Vides dienests joprojām bez vadības

DARBA UZDEVUMS. «Mūsu viedoklis daudzējādā ziņā sakrīt, tostarp par to, ka VVD jāpārveido par mūsdienām atbilstošu uzraudzības iestādi, kas efektīvi reaģē, lai ne tikai sodītu, bet galvenokārt nepieļautu pārkāpumus vides jomā,» – tā par nākamās dienesta vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas darba uzdevumiem izteicies ministrs Juris Pūce © Publicitātes foto

Lai gan valdība iepriekšējo Valsts vides dienesta priekšnieci Ingu Koļegovu jau krietnu brīdi kā atbrīvojusi un arī jauno priekšnieci Elitu Baklāni-Ansbergu izvēlējusies, iestāde joprojām ir bez vadības. Tas tādēļ, ka līdz ar personāliju maiņu pastāvēja risks kaitēt piecus miljonus eiro vērtam ES projektam darbaspēka piesaistes un pārkvalifikācijas jomā.

Projekta Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas īstenošanā sadarbojas Ventspils un Valmiera. Projekta aprakstā minēts, ka tā gaitā «no 2018. gada novembra līdz 2021. gada oktobrim tiks testēti un ieviesti inovatīvi risinājumi kvalificēta darbaspēka piesaistes un darbinieku pārkvalifikācijas, IKT stratēģijas pilnveides un investīciju piesaistes, kā arī jaunu eksperimentālu izglītības tehnoloģiju un metožu jautājumos». Elita Baklāne-Ansberga bija šī projekta vadītāja. Ja vadošā persona aiziet, likumsakarīgi, naudas devējiem varēja rasties bažas par projekta turpmākās īstenošanas iespējām. Ja nu neviens cits vairs negrib vai nemāk. Tāpēc E. Baklānei-Ansbergai arī pēc valdības lēmuma par iecelšanu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā vēl nācies uzkavēties projektā. Kā viņa pati skaidro Neatkarīgajai: «Tā kā šis ir tiešais Eiropas Komisijas finansējums, bija īpaši svarīgi, lai pabeigta ir projekta uzsākšanas fāze un vadītāja maiņa netiktu uzskatīta par risku projektā.» Šobrīd projekts esot sekmīgi uzsākts, arī pēctece līdzšinējai vadītājai atrasta - tā ir ventspilniece Laura Čodere. Un par to, ka situācijas izpratne no naudas devēju puses ir projektam labvēlīga, liecinot pirmais apstiprinātais pārskaitījums 2,5 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr Valsts vides dienests kopš februāra sākuma ir bez vadības - darbinieku sarakstā ģenerāldirektores vārda vietā rēgojas strīpiņa, un arī jaunumu sadaļā ne vārda par to, ka nākamā priekšniece jau zināma.

Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojums par Elitas Baklānes-Ansbergas iecelšanu amatā jau esot tapšanas stadijā vai pat izdots, un darbā viņa tiek gaidīta 20. maijā. To Neatkarīgajai apstiprina ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Darba jaunajai iestādes vadītājai būs ļoti daudz, turklāt vides jomā, ar ko līdz šim viņa nav strādājusi. Pirms pilsētu projekta viņa vadīja Ventspils domes Ekonomikas nodaļu, bet vēl pirms tam bija Valsts zemes dienesta priekšniece. Savukārt tagad viņai nāksies strādāt ar zivju inspektoriem, piesārņošanas atļaujām, nelegālām izgāztuvēm un visādiem skandāliem, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā vadītāja I. Koļegova. Piemēram, gudrona dīķiem, kuru smelšanā jau kopš pēdējiem padomju varas gadiem iztērēts neticams naudas daudzums un tiek tērēts joprojām.

Jāatgādina gan, ka par tiešo darba pienākumu sliktu pildīšanu I. Koļegova pelnīja vien rājienus, bet no darba viņu palūdza aiziet saistībā ar aizdomīgu piedalīšanos brāļa privātajā biznesā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma par nepatiesu ziņu uzrādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā pret I. Koļegovu tika ierosināts kriminālprocess.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais