12. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim patika atgādināt, ka ZZS ir teju vienīgā partija, kas spējusi izturēt pārbaudījumu ar opozīciju un atkal kļūt par varas partiju. Šķiet, ka, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, šim politiskajam spēkam jau atkal būs iespēja pierādīt savu spēju izdzīvot arī smagajos opozīcijas apstākļos – Jaunās Vienotības premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš zaļzemniekus savā valdības modelī atstājis bez amatiem.
Pēc pirmo divu valdības veidošanas mēģinājumu izgāšanās vairākas 13. Saeimā iekļuvušās partijas ķerties pie šā pienākuma mudināja K. Kariņu. Arī Saeimas kuluāros to, kas apšauba viņa izredzes kļūt par premjerministru, nav daudz, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka viņam patiešām izdosies izveidot jauno valdību. Taču tajā nebūs ZZS.
«Situācija nav viegla, mēs zinām, ka pretrunas starp dažādām partijām pirms vēlēšanām pastāvēja un pēc vēlēšanām joprojām pastāv [..] Šis valdības modelis nebūtu ar sešām partijām, kā es pats joprojām uzskatu, kā būtu pareizi, jo ir vairāki spēki, kuri izslēdz iespēju strādāt vienam ar otru. Labākajā gadījumā tā būtu piecu partiju koalīcija,» pēc Jaunās Vienotības valdes sēdes, kurā apstiprināts piedāvājums potenciālajām partnerēm valdībā, teica K. Kariņš. Veidojot valdības modeli, viņš ņēmis vērā vēlētāju gribu un iekļāvis tajā visus Saeimā pirmo reizi ievēlētos politiskos spēkus.
Ja K. Kariņa valdība tiks izveidota un apstiprināta, tad ZZS būšot «spēcīga opozīcija, kas atmaskos melus», paziņojis ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Katra partija, startējot vēlēšanās, ir gatava strādāt gan koalīcijā, gan opozīcijā, akcentēja politiķis un piebilda - ja valdību apstiprinās, tad ZZS strādās opozīcijā un sekos līdzi daudzu priekšvēlēšanu solījumu īstenošanai. Pēc viņa domām, jau tagad var redzēt, ka daži solījumi nav izpildāmi, ziņo LETA.
Saskaņā ar Jaunās Vienotības redzējumu tai pienāktos premjerministra, ārlietu un finanšu ministru amati. Par finanšu ministru partija vēl neesot lēmusi, taču Ārlietu ministrijas vadībā tā vēlētos redzēt Edgaru Rinkēviču, kas to vada jau kopš 2011. gada.
KPV LV, kas iepriekš paudusi vēlmi uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), K. Kariņš ir gatavs uzticēt Iekšlietu, Ekonomikas un Labklājības ministrijas.
Divas no iekārotajām ministrijām K. Kariņš gatavs uzticēt Jaunajai konservatīvajai partijai. Tā pārrunās ar Jauno Vienotību pauda vēlmi pēc iekšlietu, izglītības un zinātnes (IZM), VARAM vai satiksmes (SM) ministru portfeļiem. No šā saraksta tai tikuši IZM un SM vadītāju amati un Tieslietu ministrija piedevām. Pēdējo, par spīti skaļajiem paziņojumiem priekšvēlēšanu laikā, konservatīvie savā atbildības lokā līdz šim nav centušies gūt. Šim amatam komplektā gan nāk premjerministra biedra statuss.
Attīstībai/Par!, kas vēlējās vadīt Finanšu, Veselības un Aizsardzības ministrijas, no vēlmju saraksta tikusi gan Veselības, gan Aizsardzības ministrijas. Finanšu ministrijas vietā tai dota VARAM un otra premjerministra biedra statuss aizsardzības ministram.
Savukārt Nacionālajai apvienībai K. Kariņa piedāvājumā saglabāts kultūras ministra portfelis un pievienots zemkopības ministra amats, kā arī jauns amats - demogrāfijas jautājumu īpašo uzdevumu ministrs. Tas, visticamāk, nonāks Imanta Parādnieka rokās. K. Kariņš gan noraida aizdomas, ka jaunais amats radīts tikai tādēļ, lai Nacionālajai apvienībai, kura vēlējās būt atbildīga par VARAM, Labklājības ministriju, Kultūras un Iekšlietu ministrijām, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju, būtu vieglāk samierināties ar neiegūtajiem amatiem un atbalstīt jauno valdību.
K.Kariņa koalīcijā iekļautās partijas pauž konceptuālu atbalstu piedāvājumam un vienlaikus neslēpj vēlmi vēl pārspriest atbildības nozares.