (janv- nov) Garais klepus 1 miris bērns 4 mēneši
1 miris bērns, kurš nesaņēma K vitamīna devu (tā nav vakcīna).
Grūti ir arī saprotams dzīves paradokss, kad Latvijā notiek vienlaikus divas, varētu teikt, pretējas lietas. Vieni vecāki lūdz ziedojumus sarežģītām operācijām, dārgai ārstēšanai, lai glābtu sava bērna dzīvību, bet citi - atsakās no salīdzinoši lētas, profilaktiskas veselības aprūpes, lai pasargātu bērnu
Avots: Bērnu slimnīca
***
Pēdējos gados Latvijā samazinās laikus vakcinēto bērnu skaits pret daudzām infekciju slimībām, taču epidemiologi uzskata, ka imunizācijas līmenis esot pietiekami augsts
Bērnu vakcinācija Latvijā 2018. gada janvāris - jūlijs
Imunizācijas līmenis (%); Salīdzinājumā ar 2017. gadu; Bērnu īpatsvars, kuriem savlaicīgi veikta vakcinācija (%)
Tuberkuloze 92,4 -3,8 90
B hepatīts (2 mēnešu vecumā) 101,9 -1,6 87,7
Difterija (2 mēnešu vecumā) 100,8 -1,2 88,7
Difterija (14 gadu vecumā) 81,8 -2,9 92,3
Garais klepus (2 mēnešu vecumā) 100,8 -1,2 88,7
Garais klepus (12-15 mēnešu vecumā) 91,5 2,1 85,7
Poliomielīts (2 mēnešu vecumā) 100,8 -1,2 88,7
Poliomielīts (14 gadu vecumā) 81,6 -3 92,4
Kombinētā vakcīna (masalas, cūciņas, masaliņas) (12-15 mēnešu vecumā) 98,1 -1 91,2
Kombinētā vakcīna (masalas uc) (7 gadi) 89,5 -2,1 94,1
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, dati publicēti par atsevišķām infekciju slimībām un par atsevišķiem bērnu vecumiem, piemēram, pret difteriju vakcinē 2, 6, 12-15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā. Pilnu statistiku iespējams uzzināt spkc.gov.lv .