Valsts atvērs savu kazino un totalizatoru

Uzņēmuma Latvijas loto iesaistīšanās interneta azartspēļu un sporta derību biznesā notiek pretrunā Konkurences padomes iebildēm. Nav tādas tirgus nepilnības, kas valstij būtu jāremontē, padarot azartspēles daudzveidīgākas un pēc iespējas vieglāk pieejamas plašākam sabiedrības lokam.

Par nodomu paplašināt uzņēmuma darbību Latvijas loto pavēstīja šā gada sākumā - tāda pretrunīgi vērtējama 1. janvāra dāvana Latvijas sabiedrībai. Valdes loceklis Edgars Lediņš ar aģentūras LETA starpniecību vēstīja, ka daudzas valstis šajā tirgū iet iekšā «ģenerēt līdzekļus labiem mērķiem».

Arī Latvija lēmusi interaktīvo azartspēļu segmentu atļaut, tādēļ Latvijas loto dalība tajā esot loģiska. Bet patiesībā nekādas loģikas te nav, jo valstij nevajadzētu nodarboties ar šī riskantā biznesa veicināšanu.

Monopola arguments norakstīts

Izložu monopola piederība valstij tiek pamatota tādējādi, ka, laižot šo izklaidi brīvā tirgū, komersanti primāri domātu par peļņu, iespējams, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm un veselībai. Pēc analoģijas šādu pašu apsvērumu dēļ, piemēram, Zviedrijā un Islandē, valsts patur alkohola monopolu. Lai veikalu būtu maz, cenas briesmīgi augstas un cilvēki nenodzertos. Līdzīgi arī Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas drīkst nodarboties ar izložu organizēšanu, un tas ir valstij piederošais Latvijas loto. Taču, tam iesaistoties interaktīvo azartspēļu un sporta totalizatoru tirgū, tiks izraisīts pretējs efekts - azartspēles kļūs daudzveidīgākas, vēl pieejamākas, un tātad arī palielināsies šā biznesa kaitīgā ietekme uz sabiedrību.

Pašlaik interaktīvo azartspēļu nišā darbojas deviņi legāli komersanti, nodrošinot ļoti bagātīgu pakalpojumu klāstu. Tik bagātīgu, ka Saeima to ik pa laikam cenšas kaut kā ierobežot. Pārāk daudzi cilvēki nonāk azarta atkarībā, sagrābjas ātros kredītus un notriec naudu spēlē. Zaudē savas ģimene, darbu, dzīves. Sporta totalizatori savukārt atstāj slimīgu ietekmi uz sporta vidi, jo sportisti pa laikam krīt kārdinājumā manipulēt ar spēļu rezultātiem. Drīzumā azartspēļu tirgus kļūs par vēl vienu ļoti nopietnu spēlētāju bagātāks. Pati valsts Latvijas loto personā sēdīsies pie ruletes galda.

Pretrunā Saeimas vēlmei

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne apstiprina, ka uzņēmums ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, programmatūras sertifikātus un pretī saņēmis azartspēļu organizēšanai nepieciešamo licenci. Spēļu platforma jau uzprogrammēta, taču tehnisku iemeslu dēļ tās atvēršana atlikta uz martu. Pieejamas tajā būs kazino azartspēles - tādas pašas kā spēļu automātos - un rulete. Otra platformas sadaļa būs sporta totalizators - tāds, kā piedāvā Optibet, SynotTip un daudzi citi. Komentēt, vai tas ir lietderīgi, ka valsts iesaistās azartspēļu tirgū, kas jau tāpat gana piesātināts, inspekcijas vadītāja atturas, taču atgādina, ka Saeimas deputāti azartspēļu tirgu vēlas samazināt un aizvērt.

Aizejošā valdība ir rīkojusies pretēji šai vēlmei.

Tirgus nepilnība nepastāv

Pamats valsts iesaistei azartspēļu biznesā tika likts 2017. gadā, skatot informatīvo ziņojumu Par VAS «Latvijas loto» darbības paplašināšanu. Publiski tas nav pieejams, tātad arī nevar pārbaudīt, kādiem tādiem «labiem mērķiem iecerēts ģenerēt līdzekļus». Pieejams vien protokollēmums: «konceptuāli atbalstīt VAS Latvijas loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū ziņojumā norādītās tirgus nepilnības novēršanai.» Un uzdod atbilstoši koriģēt uzņēmuma vispārējo stratēģisko mērķi.

Taču patiesībā nekādas nepilnības, ar ko privātais sektors netiktu galā, nav. To Neatkarīgajai apstiprina kompetentākā iestāde šādu jautājumu izvērtēšanā - Konkurences padome: «Pirms plānotās darbības paplašināšanas VAS Latvijas loto 2015. gadā konsultējās ar Konkurences padomi. Iestāde pauda nostāju, ka konkrētajā gadījumā nav saskatāma tirgus nepilnība un attiecīgi darbības paplašināšana azartspēļu tirgū nebūtu atbalstāma. Par spīti konkurences iestādes argumentiem, Ministru kabinets 2017. gadā atbalstīja valsts uzņēmuma iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū, to pamatojot ar pastāvošu tirgus nepilnību, kā arī ar mērķi nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.»

Blakusprodukts būs azartatkarīgie

Tik liela un naudīga spēlētāja ienākšana tirgū citiem nozares spēlētājiem izraisa bažas par konkurences kropļošanu. Lai formāli tā nenotiktu, Latvijas loto apņēmies īstenot virkni dīvainu darbību, izliekoties, ka tam pašam ar sevi nav nekādas saistības. Tas plāno lietot zīmolu un domēnu ar atšķirīgu rakstību un fonētisko skanējumu no vārdu salikuma Latvijas loto vai Latloto. Atšķirīgu grafisko noformējumu un krāsu salikumu. Neizmantos sev pieejamo izložu dalībnieku datubāzi. Tāpat Latvijas loto apņēmies neradīt patērētājiem maldīgu priekšstatu, ka tā sniegtie interaktīvo azartspēļu pakalpojumi ir patērētājiem drošāki vai labākas kvalitātes tikai tāpēc, ka Latloto pieder arī valsts izložu monopols. Tas apskaidrots Konkurences padomes vēstulē Latvijas Spēļu biznesa asociācijai, kas, protams, ir nemierā ar valdības lēmumu piedalīties azartspēļu tirgū.

Uzņēmuma Latvijas loto attīstības stratēģijā viens no darbības virzieniem ir produktu attīstība - «izpētīt jaunas biznesa iespējas un ieviest jaunus produktus komercsabiedrības produktu portfelī». Laiks rādīs, vai viens no blakusproduktiem nebūs arī straujš azartatkarīgo skaita pieaugums valstī.