Mediķi februārī nav sagaidījuši cerēto algas pielikumu par divdesmit procentiem. Tā vietā dažiem medicīnas dabriniekiem algas palielinātas par astoņiem procentiem, citiem nav palielinātas, bet atsevišķiem darbiniekiem, kuri vēl pērn nostrādāja daudzas virsstundas, alga pat sarukusi. Šķetinot algu palielināšanas kamolu, atsevišķas lietas par mediķu darba algām kļūst skaidrākas, bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Pirmkārt, tas, kāpēc 20 procentu vietā māsu, ārstu un sanitāru algas palielinās par dažiem procentiem, lai gan, līdzīgi kā pērn, arī šogad stingri tika apsolīts atalgojumu celt par piekto daļu.
Izrādās, 20 procentu atalgojuma palielinājums attiecas nevis uz katru konkrētu mediķa algu, bet tas ir zināmā mērā kā skaitļu spēle, proti, šāds palielinājums tiek saukts attiecībā uz vidējo darba samaksu tarifā par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, un iekš šā tarifa ir paredzēts, ka vidēji algas patiešām pieaug par 20 procentiem. Taču realitātē ar mediķu algām notiek pilnīgi citas lietas.
Algas jau bija lielākas
Informācija, kas nonākusi Neatkarīgās rīcībā, rāda, ka februārī mediķi dažās Latvijas slimnīcās nav saņēmuši cerēto algu pielikumu, proti, algas ārstiem palielinātas par septiņiem procentiem, māsām - par deviņiem procentiem. Tiesa, precīza apkopojuma par visām Latvijas ārstniecības iestādēm nav, un iemesli tam ir dažādi. Vispirms slimnīcas atsaucas uz neskaidrībām par budžetu 2019. gadam kopumā un neziņu par veselības nozarei atvēlēto naudu, tostarp algu palielinājumam. Tāpat tikai janvāra beigās, februāra sākumā tika noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, kas ir galvenais naudas sadalītājs slimnīcām. Tāpēc daudziem mediķiem nebija iespējams februārī izmaksāt palielinātās algas par janvāri jau februārī. Bērnu slimnīcā, savukārt, norāda, ka naudas vispār piešķirts mazāk, nekā nepieciešams, lai palielinātu algas.
Taču vēl viens skaidrojums, kāpēc algas nav palielinātas visiem par 20 procentiem, ir tāds, ka palielinājums, kā izrādās, attiecoties nevis uz jebkura mediķa jebkuru algu, bet gan uz zemāko mēnešalgu, un, ja ārsts vai māsa jau saņēma lielāku atalgojumu, 20 procentus tagad neredzēt. Veselības ministrijā gan skaidro, ka viss atkarīgs no katras slimnīcas algu politikas.
Jāatgādina, ka ar valdības noteikumiem ir noteikta ārstniecības personu zemākā mēnešalgas likme par slodzi. Salīdzinājumā ar 2018. gadu tā ir palielināta visām mediķu grupām. Piemēram, sertificēta ārsta zemākā mēnešalga 2019. gadā pieaug par 180 eiro no 899 eiro līdz 1079 eiro, bet sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro tiek palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk, skaidro Veselības ministrijā. Mērķis esot palielināt zemāko darba samaksu. Vidējās darba samaksas palielinājums ieplānots arī tarifā, un tur ir lielākas summas, kuras diemžēl var būt maldinošas, radot neizpratni, kuras algas un par cik tiks palielinātas? Piemēram, stacionārā strādājoša ārsta algai no 1547 eiro pērn šogad jāpieaug līdz 1856 eiro.
Stradiņos
Stradiņa slimnīcas ārstiem un māsām zemākās mēnešalgas un stundas likmes gan 2018. gadā, gan arī pašlaik noteiktās ir augstākas nekā valstī kopumā minimālās ārstniecības personu mēnešalgas, skaidro Stradiņa slimnīcas speciāliste Janita Veinberga. Bez pamatalgas slimnīcas ārstniecības personas saņem arī likumā noteiktās piemaksas, piemēram, par darbu naktī. Kā piemēru speciāliste min zemākās algas valstī, zemākās Stradiņa slimnīcā, kā arī augstākās mēnešalgas slimnīcā. Sertificēta ārsta valstī noteiktā zemākā mēnešalgas likme ir 1079 eiro, bet Stradiņos - 1200 eiro (augstākā mēnešalga 1650), savukārt sertificētas māsas zemākā mēnešalga valstī ir 714 eiro, bet Stradiņos - 1018 eiro, sanitāram valsts noteiktā minimālā alga ir 430 eiro, bet Stradiņos - 477 eiro.
