Valdību veidojošās partijas vienojušās nodrošināt vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, neizmantojot veselības aprūpes pakalpojumu sadalījumu divos grozos, kā arī viena procentpunkta sociālo likmi veselības apdrošināšanai attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka «ieejas biļete publiski finansētā veselības aprūpē lielākoties būs balstīta uz sociālās apdrošināšanas pamata».
«Tā ir viena procentpunkta noteikšana un novirzīšana veselības aprūpei, to attiecinot gan uz vispārējā, gan speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem,» pēc Attīstības komitejas, kas izveidota kā valdību veidojošo politisko spēku diskusiju platforma par strīdīgiem jautājumiem, sēdes sacīja ministre. Viņa politiķiem skaidroja, ka ir nepieciešams noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. Vienlaikus tiem cilvēkiem, kuri no saviem ienākumiem nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vai neiekļaujas kādā no valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām, piemērojams obligāts maksājums, kas nodrošinās iespēju saņemt pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Savukārt iedzīvotājiem, kas neietilpst nevienā no valsts apdrošināto iedzīvotāju kategorijām un pašlaik nemaksā sociālās iemaksas, būtu jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas - 43 līdz 51 eiro gadā. Šogad izveidoto valsts obligātās veselības apdrošināšanas platformu e-veselībā varētu izmantot, lai pārliecinātos, ka šīs iemaksas ir veiktas. No pagājušā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika paaugstināta par vienu procentpunktu, ieņēmumus novirzot veselības aprūpes finansēšanai, taču tas netika attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības veidiem.
Attīstības komitejas sēdē atbalstu guvis priekšlikums par apdrošinātiem uzskatīt arī trešās grupas invalīdus, kā arī cilvēkus, kuri kopj personas ar invaliditāti un tāpēc objektīvu iemeslu dēļ nestrādā algotu darbu. Šo jautājumu Veselības ministrija apspriedīs kopā ar Labklājības ministriju. Veselības ministre plānojusi diskutēt ar valdības sociālajiem partneriem, bet līdz šīs nedēļas trešdienai gaida viedokļus no partijām.
Iepriekš veselības ministre izteikusies, ka būtu grūti atrast Latvijā kādu personu, kura neiekļautos šajā veselības apdrošināšanā vai nu kā sociālo iemaksu veicēja, vai kā valsts apdrošinātā iedzīvotāju grupā. Pat ja cilvēki strādā ēnu ekonomikā, visbiežāk par viņiem kādas, kaut minimālas, sociālās iemaksas tiekot veiktas. Tomēr pagaidām neatbildēts jautājums ir par tiem, kuri nebūs veikuši nekādas iemaksas - ne sociālās vispārējā nodokļu režīmā, ne kā obligātu maksājumu. Vai šiem cilvēkiem veselības aprūpe būs pieejama tāpat kā ikvienam, un, ja tā, tad kāda motivācija būs no nākamā gada papildus vienu procentu maksāt sociālajās vai citās obligātajās iemaksās?
Veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks Neatkarīgajai atzina, ka šonedēļ Veselības ministrijas piedāvājums tiks konkretizēts un papildināts un būs skaidrāks piedāvājums. Mērķis ir veidot motivējošāku sistēmu, lai cilvēki, kuri pašlaik neveic nekādas iemaksas, saprastu, cik būtiski ir iesaistīties veselības apdrošināšanas sistēmā. Visticamāk (šis jautājums gan nav vēl līdz galam izspriests), ikviens iedzīvotājs saņems valsts veselības aprūpi, bet pēcāk tiks risināts jautājums par iemaksu veikšanu jau ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību.