Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ sasaucis Finanšu sektora attīstības padomes sēdi, lai izvērtētu paveikto un vēl veicamos darbus kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 512, kas liek saskaņot ABLV bankas likvidāciju ar vārdā nenosauktiem stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Visi it kā zina, ka tie ir amerikāņi, bet nav skaidrs, kā amerikāņi no Latvijas valsts var kaut ko pieprasīt vienas Latvijas komercbankas brīvprātīgā likvidācijā, ja Latvijas likumi neko tādu neparedz. Turklāt arī amerikāņiem nav nekāda pienākuma pārlasīt Latvijas banku saimniecības dokumentus, bet tieši šādu pienākumu viņiem uzliek rīkojums Nr. 512.
Neticami ietekmīga asociācija
Neatkarīgā jau vēstīja, ka šī rīkojuma punkta dēļ faktiski ir apturēta bankas pašlikvidācijas procedūra. Banku uzraugs - Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) - nevar saskaņot jau sen kā sarakstīto likvidācijas metodoloģiju, jo nav skaidrs, kam jāprasa zaļā gaisma, tikmēr tūkstoši noguldītāju jau vairāk nekā gadu netiek pie savas naudas bez jebkāda pamatojuma, kas ir nepieļaujama situācija. «Zināma skaita, iespējams, aizdomīgu darījumu dēļ mēs nedrīkstam vairāk nekā 3000 noguldītāju turēt aizdomās un neizmaksāt viņiem naudu,» - tā vienā no savām intervijām presē pērnā gada beigās skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš. Interviju ir daudz: avīzēs, portālos, TV, radio, un noprotams, ka caur publicitāti galvenais banku uzraugs cenšas sekmēt godīgu bankas likvidācijas procesu.
Normatīvajos aktos noteiktā kārtība šobrīd ir izjaukta. Uzraudzības procedūra jāsaskaņo ar kādām mītiskām augstākām instancēm.
Neatkarīgā lūdza Finanšu ministrijai, kas ir 512. rīkojuma autors, paskaidrot, kas ir šie mistiskie partneri, ar kuriem kaut kas jāsaskaņo, un kurš konkrēti to izdomājis. Pēc divu dienu vilcināšanās atnāca gluži neticama atbilde - Latvijā ir viena nevalstiska organizācija, kas spēj noteikt ASV Valsts kases darba kārtību. Lūk, ko vēsta ministrijas preses dienests: «Valdība pirms pasākumu plāna apstiprināšanas uzklausīja visus iesaistīto institūciju un nozaru asociācijas viedokļus un diskusiju rezultātā atbalstīja Finanšu nozares asociācijas ierosinājumu, ka atbilstības metodoloģijai jāatbilst virknei kritēriju, tajā skaitā, ka metodoloģija ir detalizēti apspriesta ar starptautiskajiem sadarbības partneriem. Kā jau iepriekš publiski esam skaidrojuši un kā to ir norādījuši ABLV likvidatori, metodoloģijas versija ir iesniegta FKTK tālākai nodošanai ASV Valsts kasei.»
ASV jāizdabā likumīgi
Jāuzsver, ka iepriekš Finanšu ministrija neko tamlīdzīgu nav skaidrojusi, vismaz tā, lai šo faktu kāds pamanītu. Un arī FKTK vadītājs ne vienā vien intervijā ir norādījis, ka šis saskaņojuma punkts ir neprecīzs, neizprotams un no noteikumiem būtu jāņem laukā. Lūk, piemēram, ko P. Putniņš par saskaņošanas prasību teica valsts radio: «Ja MK rīkojumā būtu ierakstīts skaidri un gaiši: jāsaskaņo ar tādu un tādu valsti, tādas un tādas valsts institūciju, tad būtu skaidrība. Pirmkārt, tur ir daudzskaitlī - tur nav tā, ka ar vienu starptautisko sabiedroto. Tur ir ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, tātad es saprotu, ka tur ir virkne ar valstīm. Tad jautājums ir arī, ar kādām iestādēm. Es vienkārši nespēju izpildīt šo rīkojumu pagaidām, jo arī tai pašā Amerikā, tur ir iesaistītas ļoti daudzas iestādes - tur ir Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Finanšu ministrijas pakārtotās iestādes ļoti daudzas. Ne par velti pirms tie noteikumi tika pieņemti, es speciāli vērsu uzmanību, es teicu, ka nevajag rakstīt iekšā tā, ka pēc tam būs problēmas.» Jādomā, ka premjera Krišjāņa Kariņa sasauktajā Finanšu sektora attīstības padomē šī problēma tiks skatīta, arī tas - ko darīt ar pašu P. Putniņu, kurš nepakļaujas uz papīra neuzliktām amerikāņu iegribām. Šajā padomē pārstāvēta daļa valdības, banku uzraugi un finanšu iestāžu dibinātās biedrības, bet viens no galvenajiem uzdevumiem - «izskatīt priekšlikumus par tādu normatīvo aktu izstrādi, kas nepieciešami, lai veicinātu finanšu sektora attīstību un mazinātu iespēju Latvijas Republikā veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī lemt par minēto priekšlikumu turpmāko virzību».
Pašlaik nauda nacionalizēta
Politikas kuluāros jau kopš ABLV skandāla sākuma tiek runāts, ka P. Putniņš jānomaina, tā izteicies arī jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Taču problēma ir apstāklī, ka FKTK ir no malas likumīgiem līdzekļiem grūti ietekmējama institūcija. Neatkarīgā arī premjera birojam vaicāja, vai pašlaik tiek izskatīta nepieciešamība atbrīvot, rotēt vai jebkādā citā veidā noņemt no amata P. Putniņu. Atbilde ir lakoniska: «Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir neatkarīga iestāde, kuras vadītāju amatā ieceļ un atceļ Saeima.» Tātad vajadzīgs dibināts iemesls, nevis kāds neoficiāls rīkojums.
Amerikāņi, jāatgādina, patiešām ir devuši visai rupjus mājienus, taču to darījuši tā, lai oficiāli viņiem nevarētu pārmest iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Proti, ASV vēstnieces Nensijas Baikofas Petitas vārdā vēstniecības mājaslapā publiskots brīdinājums «Latviju vēl vairāk izolēt no starptautiskā biznesa un banku vides». Tas ir pavēļu saraksts Latvijas valdībai, kas darāms, lai finanšu sektoru «sakārtotu» atbilstoši ASV ieskatiem. Tad nu Latvijas politiķi izmisīgi cenšas stratēģiskajam partnerim izdabāt, tikai nezina - kā to izdarīt, jo likumi neko tādu neparedz. Tajā skaitā neuzliek par pienākumu arī ASV Valsts kasei saskaņot vai nesaskaņot vienas Latvijas komercbankas likvidācijas papīrus, bet par kaut kādiem saistošiem termiņiem vispār nevar būt runa. Faktiski šobrīd 3300 noguldītāju nauda - vairāk nekā divi miljardi eiro - uz nezināmu laiku un bez objektīva pamatojuma ir nacionalizēta.