ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par ASV atteikšanos no pasaules policista lomas bija kārtējais pērn saņemtais signāls Eiropas valstīm, ka tām savā aizsardzības politikā jākļūst patstāvīgākām, un vismaz Latvijas armija šobrīd ar to arī nodarbojas – tā kļūst lielāka un stiprāka. NATO līguma 5. panta aizgādnis Tramps niķojas, tāpēc šobrīd transatlantiskais princips – viens par visiem, visi par vienu – ir simtprocentīgs drošības garants tikai uz papīra.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pirmais gads ar budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta bijis gana ražens. Daudz kas uzbūvēts, lai uzņemtu sabiedrotos, daudz kas nopirkts, lai apšautu sliktos, ja tādi ieradīsies. Diskusija par obligāto militāro dienestu nevedas, jo pagaidām dzimtenes aizstāvjus izdodas sagrabināt rekrutēšanas kampaņās - cilvēki turpina stāties Zemessardzē, skolās tiek ieviesta militārā mācība, bet likumi kļūs maigāki pret tiem, kuri ziepes savārījuši, lai viņus par niekiem nenāktos atskaitīt no aizsardzības struktūrām uz mūžu mūžiem. Huligāni un pļēguri var priecāties, jo iecerēts veidot speciālu komisiju, kas vēlreiz izvērtēs viņu pagātnes pārkāpumus, lai no jauna uzņemtu militārajā dienestā.
NBS būs jākonkurē ar Vāciju
Kā vēsta Aizsardzības ministrija, kopumā pagājušajā gadā dienestā pieņemto karavīru skaits ir lielākais kopš 2007. gada. 640 jaunu karavīru. Savukārt atvaļināti līdz decembrim 259 karavīri. Lai saprastu, vai tas ir daudz vai maz, var minēt, ka 2009. gadā krīzes apstākļos, kad armijai tika atvēlēta vien dekoratīva funkcija ārvalstu misiju apmeklēšanai, tika rekrutēti 45 karavīri, bet atvaļināti 524. Tagad armija aug. 2019. gadā plānots rekrutēt 710 karavīru. Turklāt laba zīme ir rezervē ieskaitīto karavīru un uz ārzemēm izbraukušo atgriešanās aktīvajā dienestā. Arī Zemessardze, kas ir brīvprātīga militāra organizācija un skaitliski lielākā bruņoto spēku sastāvdaļa, turpina augt. 2018. gada noslēguma bilancē ir 8280 zemessargu, no kuriem 803 pievienojušies pērn. Taču priekšdienās situācija ar personālu var kļūt sarežģītāka, jo klāt ir divtūkstošo gadu sākumā valstī izraktā demogrāfiskā bedre. Šobrīd valsts aizsardzībā iesaistīts aptuveni 1% iedzīvotāju. Taču arvien mazāk ir jaunu cilvēku, arvien mazāk ir māšu, kas var dzemdēt Latvijas nākotnes aizstāvjus. Un tā nav tikai Latvijas problēma. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos arī citas valstis tiecas palielināt savas armijas, un, piemēram, Vācija apsver iespējas rekrutēt arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus. Līdz 2025. gadam tā savu karavīru skaitu plāno audzēt par 21 000, un nav šaubu, ka piedāvātais atalgojuma līmenis būs tik konkurētspējīgs, lai pievilinātu karavīrus, kuri citu valstu armijās strādā primāri peļņas un karošanas iespēju dēļ, nevis patriotisku apsvērumu vadīti.
Tagad cita karošana
Šobrīd konkurējot ar līdzīga rakstura nozarēm tikai Latvijā, karavīra profesija ir salīdzinoši labi atalgota un sociāli nodrošināta. Aizsardzības ministrija sola, ka algas kāps vēl. Turklāt strādāt par karavīru vai paralēli citam darbam dienēt Zemessardzē kļūst arvien interesantāk, jo armijā strauji tiek modernizēts bruņojums, gādāts ekipējums un veidota militārā infrastruktūra. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzīst, ka Nacionālie bruņotie spēki šobrīd atrodas vēsturiskā attīstības posmā, jo ievērojami stiprinātas bruņoto spēku kaujas spējas. Pērn saņemta lielākā daļa no 123 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnām. Iepirktas 47 pašgājējhaubices, Stinger raķešu sistēmas, kompakti militāri taktiskie transportlīdzekļi. Nopirkts radiolokators, ar ko var identificēt zemu lidojošus helikopterus, un tas ir īpaši svarīgi austrumu pierobežā. Plānā ir pirkt četrus jaunus helikopterus, kas ir svarīgi ne tikai bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai - smagi cietušu cilvēku pārvešanai, glābšanas darbiem jūrā un ugunsgrēku dzēšanai. Arī šogad notiks strēlnieku un atbalsta ieroču iegādes, tiks iepirkti sprāgstošie šķēršļi. Turpināsies darbs pie mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spēju attīstīšanas. Tiek attīstīti militārie poligoni un būvētas kazarmas. Plānotais Latvijas aizsardzības budžets šogad ir 620 miljonu eiro, un konceptuāli Baltijas valstu ministru līmenī jau apspriesta nepieciešamība tiekties uz finansējuma apjomu virs 2% no iekšzemes kopprodukta.
Si vis pacem, para bellum
Drošības riski Eiropas kontinentā pieaug. Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV vairs nav nekāds drošības garants. Tāpēc likumsakarīga ir arvien biežāk un šobrīd jau publiski apspriestā ideja par Eiropas armijas izveidi. Tā gan apsteigtu pašas Eiropas Savienības politisko integrāciju, taču nākotnē noteikti nāktu par labu Eiropas Savienības un arī, konkrēti, Latvijas drošībai. Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš gan vērtē, ka uzdevums nav no vienkāršajiem: «Šāda militāro attiecību pārbūve ES iekšienē un attiecībās ar ASV jebkurā gadījumā ir krīze. Vecā konstrukcija nojaucama, jaunā vēl nav uzbūvēta - tas vājina ES sistēmu kopumā un dod priekšrocības sāncenšiem Krievijai un Ķīnai, kas gribētu redzēt Eiropu sašķeltu un drošības ziņā nespējīgu, tātad samērā viegli ietekmējamu.»
Taču skaidrs, ka Eiropai ar savu aizsardzību ir jānodarbojas pašai, un ne jau tikai Trampa vai Brexit dēļ. Dienvidos kopā ar migrantu pūļiem soļo terorisms. Mums tuvākā reģionā nerimstas karadarbība Ukrainā, un šobrīd eskalējušās bažas par Baltkrievijas un Krievijas attiecību saspīlējumu. Strīds it kā par naftu, gāzi, un tam nevajadzētu beigties ar sešu jaunu apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Tomēr diplomātu aprindās šāda iespēja netiek izslēgta.
Laiki ir nemierīgi, tāpēc arī mūsu valstij jāgatavojas X stundai. Si vis pacem, para bellum - vēlies mieru, gatavojies karam.
Pašlaik, konkurējot ar līdzīga rakstura nozarēm tikai Latvijā, karavīra profesija ir salīdzinoši labi atalgota un sociāli nodrošināta. Aizsardzības ministrija sola, ka algas kāps vēl