VESELĪBA EIROPĀ: Latvijai izrakstīti rēķini 10 miljonu eiro apmērā
Veselības aprūpe citās Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvijai izmaksā dārgi. Eiropas Savienības dalībvalstis 2018. gadā Latvijai ir izrakstījušas rēķinus par kopējo summu aptuveni desmit miljonu eiro. Lielākā daļa rēķinu nāk no Vācijas un Lietuvas. Neatkarīgā pēta, par ko maksā Latvija un kuras valstis un cik samaksā Latvijai.
Pirms pāris nedēļām veselības ministre Ilze Viņķele aktualizēja jautājumu, kāpēc Latvijas valstspiederīgie, kuri strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, atbraucot uz Latviju, saņem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet Latvija par to īsti nevar izrakstīt rēķinu valstij, kurai Latvijas cilvēks maksā nodokļus.
Nav precīzu datu par to, cik daudz ārzemēs strādājošo un tur nodokļus maksājošo cilvēku ir saņēmuši veselības pakalpojumus Latvijā. Kad cilvēks atnāk pie ārsta, nevienam nav pienākums noskaidrot, kur cilvēks strādā un kur maksā nodokļus. Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece administratīvajos jautājumos Vlada Pērkona un Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena sarunā ar Neatkarīgo skaidro, kāda ir situācija pašlaik un kā tā varētu mainīties, ja vasarā stāsies spēkā veselības apdrošināšana. Nenoliedzami šos jautājumus par to, kur cilvēki saņem veselības aprūpes pakalpojumus un kurš par to maksā, aktualizējusi arī jaunizveidotā datubāze. Ekspertes uzsver, ka datubāzē parādījušies skaitļi ir provizoriski, pēc kuriem vēl skaidrus secinājumus izdarīt nevar. Datubāze parādījusi 400 000 cilvēku, kuri pašlaik parādās kā tādi, kuri nav apdrošināti Latvijā - daļa noteikti ir cilvēki, kuri dzīvo citā valstī, jo ne katrs ir par to informējis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. No šiem iedzīvotājiem 130 000 ir saņēmuši vismaz vienu pakalpojumu Latvijā 2018. gadā. «Mēs varam pieņemt, ka šie cilvēki ir ārzemēs strādājošie, kas Latvijā saņēmuši valsts apmaksātu pakalpojumu, taču neko sīkāk par šiem cilvēkiem mēs nezinām,» skaidro V. Pērkona. Tātad faktiski, ja sāktu darboties veselības apdrošināšana, mēs redzētu tos, kuri Latvijā ir apdrošināti un kuri ne, un ārzemēs strādājošie un dzīvojošie būtu grupā, kas skaitītos neapdrošināti.
Var visi, lai gan tas nav pareizi
«Cilvēks veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai var būt apdrošināts tikai vienā ES valstī,» stāsta A. Līvena. Likumu izpratnē tas, ka mēs sakām, ka mums ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, jau nozīmē, ja esam apdrošināti, pat situācijā, ka ar veselības apdrošināšanu saprotam tikai tādu, kādu plānots ieviest vasarā, sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu. «Faktiski Eiropas kontekstā arī pašreizējās tiesības saņemt veselības aprūpi skaitās apdrošināšana,» saka A. Līvena. Mēs saņemam veselības aprūpes pakalpojumus, nesasaistītus ar nodokļu nomaksu, tāpēc arī līdz šim un pašlaik ir situācija, kad citur ES strādājošais var saņemt veselības aprūpi te.
Latvijā pašlaik ir spēkā tāda kārtība, ka veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami visiem iedzīvotājiem, lai arī, pēc Eiropas Savienības noteikumiem, likumpaklausīgam pilsonim, ja viņš strādā Vācijā vai Lielbritānijā, tur maksā nodokļus un vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, vajadzētu saņemt S1 veidlapu, un tikai tad viņš varētu pretendēt uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā. Taču faktiski Latvijas valstspiederīgos, kuri strādā ārzemēs un tur maksā nodokļus, Latvijā saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus nekas nekavē, jo Latvijā medicīnu var izmantot visi, kuriem ir Latvijas personas kods un savs ģimenes ārsts. Teorētiski šie cilvēki ir tiesīgi (tā vajadzētu būt) saņemt valsts garantētu medicīnu vienā no valstīm - tātad, ja strādā Vācijā, tad tajā valstī arī jāārstējas. «Regulas ir veidotas, prātā paturot cilvēkus, kuri ir apzinīgi, godprātīgi. Ja es zinu, ka esmu apdrošināts Vācijā, es nemēģinu izmantot tiesības citā valstī,» saka A. Līvena.
