Robežsardzei un muitai domstarpības par zaļo kontrabandu
Divu spēka struktūru starpā sākusies mīklaina rīvēšanās šķietami maznozīmīgā jautājumā – kuras pienākumos loģiskāka uz zaļās robežas pārķertās kontrabandas krimināllietu virzība. Robežsargi uzskata, ka to nodošana muitas policijai ir nesaimnieciska resursu tērēšana.
Ierosinājuma būtība ir šāda: oficiālajos robežpārejas punktos, ostās un lidostās tāpat kā līdz šim abiem dienestiem strādāt līdztekus - un robežsargu atklāto kontrabandu tālākai lietas virzīšanai atdot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldei. Savukārt tos kontrabandas gadījumus, kas tiek atklāti uz valsts zaļās robežas - piemēram, cigaretes uz Daugavā ielaista plosta, Valsts robežsardze grib izmeklēt pati no sākuma līdz galam un nodot tiesai.
Cigarešu kalni
Galvenais arguments, kā skaidro robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, ir laika un resursu ietaupījums. VID izmeklētāji braucot no Rīgas, operatīvo darbību veikšanai vajadzīgs papildu laiks, savukārt robežsargi turpat uz robežas visu laiku vien ir, un arī izmeklētāju viņiem netrūkst.
Latvijas galvenā kontrabandas prece ir cigaretes. Tas skaidrojams ar faktu, ka otrpus robežai Krievijā un Baltkrievijā cigaretes maksā 70-80 centus, pie mums paciņa cigarešu ar legālu izcelsmi maksā ap trim eiro, bet dziļāk Eiropā uz rietumiem un Skandināvijā arī piecus, deviņus, bet Norvēģijā pat 12 eiro. Šī cenu atšķirība padara cigarešu kontrabandu par visai ienesīgu rūpalu, ko amatu savienošanas kārtībā nesmādē arī dzelzceļnieki, jūrnieki, kravinieku šoferi. Pirms pāris gadiem auditorkompānija KPMG veica pētījumu par nelegālā cigarešu tirgus daļu un nāca pie slēdziena, ka Latvijā ir vislielākais pagrīdes ražojuma un kontrabandas cigarešu apjoms Eiropas Savienībā - 22,6%, bet tukšo, miskastēs savākto cigarešu paciņu pētījums uzrādīja pat vēl lielāku īpatsvaru - 25%. Protams, kontrabandisti ir viltīgi, tomēr tik vērienīga darbība nav iespējama bez amatpersonu piesega.
Kurš vairāk piesedz
Nesen intervijā Neatkarīgajai Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pastāstīja, ka pērn pret dienesta amatpersonām ierosināti 22 kriminālprocesi. Pamatā tās ir sīkas degvielas zādzības un dienesta viltojumi, taču četri noziegumi bijuši nopietnāki - neizpaužamu ziņu izpaušana, arī kontrabandas atbalstīšana. Vēl deviņas lietas rosinātas, jo robežsargi paši ziņojuši, ka viņus mēģināts piekukuļot.
Tāpat savas melnās avis ir arī VID dienestos, kas uz valsts robežām apkaro kontrabandu. Pērn Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls Neatkarīgajai stāstīja, ka amatpersonu pārkāpumu sarakstā ir neatļautas darbības ar skeneriem, muitas kontroles pasākumu neveikšana, nepamatota deklarāciju noslēgšana. Par šiem un citiem pārkāpumiem iepriekšējā gadā desmit darbinieki tika atbrīvoti, bet vēl dažiem, kuru rīcība dažādās situācijās bija uzkrītoši neloģiska, izteikti rājieni.
Ierosinājums vēl zaļš
Izmeklētāji lēš, ka Latvijā darbojas vairāk nekā desmit lieli kontrabandas grupējumi. Lielākā daudzumā kontrabanda tiek pārvietota caur oficiālajiem robežpārejas punktiem - slēpta automašīnu riepās, slepenos transportā iebūvētos nodalījumos vai ievesta ar vilcieniem. Piemēram, muitniekiem pēdējais lielais ķēriens ar skeneri uziets zāģmateriālos. Savukārt robežsargi Piedrujas pagastā Sloboda ciema apkaimē apturējuši pa Daugavu peldošu vientuļu plostu ar cigarešu bloku saiņiem. Prece un ierosinātās administratīvās lietas materiāli nosūtīti pēc piekritības Valsts ieņēmumu dienestam.
Robežsargi nākuši klajā ar ierosinājumu, ka šādā gadījumā viņi paši varētu lietu izmeklēt, paši ķert kontrabandistus un paši viņus sūtīt uz tiesu. Iekšlietu ministrijā skaidro, ka ierosinājums pagaidām vēl ir zaļš un vēl tā īsti nav apspriests pat savā resorā, nav uzlikts uz papīra un iedots vērtēšanai Finanšu ministrijai.
Taču tas nepārprotami radījis satraukumu par iespējamo kārtības maiņu - tāpēc jau informācija noplūdināta publiskošanai.