Taču pielikums martā sagaidīs arī Stradiņa slimnīcas mediķus. Kāpēc tikai martā? Slimnīcā skaidro, ka to nevar saukt par kavēšanos, jo pirmā informācija par atalgojumam paredzētā finansējuma apmēriem tika saņemta tikai šā gada 8. janvārī, un tikai šonedēļ slimnīca saņēmusi parakstītu paziņojumu par plānoto kopējo finansējumu un veicamā darba apjomu. Slimnīcas kopējais budžets 2019. gadam vēl nebija apstiprināts. «Slimnīcas vadība darbiniekus informēja janvāra kopsapulcē, ka summa, kura paredzēta atalgojuma celšanai, tiks pilnīgi izmantota tieši šim mērķim,» uzsver J. Veinberga, «slimnīca solīto pildīs. Gandrīz puse jeb 42 procenti no piešķirtā papildu finansējuma ir novirzīti potenciālo virsstundu apmaksai, jo slimnīcā ir aptuveni 80 māsu un 60 ārstu vakances. Ņemot vērā, ka nav iespējams šīs vakances aizpildīt īstermiņa, ir jārēķinās ar virsstundu darbu.»
Jāveic korekcijas
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis Neatkarīgajai atzina, ka līgumu un finanšu piedāvājumu 2019. gadam slimnīca no Nacionālā veselības dienesta saņēma janvāra vidū, bet, izvērtējot piedāvājumu, tika konstatēts, ka šis piedāvājums prasa nopietnas korekcijas un papildinājumus, tostarp attiecībā uz algu palielināšanai paredzēto finansējumu. Slimnīca ar dienestu organizēja papildu sarunas, tāpēc līdz janvāra beigām vairs nebija iespējams izstrādāt algu palielināšanas priekšlikumus, saskaņot tos un noslēgt vienošanās ar 4000 darbiniekiem, kā to bija plānojusi slimnīcas valde. «Pašlaik izmaiņas paredzēts veikt līdz februāra beigām. Jaunās algas, kā arī nesamaksāto starpību par darbu janvārī darbinieki saņems marta sākumā kopā ar algu par februāri,» norāda I. Paeglītis. Austrumu slimnīcā amata algas palielinājums ārstiem plānots no 133 līdz 193 eiro, māsām - no 106 līdz 120 eiro, bet māsu palīgiem - 72 eiro.
Runājot par virsstundām, kuru sarukums mediķiem, iespējams, pat samazina algas, Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs apgalvo, ka bez virsstundām 2019. gadā darbs slimnīcā nav iespējams, joprojām ir daudz brīvo vakanču. Tā kā valsts ir piešķīrusi naudu virsstundu apmaksai, tad tās tiks arī apmaksātas pilnā apmērā. Tomēr, ja būs jāizlemj - pieņemt jaunu darbinieku vai apmaksāt virsstundas esošajam -, izvēlēsimies pirmo.
Pietiek naudas tikai 9%
Bērnu slimnīcas valdes locekle Ināra Bluķe Neatkarīgajai norāda, ka Bērnu slimnīcā faktiski noteiktais atalgojuma līmenis ārstniecības personām jau sākotnēji ir augstāks nekā zemākā likme, attiecībā pret ko rēķina algu pielikumu šogad. «Pārrēķinot no Nacionālā veselības dienesta saņemto finanšu paziņojumu par atalgojuma pieaugumu 2019. gadam, slimnīca ir izrēķinājusi, ka pret esošo atalgojumu varam nodrošināt pieaugumu vidēji deviņu procentu līmenī,» saka I. Bluķe. Šā gada budžets nav pietiekams, lai nodrošinātu plānoto atalgojuma palielinājumu visiem 20 procentu apmērā. Bērnu slimnīcas vadība kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem, klīniku vadītājiem, virsmāsām kopā lems par piešķirtā finanšu apjoma izlietojumu atalgojuma palielināšanai, ņemot vērā slimnīcas prioritātes un trūkstošā personāla skaitu.
***
Mediķiem solīto pildīsim
Imants PAEGLĪTIS, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
- Mūsu slimnīcā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz virsstundu darbu, jo, lai nodrošinātu nepārtrauktu ārstniecisko darbu, darbinieki nepieciešamības gadījumā strādā virsstundas, kas tiek apmaksātas atbilstoši Darba likumā noteiktajam. Tā kā valsts ir piešķīrusi naudu virsstundu apmaksai, tad tās tiks arī apmaksātas pilnā apmērā. Bez virsstundām 2019. gadā darbs nav iespējams, joprojām ir daudz brīvo vakanču. Protams, ja radīsies alternatīva - pieņemt jaunu darbinieku vai apmaksāt virsstundas esošajam -, izvēlēsimies pirmo, jo virsstundu apmaksa, manā skatījumā, ir īstermiņa risinājums, slimnīcai tas ir neizdevīgi.