Vai Latvijas militārajai industrijai NATO miljardi aizies gar degunu?

GUDRIE PRET GUDRAJIEM. Attēlā latviešu kompānija izrāda lietuviešu ražotu elektromagnētisko dronu pārķērēju, solot, ka tādu drīz ražos arī Latvijā. Tikmēr zāles otrā pusē cita latviešu kompānija reklamē savu dronu, kurš spēj izturēt pārķērēja uzbrukumu un atgriezties bāzē neskarts © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Līdzībā par laulību aizsardzības nozares medusmēnesis ar vietējo militāro industriju ir beidzies, un tagad sākusies pieslīpēšanās piecgade. Nevienai no pusēm tas nav vienkārši, taču kopumā pastāv cerības uz ilgu un laimīgu laulību. Priekšnosacījums ir līdzvērtīgi ieguldījumi kopējas lietas labā – nauda un atbalsts apmaiņā pret kvalitāti un stabilām piegādēm. Pagaidām nodrošināta galvenokārt nauda.

Aizsardzības akadēmijā vakar norisinājās Industrijas diena NBS - nu jau ikgadējs pasākums, kura nolūks apzināt, kas līdzšinējā sadarbībā nav sekmējies un kas uzlabojams turpmāk, lai vairotu gan industrijas spējas, gan armijas kaujas spējas. Kopā pulcējās aizsardzības nozares politiķi un ierēdniecība, no vienas puses, no otras - tirgotāji, ražotāji un zinātnieki.

Snobi zaudē punktus

Nozarē pēdējos divos gados ieplūst liela nauda. un likumsakarīgi, ka interese par to ir ne vien lielajām starptautiskajām kompānijām, bet arī vietējiem uzņēmumiem. Aizsardzības gada budžets ir ap 600 miljoniem eiro, un investīcijās no tā aiziet aptuveni trešā daļa. Būtisks fakts, ka likumdošanā pašmāju uzņēmumiem ir nostiprinātas priekšrocības, proti, ārzemniekiem ir pienākums 30% pasūtījuma izpildīt caur vietējiem apakšniekiem. Jā, pagaidām mēs neražojam haubices, taču lielgabarīta tehnikas apkope un remonts Latvijā nav nekas svešs, un tie paši meža tehnikas apkalpotāji var remontēt arī militāro transportu - noņem lielgabalu, un forvarders vien ir. Cits jautājums, ka lielie ārzemnieki mēdz būt arī lieli snobi un pret uzspiestajiem apakšniekiem izturas ar vīzdegunību. Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju centra vadītājs Juris Ķiploks atminas kādu industrijas semināru Polijā, kur Vācijas militārās rūpniecības pārstāvji tiešā tekstā pateica, ka viņiem neviens cits nav vajadzīgs - mēs ražojam, jūs pērkat. Tomēr tagad šāda attieksme konkursos maksā zaudētus punktus. Vietējie ir jāmīl.

Sapieru lāpstiņas neatkārtosies

No valsts viedokļa pašmāju spēki jāpiesaista, jo tādējādi tiek garantēta piegāžu drošība X stundā. Tikai medaļai ir arī otra puse, proti, piegādātājam ir jānodrošina kvalitāte. Vairs nekādu sapiera lāpstiņu, kas pārlūst pie pirmā dūriena zemē! Tagad visas lietas tiek testētas praksē. To savā uzrunā uzsvēra arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. NBS ir ieinteresēti saņemt augstākās kvalitātes produktu, nevis kaut ko pirkt tāpēc, ka kādam «kaut kas pienākas», jo viņš ir tautietis. «Mēs nenodrošinām mūža ienākumu avotu uzņēmējiem! Mēs nodrošinām laboratoriju, kurā attīstīt biznesu un iziet ārā pasaulē. Bet ar augstu cenu un zemu kvalitāti jūs zaudēsiet tirgu,» uzņēmējus brīdina komandieris.

Klibot mēdz ne tikai kvalitāte, bet arī komersantu izpratne par militārās industrijas valstisko nozīmi. Kā pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, ir tādi negodprātīgi uzņēmēji, kas ārzemju partneriem iestāsta, ka Latvijā valda korupcija un pie aizsardzības pasūtījumiem piekļūt iespējams tikai caur konkrētām kompānijām. Tāpēc, lai paši ar krāpšanos tiktu pie pasūtījuma. «Nē, mums vairs nav intereses sadarboties ar starpniekiem, mēs gribam strādāt pa tiešo ar ražotājiem,» apliecināja valsts sekretārs.

Arī mobilizācijai ir cena

Tomēr salīdzinoši neilgais sadarbības posms ar biznesa vidi uzrāda ne tikai negācijas - termiņu kavēšanu, kvalitātes problēmas vai kosmisku uzcenojumu. Ir arī sekmīgi piemēri, kas kalpo paraugam. NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Imants Ziediņš ar labu vārdu pieminēja vairākas preču grupas, kuru iepirkumi ir sekmīgi - karavīru individuālais ekipējums, bezpilota lidaparāti, sausās pārtikas devas, munīcijas pulvera analīze tā stabilitātes noteikšanai, arī transporta remonts.

Atšķirībā no civilajiem iepirkumiem militārā sadarbība ir daudz noturīgāka. Ja nopirktas bruņumašīnas - tās jāapkalpo 20 - 30 gadus. Un tā ar jebkuru mantu armijā. Tai jābūt ar ilgāku mūžu, izturīgākai, labākai - vienalga vai runa būtu par nāvējošu ieroci vai ēdienu. Tas tad arī mūsu komersantiem jāspēj nodrošināt, lai spētu konkurēt vai vismaz līdzvērtīgi sadarboties ar ārzemniekiem.

Protams, tas arī maksā, un kā publiskajā semināra daļā uzsvēra munīcijas ražotājs uzņēmuma Duplekss vadītājs Agris Dundurs, maksās vēl dārgāk, jo Aizsardzības ministrija iecerējusi ieviest visaptverošās aizsardzības modeli, kas ietver sevī uzņēmēju spēju mobilizēties darbam X stundā - palielināt ražību un neļaut darbiniekiem aizmukt.

Detalizētākas sarunas par šo un citiem armijai aktuāliem tematiem NBS Industrijas dienā turpinājās jau bez mediju un citu militārajam biznesam nepiederošu personu klātbūtnes.

Svarīgākais