Vairums aptaujāto latviešu Īrijā neplāno atgriezties Latvijā

© F64

Portāls "baltic-ireland.ie" ir izveidojis aptauju, latviešiem Īrijā uzdodot vienu jautājumu - vai reemigrācijas projekts licis domāt par atgriešanos?

Runa ir par Latvijā īstenoto reemigrācijas projektu, kura mērķis ir aicināt ārvalstīs dzīvojošos latviešus atgriezties mājās.

Kā raksta portāls, Latvijas reģionos strādā reemigrācijas koordinatori, kuri nebeidz sevi slavēt par sasniegtajiem rezultātiem, tomēr Īrijas Sociālās aizsardzības departamenta apkopotie dati gan liecina, ka joprojām vairāk izbrauc no Latvijas nekā atgriežas - 2018. gadā Latvijas pilsoņiem Īrijā ir piešķirti 1511 jauni PPS numuri.

Tāpēc portāls nolēma aptaujāt Īrijā dzīvojošos latviešus. Uz jautājumu, vai reemigrācijas projekts licis domāt par atgriešanos, 59% aptaujāto norādīja, ka neplāno atgriezties. Vēl 26% uzskata, ka projekts nesniedz gaidīto, savukārt 15% aptaujāto domā par atgriešanos Latvijā (no tiem 11% gatavi atgriezties Latvijā neatkarīgi no projekta).

Jāpiebilst, ka arī 2019. gadā Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenos reemigrācijas koordinatoru projektu. VARAM budžetā tam atvēlēti 152 640 eiro.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais