Ledus trūkuma dēļ šoziem Baltijas jūras līcī daudz pazudušu ronēnu

VISĀDI PIEDZĪVOJUMI pagājušajās brīvdienās gadījušies pāris maziem roņiem Vidzemes jūrmalā. Nu jau viņi nogādāti atpakaļ jūrā © Foto: no privāta arhīva

Pilns Baltijas jūras līcis ar roņu mammām, kas bērnus pazaudējušas, un ronēniem, kas mammas neatrod. Tas tādēļ, ka šoziem bijis maz ledus, un to pašu vējš salauzījis un aizpūtis. Roņu tēvi gan pašlaik raizējas vienīgi par sekmīgu pārošanos.

Tā notiek katru gadu - mazie ronēni rāpjas laukā no jūras, sildās piesaulītē, bet drosmīgākie un ziņkārīgākie dodas dziļāk sauszemē. Lielākoties viņus glābt nav nepieciešams, jo mammas atnāk pakaļ - ja vien cilvēku nav tuvumā. Taču šis gads ir atšķirīgs. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts - roņu pētnieks Valdis Pilāts stāsta, ka šoziem kārtīgs ledus bija izveidojies tikai Pērnavas līcī. Pēdējā vētra ledu salauzīja un izmētāja, bet ziemeļrietumu vējš vēl sapūta uz mūsu Vidzemes piekrasti. «Rezultātā bērni pazaudēja mammas, mammas pazaudēja bērnus. Vai viņi izdzīvos, būs atkarīgs no tā, cik daudz mammas piena paguvuši padzerties,» skaidro pētnieks. Ja par maz, mazie aizies bojā, jo iespējamība, ka pie šādiem attālumiem mammas viņus atradīs, ir niecīga. Ja piena būs pieticis tauku slānīša uzaudzēšanai, ar ronēnu viss būs kārtībā.

Cerams, arī ar tiem diviem roņu bērniem, kuri pagājušajās brīvdienās ieradās iepretim Meleku līcim esošajās saimniecībās. Tā ir vieta starp Tūju un Salacgrīvu.

Saimniece Daina Baidekalne stāsta, ka pirmais ciemiņš pamanīts uz basketbola laukuma, kas ir apmēram 200 metru no jūras. Izskatījās piekusis un satraucies. Zvanījuši uz 112, tur iedevuši vides inspektora numuru. Tas burkšķējis, ka brīvdienās par tik mazu algu negrib strādāt. Bet no rīta bijis klāt, ielicis ronēnu kastē un izlaidis pie jūras. Vēl bildīti atsūtīja. Bet jau pēc stundas zvanījis kaimiņš - arī pie viņa ronēns ieradies. Tas bijis jau krietni spēcīgāks. Dēļu žogu sapluinīja. Nakti viņš pārlaidis turpat pie mājām, ierāpies vecā šķūnī. Mājinieki raizējušies, ka roņubērnam var uzklupt kādi mežazvēri vai pāri nodarīt vietējie suņi. Tāpēc sargājuši viņu. Bet no rīta jau vedinājuši doties uz jūras pusi, kas arī izdevies. Tagad jau Baidekalni ar kaimiņiem kļuvuši par ekspertiem mazu roņu apsaimniekošanā.

Arī citviet no Vidzemes piekrastes pienākušas ziņas par ronēnu apmeklējumiem. Saulkrastos pirmais eksemplārs manīts pludmalē jau 22. februārī. Pēc tam Vitrupē viens pat pāri ceļam pamanījies aizrāpot. Un gan jau smukie pūkaiņi piekrastē iztuntulēs arī šajās brīvdienās.

Tomēr, lai cik mīlīgi, pūkaini un balti būtu ronēni, viena cilvēku kategorija, kas par viņu glābšanu pārāk nepriecājas, ir zvejnieki. Roņu skaits Baltijas jūrā ar katru gadu pieaug, un tie, būdami zivēdāji, regulāri izlaupa zvejas tīklus. Turklāt pēc nesankcionētiem apmeklējumiem linums bieži vien ir pagalam. Bet gadās, ka pagalam ir arī pats ronis - neglābjami sapinies tīklā.

Ronis ir aizsargājams dzīvnieks, tāpēc tā medības ir stingri ierobežotas, bet Latvijas ūdeņos vispār nav atļautas. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēdējo reizi roņu medību atļaujas lūgtas 2016. gadā, taču Dabas aizsardzības pārvalde iesniegumus noraidīja. Pamatojums bija datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem un to populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Kā arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām.

Līdz šā gada beigām ir jātop roņu sugas aizsardzības plānam, taču maz ticams, ka tas rekomendēs ierobežot roņu populāciju, viņus izšaujot. Roņu pētnieks Valdis Pilāts prognozē, ka drīzāk ieteiktais risinājums būs tādu zvejniecības metožu pielietošana, kas atbaida roņus, taču vienlaikus tiem nekaitē. Vai tādas universālas metodes maz pastāv, nav zināms. Bet Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Igaunijā roņu medības ir atļautas. Lai pie zivīm tiktu arī cilvēki.

Svarīgākais