Grandiozs projekts: Vēl trešdaļa dabas un naudas jāpārskaita
Grandiozajā dabas skaitīšanas projektā noslēgusies otrā sezona. 250 ekspertu šogad pārstaigājuši otru trešdaļu Latvijas, iztērējuši otru trešdaļu no atvēlētajiem 9,5 miljoniem eiro, anketās atzīmējuši 60 000 vērtīgu floras atradumu. Taču joprojām nav zināms, kādas sekas viņu darbs atstās uz tautsaimniecību, jo spēkā ir valdības vienošanās politisko lēmumu pieņemt tikai pēc projekta pabeigšanas.
Ja noslēgumā izrādītos, ka aizsargājamu Eiropas nozīmes biotopu Latvijā ir daudz vairāk, nekā pašlaik tiek uzrādīts, aizsardzības līmeni teorētiski vajadzētu pazemināt, lai formālu pazīmju dēļ nenāktos izņemt no saimnieciskās aprites jaunas platības. Savukārt, ja atklātos, ka dabas vērtību ir maz un tās ir apdraudētas, vides resors varētu pieprasīt aizsardzības līmeņa palielināšanu. Tas neizbēgami skartu zemes īpašnieku tiesības un intereses, jo pat viena ligzda vai retu augu pudurītis var nozīmēt mikrolieguma izveidi, savukārt kompensācijas par saimnieciskajiem ierobežojumiem ir niecīgas.
Kilometri anketu
Šobrīd ekspertu datu bāzēs tiek uzkrāta arvien jauna informācija. Kā Neatkarīgajai apliecina projekta vadītāja Irisa Mukāne, vienošanās par politiskā lēmuma atlikšanu joprojām ir spēkā. Vispirms visu saskaitām, tad domājam, ko ar to iesākt. Biotopu apzināšana turpināsies nākamgad. Eksperti izpētīs atlikušo trešdaļu. Savukārt 2020. un 2021. gadā tiks pabeigti kontroles darbi. Visa projekta Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā jeb Dabas skaitīšana noslēgums plānots tikai 2023. gadā, jo tajā ietilpst ne tikai visas Latvijas teritorijas inventarizācija, bet arī dabas aizsardzības plānu izstrāde divdesmit īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un pieci īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni - divu veidu sikspārņiem, pūcēm, dzeņiem un roņiem. Par ieceri sargāt roņus bēdīgi ir zvejnieki, jo viņi labprāt šos dzīvniekus oficiāli medītu. Roņi izēd un saplēš zvejas tīklus.
Noslēdzoties lauka darbu sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde apkopojusi projekta šī gada rezultātus. Tie ir šādi: kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā 250 ekspertu 38 443 stundās apsekoja teju 500 tūkstošus hektāru sauszemes, 32 tūkstošus hektāru ezeru, kā arī upes ar kopgarumu 10 tūkstoši kilometru. Aizpildīti 32 000 anketu. Ziemas periodā tās tiks pārbaudītas.
Atrastas jaunas bagātības
Līdz šim iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa mežu ir labas (47,6%), vidējas (39%) un zemas (5%) kvalitātes. 8,4% mežu vērtējami kā izcilas kvalitātes biotopi. Vairāk nekā puse mežu ir vecāki par 50 gadiem. Taču, kā secinājusi mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece, šis biotopu veids ir ļoti izkaisīts un sadrumstalots. Tas neveicina reto un jutīgo sugu ilglaicīgu pastāvēšanu. Anketās atzīmēti 60 000 vērtīgu floras atradumu, tostarp arī pilnīgi jaunas retu un aizsargājamu augu atradnes: «Vairākās vietās izdevies fiksēt Latvijā reti sastopamo brūno dižmeldru. Latgalē uzieta jauna suga - smaržīgais ancītis, kam raksturīga īpatnēja smarža, kā arī vienlaikus divās dažādās vietās atklāta jauna grīšļu suga. Fiksēta jauna atradne ļoti retai orhideju sugai - bezlapu epipogijai, kuras sēklas, gaidot piemērotus laikapstākļus, var zemē nogulēt neaugot un neziedot pat 37 gadus. No jauna uzietas krāšņās orhidejas garlapu cefalantēras. Vasaras sākumā Kurzemē atklāta otrā lielās kosas atradne Latvijā - tās garums piemērotā vasarā var sasniegt pat 2,6 m, bet Moricsalā fiksēta pirms vairāk nekā 100 gadiem pēdējo reizi redzētā sūna skrajais hipns.»
Biotopu īpašniekiem ziņos
Daba Latvijā bagāta, un zemes īpašniekiem rūpīgi jāseko, lai kādā brīdī, ar viņiem nesaskaņojot, īpašumam netiktu uzlikti kādi apgrūtinājumi. Mežu īpašnieki ar tādām situācijām sastopas bieži, jo ornitologi, atrodot kādu retāka putna ligzdu, uzreiz pieprasa mikroliegumu izveidi, nerēķinoties ar to, cik smagas saimnieciskās sekas viņu rīcība izraisa.
Rezultātus par veiktajiem apsekojumiem no Dabas aizsardzības pārvaldes līdz šim saņēmuši tikai zālāju biotopu īpašnieki, kā arī to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji, kurās top kāds no dabas aizsardzības plāniem. Pārvalde sola, ka nākamo divu gadu laikā visi īpašnieki, kuru īpašumos konstatēts kāds vērtīgs biotops, saņems par to informāciju. Savukārt, ja aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi īpašumā netiks atrasti, atsevišķa informatīvā vēstule netiks sūtīta. Teorētiski nepatīkamiem pārsteigumiem nevajadzētu būt vismaz līdz projekta noslēgumam, kad sāksies rezultātu vētīšana un politiskā lemšana. Līdzšinējā pieredze ļauj prognozēt, ka eksperti un vides resors kopumā centīsies uzrādīt sliktāku vides stāvokli, nekā tas ir patiesībā, lai lielākas teritorijas tiktu atvēlētas tālākas izpētes, saglabāšanas un finansējuma piesaistes nolūkiem.
Zaļākā valsts nav mīts
Jau šobrīd publiskajā komunikācijā tiek apzināti sagrozīti dati par aizsargājamo teritoriju platībām. Novembra beigās Jelgavā notika ikgadējā Mežu nozares konference, kurā ar priekšlasījumu Dabas kapitāla saglabāšanas iespējas mežu apsaimniekošanā uzstājās Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Prezentācijā viņš it kā apgāza mītu par Latviju kā zaļāko valsti Eiropā, jo tikai 11,5% Latvijas sauszemes teritorijas ir īpaši aizsargājami. Taču patiesībā aizsargājami ir visi 19%. Tikai no prezentācijas aprēķiniem laukā izmests Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kas aizņem 457 708 hektārus. Tātad milzīga platība ar speciālu aizsardzības režīmu. Arī mikroliegumi tiek uzskaitīti atsevišķi, un vēl jau arī 15,6% no Latvijai piederošās jūras teritorijas tiek aizsargāta. Tur nav pieļaujama vēja turbīnu izvietošana, derīgo izrakteņu ieguve un cita saimnieciskā darbība. Tātad patiesībā mēs esam daudz zaļāki, nekā tiekam mālēti.