Tiesu teritoriālā reforma ir risinājusi tikai vienu no tiesu sistēmas problēmām: lietu izskatīšanas ātrums ir audzis, taču abi pārējie aspekti, izmaksas un kvalitāte, cieš. Tā secina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Un arī tā dēvētā lietu ceļošana rada vairāk sarežģījumu nekā ieguvumu – meli aci pret aci atpazīt vieglāk nekā caur datora ekrānu.
Tiesu sistēmā šogad ir daudz jaunumu un risināmu problēmu. Par tām tradicionālajā mediju dienā stāstīja Augstākās tiesas vadība. Viena no aktualitātēm ir valstī gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma. Pašreizējais tiesu izkārtojums pielāgots atbilstoši esošajam pilsētu un novadu dalījumam, un var izrādīties, ka jaunajā pašvaldību kartē tas vairs neiederēsies vai būs koriģējams. Katrā ziņā nedrīkstētu pieļaut, ka atkārtosies līdzīga situācija kā 2009. gadā, kad valstī noritēja pirmā administratīvi teritoriālā reforma un tiesās valdīja kārtīgs juceklis. Ne iedzīvotāji saprata, kur viņiem jāvēršas, ne tiesas - kuras lietas tām teritoriāli piekritīgas.
Viss jāskata visur
Mazākos mērogos, tomēr paša tiesas priekšsēdētāja vārdiem izsakoties, rasols ir sataisīts jautājumā par tiesnešu un tiesu specializāciju. Dažādās tiesās šobrīd tiek piekopta pilnīgi atšķirīga kārtība. Piemēram, Daugavpils tiesa skata tikai krimināllietas, bet ne civillietas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa specializējas ar valsts noslēpumu saistītās lietās, Zemgales apgabalā visas tiesas skata visas lietas, vēl citās specializācija notiek pa tiesnešiem - kurš nu kurā jomā zinošāks vai zinātkārāks. Un tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēlas ieviest vēl vienu lietu kategoriju, kas skatāma pavisam speciālās tiesās, proti, izveidot specializētās tiesas korupcijas lietās. Te gan arī varētu veidoties sarežģījums, kā nofiltrēt korupciju no pārējiem noziegumiem, jo kukuļiem komplektā parasti nāk arī kontrabanda, nodokļu nemaksāšana un vēl citi panti. Tiesnešu vidē jautājums par specializāciju noteiktās lietu kategorijās ir apspriests, un vairākums tomēr sliecas domāt, ka ikvienā valsts reģionā ir jānodrošina visu veidu lietu skatīšana. Specializācija jāīsteno tiesnešu, nevis tiesu līmenī. Tas arī tiesu klientiem būtu ērtāk. Lai nav kā analoģijā ar veselības aprūpi - acs jāārstē vienā poliklīnikā, bet deguns pavisam citā.
Lietu ceļošana ir neērtība
Ja kopumā tiesu teritoriālās reformas mērķis bija slodžu izlīdzināšana, sasniegt to nav izdevies, jo ne jau Balvos un Gulbenē kaut kas jāizlīdzina vai Saldū un Talsos, bet Rīgā. Un Rīga tāpat ir noslogota, bet tā dēvētā lietu ceļošana, kas tika ieviesta, lai mazinātu lietu sastrēgumus tiesās, nav attaisnojusies. Var jau lietu nosūtīt izskatīšanai kaut kur tālu prom no sākotnējās notikuma vietas, bet prokurori un advokāti kurn par šo braukāšanu, un Tieslietu padome jau uzdevusi Tieslietu ministrijai meklēt citus veidus, ar ko aizstāt lietu ceļošanu, un mazināt lietu uzkrāšanos. Tieslietu padomē, kas ir koleģiāla institūcija tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādei, ir vēl vairāki aktuāli jautājumi, kam jānodrošina pēctecība pēc valdības maiņas. Zemesgrāmatu tiesnešus iecerēts integrēt vispārējā tiesu sistēmā, jo viņiem pašlaik vairs nav tik daudz darba kā denacionalizācijas laikos. Attiecīgi viņi būs parasti tiesneši ar specializāciju zemes lietās, bet Zemesgrāmatas nodaļu kā atsevišķu iestāžu vairs nebūs.
Drīz nāks jauni tiesneši
Būtisks uzdevums Tieslietu padomei būs tiesu priekšsēdētāju izraudzīšanās, jo šogad vairākiem aprit vai nu pirmais, vai otrais piecu gadu termiņš, bet uz trešo pēc likuma pretendēt vairs nedrīkst. Pirmais termiņš beidzas arī Rīgas Apgabaltiesas vadītājai Daigai Vilsonei. Jāpiebilst, šī ir jauna kārtība, jo agrāk tiesnešu karjeru no sākuma līdz beigām kontrolēja valdība un Saeima. Tagad parlaments tikai pirmajā reizē tiesneša amatā ieceļ, bet tālākais kāpiens pa karjeras kāpnēm notiek jau atbilstoši Tieslietu padomes ieskatiem.
Vēl viens jauninājums, kas ieviešams tiesu dzīvē, ir rezultāts pamatīgajam maksātnespējas lietu skandālam pagājušajā gadā. Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija pētīja virkni jau izskatītu lietu, secinot, ka atsevišķi tiesneši vairākkārt pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un arī godaprātam. Ģenerālprokuratūra par šo turpina izmeklēšanu, savukārt tiesnešu darba uzraudzībā ieviesta tāda lieta kā ārpuskārtas atestācija. Tā var tikt piemērota gadījumos, ja tiesnesis pieņēmis acīm redzami dīvainus lēmumus - kaut vai savas nekompetences dēļ. Tad disciplinārkolēģija sūta viņu mācīties, ja grib darbu saglabāt. Vienu šādu ārpuskārtas atestāciju Ivars Bičkovičs ir rosinājis, bet izrādījās, ka runa tomēr ir par pretrunīgu likumu interpretāciju, nevis likumpārkāpumu no tiesneša puses. Katrā ziņā sistēma vēl esot jauna - jāiedarbina. Bet labā ziņa esot tā, ka pēc lielā skandāla nedz publiskajā telpā, nedz arī tiesnešu vidē neesot dzirdēts par kādām kliedzošām aplamībām tiesas spriešanā.