Valsts vides dienests: Iepakotājiem ir pienākums piedalīties depozītu sistēmā

© Kaspars Krafts / F64

Atsevišķi depozīta iepakotāji atlikuši līgumu slēgšanu par piedalīšanos depozīta sistēmā uz pēdējo mirkli, kas var radīt problēmas, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

VVD vērš uzmanību uz to, ka ir atlikušas vien divas nedēļas līdz depozīta sistēmas pārejas perioda beigām, kas nozīmē, ka no 1.augusta veikalos varēs tirgot tikai tādus dzērienu iepakojumus, kas marķēti ar depozīta sistēmas zīmi.

Tomēr joprojām ir atsevišķi depozīta iepakotāji, kuri nav noslēguši līgumu par piedalīšanos depozīta sistēmā vai turpina izplatīt dzērienus depozīta iepakojumā bez speciālā marķējuma, kas rada risku šiem iepakotājiem noteiktajā termiņā veiksmīgi iekļauties sistēmā.

VVD norāda, ka ražotājiem, kuru saražotā produkcija atbilst normatīvajos aktos minētajam apjomam, ir pienākums piedalīties depozītu sistēmā un izvairīšanās gadījumā būs jāmaksā dabas resursu nodoklis par depozīta iepakojumu dubultā apmērā un var tikt piemērota piespiedu nauda.

Depozīta iepakotājam - ražotājam, izplatītājam vai importētājam -, kura radītā izlietotā dzērienu depozīta iepakojuma apjoms kalendārā gada laikā ir 150 kilogrami vai vairāk, ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā un apsaimniekot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu visā Latvijas teritorijā, slēdzot līgumu ar depozīta sistēmas operatoru. Tādējādi tikai tie depozīta iepakotāji, kuru saražotais/importētais dzērienu apjoms depozīta iepakojumā ir ļoti mazs un kopējais gadā izmantotais depozīta iepakojuma apjoms ir mazāks kā 150 kilogramiem var neslēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru un laist tirgū dzērienus iepakojumā, kas nav marķēti ar depozīta zīmi, skaidro VVD.

Līdz jūlija sākumam ar SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" līgumus ir noslēguši 224 depozīta iepakotāji un reģistrēts 3891 iepakojums. Bažas rada, ka patlaban no minētajiem depozīta iepakotājiem 25 depozīta iepakotāji joprojām nav laiduši tirgū nevienu depozīta iepakojumu, bet 50 nav reģistrējuši nevienu iepakojumu depozīta sistēmā. Uztraukumu rada arī fakts, ka lielā preču importētāja un veikalu tīkla "Lidl" tirdzniecības vietās praktiski nav paša tīkla tirgū laisto iepakojumu, kas marķēti ar depozīta zīmi, informē VVD.

Depozīta iepakotājiem ir iespēja pielāgot dzērienu etiķetes atbilstoši Latvijas depozīta sistēmas prasībām, izgatavojot un uzlīmējot uz depozīta iepakojuma atbilstošu uzlīmi ar depozīta zīmi, kas saskaņota ar depozīta sistēmas operatoru, kā arī reģistrēta depozīta sistēmā. Šajā gadījumā patērētājiem nav jābaidās, ka izlietoto depozīta iepakojumu taromāts nepieņems. VVD norāda, ka negodprātīgas darbības ar depozīta iepakojuma uzlīmēm un iepakojuma nodošanu ir ātri konstatējamas un vainīgās personas tiek un tiks sauktas pie atbildības.

Saskaņā ar depozīta iepakotāju sniegto informāciju, līdz 1.jūlijam tirgū laisti kopumā 138,5 miljoni depozīta iepakojumu.

VVD pastiprināti uzrauga depozīta sistēmu tās darbības sākuma posmā, tostarp organizējot ikmēneša sanāksmes ar SIA "Depozīta iepakojuma operators", kuru laikā tiek izskatīts sistēmas darbības progress, kā arī gada pirmajā pusē veicot pārbaudes pie depozīta iepakojuma pārdevējiem, lai pārliecinātos par depozīta iepakojuma pieņemšanas tīkla darbību.

No 1.augusta dzērienus bez depozīta zīmes nebūs atļauts izmantot vai izplatīt ne tikai tirdzniecības vietās, bet arī dažādos izklaides un sporta pasākumos.

Tā kā depozīta iepakotāji primāri ir atbildīgi par tirgū laisto depozīta iepakojumu, VVD no 1.augusta uzsāks depozīta iepakotāju pārbaudes, lai pārliecinātos, vai iepakotājs pareizi uzskaita iepakojumu un ir noziņojis korektus datus, skaidro VVD. Gadījumā, ja VVD konstatēs slēptos apjomus, tiks aprēķināts dabas resursu nodoklis, kā arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā.

VVD informē, ka arī turpmāk tiks veikta uzraudzība par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un gadījumā, ja netiks pildīti pienākumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem, VVD pieņems lēmumu par to izpildi un nepieciešamības gadījumā izdos izpildrīkojumu par piespiedu naudas piemērošanu, kā tas tika veikts vairākos gadījumos, kad depozīta iepakojuma pārdevēji izvairījās no līgumu slēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais