Tiesai nodota kukuļņemšanā apsūdzētās Stabiņas lieta

© Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Ģenerālprokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu, kurā kukuļņemšanā apsūdzēta bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa.

Prokuratūras presei izplatītajā paziņojumā, neminot personas vārdu, norādīts, ka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns tiesai nodevis lietu, kurā par kukuļņemšanu apsūdzēta bijusī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece.

Izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, prokurors atzinis tos par pietiekamiem, lai uzturētu valsts apsūdzību tiesā.

Lietā pie kriminālatbildības persona saukta par kukuļņemšanu un ar to saistīto dienesta viltojumu, kas notikusi no 2012.gada marta līdz septembrim, kad viņa tika aizturēta. Viņa apsūdzēta deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, no kuriem septiņus viņa izdarījusi grupā ar pašvaldības darbinieci, kuras lietu jau skata Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā.

Tāpat persona saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās norādījusi nepatiesas ziņas.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā 2013.gada vasarā bija izsludināta starptautiskajā meklēšanā, kriminālprocess tika sadalīts un pret divām personām piemēroti prokurora priekšraksti par sodu, ar deviņām personām slēgtas vienošanās par sodu, bet pret vienu juridisko personu piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Vēl pret vienu personu lieta nosūtīta tiesai vispārējā kārtībā, kura tiek skatīta Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

Stabiņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas jeb par nepatiesu ziņu sniegšanu ienākumu deklarācijā un pēc Krimināllikuma 327.panta otrās daļas - par dienesta viltojumu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, divus noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat viņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 320.panta pirmās daļas - par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieprasītais, izspiestais, pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Vienlaikus personai inkriminēti septiņi noziedzīgi nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā, proti, kukuļņemšanā, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas.

Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka ilggadējo Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Stabiņu korupcijas apkarotāji aizturēja 2012.gada rudenī. Viņu turēja aizdomās par ilgstošu kukuļņemšanu apmaiņā pret pašvaldības dzīvokļu rindas ietekmēšanu. Pēc pāris mēnešiem tiesa viņu atbrīvoja apmaiņā pret drošības naudu un, kad pusgadu vēlāk tika pieņemts lēmums Stabiņu apcietināt, viņa izrādījās pazudusi.

Valsts policija Stabiņu meklēja piecus gadus, izsludināja arī starptautiskajā meklēšanā, līdz beidzot, pagājušā gada novembrī, viņu aizturēja Ēģiptes varasiestādes un izraidīja uz Latviju, kur Stabiņu apcietināja.

Apcietinājumā Stabiņa pavadīja tikai trīs mēnešus. Pirms dažām nedēļām Rīgas Pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārskatīja viņai piemēroto drošības līdzekli un iepriekš vairāk nekā piecus gadus bēguļojušo Stabiņu no apcietinājuma atkal atbrīvoja, jo beidzās tiesību ierobežošanas termiņš.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.