Kādi cēloņi ir ugunsnelaimju skaita pieaugumam Latvijā?
Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nodrošinājums kļūst arvien izsmalcinātāks, bet situācija ugunsdrošības jomā stagnē vai pat pasliktinās. Latvijā ir lielākais bojāgājušo un arī ugunsgrēkos cietušo skaits salīdzinājumā ar citām mūsu reģiona valstīm. Valdība mēģinās to mazināt, attīstot ideju par brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kā arī uzlabojot prevencijas un uzraudzības pasākumus.
Vakar Ministru kabinetā tika skatīts un bez diskusijām apstiprināts konceptuālais ziņojums Par valsts politiku ugunsdrošības jomā. Stīvēšanās starp Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību un VUGD bija tik ilga, ka daļēji valdībai sarūpētā statistika jau ir novecojusi. Ziņojumā ietvertajai bojāgājušo līknei uzrādīta krītoša tendence. 2010. gadā 148 mirušie, 2017. gadā - 79. Taču pērn statistikā atkal vērojams pieaugums - 83 bojāgājušie. Un šogad - janvāris pat nav pusē, bet jau četri mirušie. Aug arī cietušo skaits. 242 cietušie - 2010. gadā un 381 cietušais - 2017.
Kas ir slikti
Pēdējo dienu interesi par ugunsdrošības jautājumiem izraisījis traģiskais negadījums Polijā, kur piecas pusaudzes gāja bojā ugunsgrēkā izlaušanās spēļu vietā. Cilvēku iesloga, un viņam, pildot dažādus atjautības uzdevumus, jāizdomā, kā tikt ārā. Tagad VUGD pārbaudīs līdzīgas spēļu vietas Latvijā. Vai ārkārtas situācijā iespējams atvērt vaļā aizslēgtās durvis. Līdzīgi izlases pārbaudes tika veiktas Rīgas daudzstāvu mājās pēc ugunsgrēka Londonā Grenfell Tower ēkā. Kad Reģu pansionātā pirms gadiem sadega desmitiem vecīšu, tika organizētas ugunsdrošības pārbaudes arī citos pansionātos. Šie piemēri rāda, ka ugunsdrošības uzraudzība valstī notiek, reaģējot uz kaut kādiem notikumiem, bet tai nav pastāvīga un preventīva rakstura. Uz šo, kā arī citiem trūkumiem ugunsdrošības politikā savā revīzijas ziņojumā norādījusi Valsts kontrole:
VUGD preventīvo darbību nevar vērtēt kā pietiekamu un efektīvu, jo netiek sekmēta situācijas uzlabošanās. Ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās veiktas minimālā apmērā, kaut gan tieši tur visbiežāk notiek ugunsgrēki (29,7%) un arī sekas ir smagākās. Ne vienmēr VUGD spēj ierasties notikuma vietā normatīvajos aktos noteiktajā laikā. Jāatgādina, apdzīvotas vietas, kur māja nodeg ātrāk, nekā ierodas palīdzība, sauc par baltajiem plankumiem. Neraugoties uz tādu eksistenci, sadarbība starp VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām ir nepietiekama. Valsts tās faktiski neatbalsta. Valsts kontrole konstatējusi, ka arī iedzīvotāju zināšanas par ugunsdrošību ir nepietiekamas. Bet pati galvenā problēma - valstī nav izvirzīti konkrēti mērķi ugunsdrošības politikā. Tagad situācijai vajadzētu mainīties, jo beidzot ir tapis vismaz viens dokuments, kurā atzīts, ka pašreizējais darbs ar uguni ir neapmierinošs.
Desmitgades plānā mazāk mirušo
«Nemainoties situācijai, būtiski nemazināsies cietušo un bojāgājušo skaits, ugunsgrēkos nodarītie materiālie zaudējumi īpašumam, kā arī kaitējumi videi, turklāt ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji Latvijā attiecībā pret citām Eiropas Savienības dalībvalstīm neuzlabosies un būs sliktāki nekā kaimiņvalstīs,» teikts ziņojumā. Tajā arī nosprausti izmērāmi rādītāji. Dažādu pasākumu rezultātā bojāgājušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju nākamgad nedrīkst pārsniegt četrus, bet 2030. gadā - 2,5. Cietušo skaits attiecīgi 15 un septiņus. Ugunsgrēku skaitam desmit gadu laikā jāsamazinās no 440 uz 300. Mērķis gana piesardzīgs, un piesardzīga arī Iekšlietu ministrijas iecerētā sadarbība ar brīvprātīgajiem un pašvaldību ugunsdzēsības formējumiem. Vismaz sākuma posmā. Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības vadītājs Vijārs Griķis sūkstās, ka VUGD ģenerāļi sargā savu naudu un ietekmi, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka lauku miestā, kur gadā notiek labi ja desmit ugunsgrēku, nav racionāli uzturēt miljons eiro vērtu nodaļu. Daudz svarīgāk ir sekmēt plašas sabiedrības iesaistīšanos ugunsdrošībā un dzēšanā. Tāpēc jau ārzemēs tā ir izplatīta prakse. Tomēr valdība tik radikālam priekšlikumam kā plaša brīvprātības tīkla attīstīšana un finansēšana nav piekritusi. Taču piekritusi pilotprojektam, kura gaitā Latvijas reģionos tiks attīstītas piecas brīvprātīgo un pašvaldību ugunsdzēsēju komandas: Pāvilostā, Taurenē, Jaunpilī, Kaunatā un Inčukalnā.
Pāvilosta pilotprojektā
Ja uz pilotprojektu liktās cerības attaisnosies, tad tiks lemts par plašāku brīvprātīgās ugunsdzēsības sistēmas veicināšanu. Noteicošais acīmredzot bija naudas jautājums, jo pilotprojektam pietiks ar 43 000 eiro gadā no Iekšlietu ministrijas budžeta. Brīvprātīgajiem tiks nodrošināta papildu apmācība, atbalsts tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem. Principā, iecerēts, ka brīvprātīgie nodarbosies ar vienkāršāku ugunsgrēku dzēšanu - kūlas, neapdzīvotu un mazstāvu ēku. Bet baltajos plankumos viņi tāpat būs pirmā un no laika viedokļa būtiskākā palīdzība. Pāvilostas domes izpilddirektors Alfrēds Magone ir priecīgs par viņa novada iekļaušanu pilotprojektā, kaut gan neslēpj, lieti noderētu arī atbalsts materiālās bāzes atjaunošanai - sūkņiem, šļūtenēm. Pāvilostai tuvākais VUGD depo atrodas Alsungā. Kādas 40 minūtes ar vieglo auto. Ar uzpildītu ugunsdzēšamo mašīnu stunda. Tāpēc nākas paļauties uz pašu vēsturiskajiem spēkratiem GAZ 53, ZIL 130 un gadījuma cilvēkiem, kas piepalīdz apdzēst ugunsnelaimes. Kaut kāda simboliska nauda par būšanu gatavībā tiek maksāta vien šoferiem. Ja būs valsts atbalsts, tad jau brigādes varēs nopietnāk sakomplektēt. Pēdējais lielais ugunsgrēks blīvi apbūvētajā Pāvilostā notika 2012. gadā, kad līdz pamatiem nodega viesu nams Āķagals. Ar uguni te tagad visi apietas uzmanīgi.