Tomēr, vai cilvēku, ja viņš izmanto Latvijas medicīnu, var saukt par neapzinīgu, jo viņš ņem to, kas ir pieejams un kas nav liegts? «Varētu teikt, ka šie cilvēki ir nevis neapzinīgi, bet neinformēti par to, kā šī kārtība ES darbojas,» saka V. Pērkona. Daļa iedzīvotāju deklarē savu dzīvesvietu jaunajā darba un dzīves vietā, bet lielākā daļa - ne. Veselības apdrošināšana un datubāze sakārtotu šo jautājumu. Cilvēki, kuri datubāzē neparādītos kā Latvijā apdrošināti, vairs valsts apmaksātus veselības pakalpojumus saņemt nevarētu. Viņi ir un būtu tiesīgi ārstēties valstī, kurā strādā un kur maksā nodokļus. Ekspertes piekrīt, ka tad attiecībā uz šiem cilvēkiem Latvijai vairs nebūtu ko rēķinos piestādīt, jo viņi nesaņemtu pakalpojumus. Pašlaik Latvija tomēr nekādi nevar piestādīt rēķinus par šiem cilvēkiem sniegto palīdzību, jo līdz šim nebija iespējams identificēt, kuri tie ir.
Darbojas veidlapas
Ja cilvēks vēlas saņemt veselības aprūpi citā valstī - viņam ir jāsaņem veidlapa. Viena no tām ir EVAK - tā darbojas, ja kādā no ES valstīm cilvēks atrodas īslaicīgi un ir neatliekama situācija, Latvija izsniedz šo karti un arī maksā, ja kādam cilvēkam gadījušās veselības problēmas. Sarežģītāk paskaidrot, kas ir S1 veidlapa. A. Līvena stāsta, ka to izsniedz cilvēkam, ja viņš ilglaicīgi atrodas - strādā un maksā nodokļus - valstī, kas nav viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Piemēram, Lietuvas iedzīvotājs strādā un maksā nodokļus Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo Lietuvā. Latvija izsniedz viņam S1 veidlapu, kas garantē veselības aprūpes apmaksu viņa dzīvesvietas valstī, tas ir, Lietuvā.
«Ja es dzīvoju Vācijā un tur strādāju, tad mana sasaiste ir ar šo valsti, man nav jādomā par to, ka es braukšu ārstēties uz citu valsti, tas ir, uz Latviju. Ārstēties uz citu valsti, kurā tu pastāvīgi nedzīvo, nevajag braukt,» saka A. Līvena. Ja cilvēks uz Latvju atbrauc atvaļinājumā un ja pēkšņi nepieciešams ārsts, viņam ir EVAK karte, kas nosegs šīs izmaksas, un Latvija lūgs samaksāt valstij, kas izsniegusi Latvijas cilvēkam šo karti. «Bet S1 veidlapu šādām situācijām neizsniedz un tā arī nedarbosies,» saka eksperte.
Par ko tad maksā Latvija? «Mēs maksājam par mūsu izsniegtajām S1 veidlapām Latvijā strādājošiem, bet pastāvīgi dzīvojošiem citur. Piemēram, pierobeža - cilvēks no Lietuvas strādā Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo Lietuvā, Latvija izsniedz viņam S1, un, ja viņš ārstējas Lietuvā, Latvija maksā,» skaidro A. Līvena. Kāpēc tik būtiski atšķiras summas, kuras Latvija maksā un kuras mums atmaksā citas Eiropas valstis. Viens no skaidrojumiem ir tarifi, kuri Latvijā ir daudz zemāki nekā citur ES; otrkārt, citur ES ir plašāks valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts, piemēram, valsts apmaksā arī zobārstniecību. Par 2018. gadu Latvijai provizoriski būs jāsamaksā ap desmit miljoniem eiro (vidējā rēķina summa ir 1000 eiro), liela daļa no tā ir EVAK, kā arī S2 veidlapu apmaksa.