Detektīvs ar Triju Zvaigžņu ordeni centrā
Stāstā par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas izlikts pārdošanā visprastākajā sludinājumu portālā, parādījusies detektīvromāna cienīga intriga. Pārdevējs apgalvo, ka tā saņēmējs ir uz valsti apvainojies ekspremjers, tikmēr Ordeņu kapituls, kas pārzina valsts apbalvojumu lietas, pauž aizdomas, ka konkrētais ordenis ir viltojums vai pat vispār neeksistē.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka šis ir īpaši rets apbalvojums un mulsinoša ir gan tā nonākšana tirdzniecībā, gan arī prasītā cena šķiet neadekvāti zema valsts augstākās civilās balvas nozīmei un svaram - 5000 eiro.
Iespējams, tirgotājs blefo
Ordeņu kapitula pārstāvji, novērtējot internetā pieejamās fotogrāfijas, izteica minējumu, ka tas varētu būt pirmskara laikā piešķirts apbalvojums. Taču pēc publikācijas ar Neatkarīgo sazinājās ordeņa pārdevējs, atsūtīja arī ordeņa reversa bildi, un uz tās redzams uzraksts Mikāna zeltkaļa darbnīca Kalvis. Šī kaltuve izgatavoja valsts apbalvojumus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tātad konkrētajam ordenim vajadzētu būt mūsdienās piešķirtam. Arī vēl kāds cits faleristikas entuziasts - lietpratējs apbalvojumu jautājumos - Neatkarīgajai apstiprināja, ka attēlos redzams mūsdienās izgatavots ordenis, un, visticamākais, Ordeņu kapituls to nevēlas atzīt, lai nenāktos skaidroties, varbūt pat ar tiesībsargājošajām iestādēm, kā valsts augstākais apbalvojums varējis tā vienkārši «aizplūst». Tomēr lieta nav tik vienkārša. Visticamākais, tirgotājs blefo. Iespējams, pat ordenis eksistē tikai bildītēs.
Pirms kara I šķiras Trīs Zvaigžņu ordenis piešķirts lielākā skaitā - līdz 1940. gada jūnijam - 298 ordeņi. Savukārt pēc apbalvojuma atjaunošanas, kopš 1995. gada, dažādiem nopelniem bagātākajiem Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem piešķirti tikai 100 augstākās raudzes Triju Zvaigžņu ordeņi.
Kvalificējas muļķu zemes premjers
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Šie nopelni var izpausties dažādās jomās: valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.
Grūti pat iedomāties iemeslu un apstākļus, kā šāds apbalvojums varētu nonākt pārdošanā. Īpašniekam jābūt mirušam, nonākušam briesmīgā trūkumā vai arī kaut kādu iemeslu dēļ jābūt ļoti aizvainotam uz savu valsti.
Norādi, kā tas varēja būt noticis, Neatkarīgajai pameta pats pārdevējs. Ordeņa saņēmējs esot «Viens izbijis premjers - «tēvijas glābējs». Glābējs no naudas un iedzīvotājiem.» Vārdu gan viņš nenosauca, taču vienīgie, kas no deviņdesmito gadu premjeriem kvalificējas aprakstam - apvainojies uz valsti varētu būt Andris Šķēle vai Vilis Krištopans. Pēdējais, jāatgādina, savulaik Latviju nosauca par stulbeņu un muļķu zemi un pārcēlās uz dzīvi ārzemēs. Tomēr pāris ļoti būtiski fakti ordeņa pārdošanas sludinājumā un sekojušajā stāstā par tā izcelsmi, atmasko izdomājumu.
Saņēmēju sarakstā viņa nav
Sludinājumā norādīts, ka ordeņa komplektam trūkst vienas sastāvdaļas: «Komplektā nav tikai pie smokinga spraužamā mazā krustiņa lentītē - tas iepriekšējam īpašniekam ir ticis nozagts.» Taču, kā skaidro Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa, no 1994. gada līdz 2010. gadam šī miniatūrzīme nemaz netika darināta un pasniegta. Tikai līdz karam, un pēc 2010. gada to atkal atjaunoja. Leģendas neatbilstību dzīves īstenībai pierāda arī apbalvojamo saraksti, kas brīvi pieejami Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā. Deviņdesmitajos gados pasniegti kopumā 39 I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņi, un no tiem 37 - ārvalstu prezidentiem un premjeriem, kuru valstis atbalstīja Latvijas ceļu uz neatkarības atgūšanu, kas palīdzēja Latvijai spert pirmos soļus brīvībā. Un saņēmēju vidū ir tikai divi Latvijas pilsoņi: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Neviena pašmāju ministru prezidenta šajā sarakstā nav. Tātad stāsts ir izdomājums, lai ordeni padarītu interesantāku potenciālajiem pircējiem. Bet varbūt arī ordeņa, ko pārdot nemaz nav, un tās ir tikai nez kur sagrābstītas bildītes. Kāds lietpratējs Neatkarīgajai pavēstīja, ka šis, iespējams, ir tas pats ordenis, kas pagājušā gada rudenī tirgots izsoļu namā Vitber. Taču šobrīd
izsoļu nama arhīvā šāda lote vairs neesot atrodama. Varbūt tādēļ, ka vērtīgais priekšmets izrādījies zagts.
Ordeņu kapituls pieļauj, ka ordenis, ja tas tomēr eksistē taustāmā formā, var būt arī viltojums. Attiecīgi vienīgais ieteikums potenciālajam pircējam - pārbaudīt tā autentiskumu Latvijas proves birojā. Īstais ordenis ir izgatavots no sudraba un zelta.
Savukārt pārdevējam būtu jāsacer kāds ticamāks stāsts par ordeņa legālo izcelsmi.