Saeima uzklausa, solās neiejaukties LU strīda lietā

Vai speciālas Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdes sasaukšanu varētu uztvert kā politisku iejaukšanos Latvijas Universitātes (LU) darbā, šāds jautājums radās vakar, kad apakškomisijas deputāti sapulcējās, lai apspriestu notiekošo universitātē. Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL!-TB/LNNK) atgādināja, ka, ņemot vērā augstskolu autonomijas principu, Saeimas deputāti nav tiesīgi politiski iejaukties augstskolu, tostarp Latvijas Universitātes (LU), darbībā.

Notiekošais par un ap LU rektora vēlēšanām saviļņojis arī deputātu prātus, tāpēc nolemts sasaukt sēdi un par to runāt. «Publiskajā telpā, sarunās starp Saeimas deputātiem ir izskanējusi neizpratne par to, kādā veidā notikušas LU rektora vēlēšanas. Daudz dažādu jautājumu, kurus deputātiem vajadzētu pārrunāt,» sacīja Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (Attīstībai/Par!), «universitātes rektora vēlēšanām vajadzētu būt pilnīgi skaidri definētām, saprotamām ne tikai augstskolas darbiniekiem, bet jebkuram cilvēkam. Jāgūst skaidra pārliecība, ka šajā procesā ir skaidri kritēriji, piemēram, lai pateiktu, ko nozīmē ievēlēts rektors.»

Deputāte J. Kursīte-Pakule gan pašā sēdes sākumā, gan tās vidū vairākkārt norādīja, ka nekādā veidā nevajadzētu iejaukties politiski šajā jautājumā un nostāties kādā no pusēm. Ar pusēm, visticamāk, jāsaprot LU pārstāvji, kuri pārstāv viedokli, ka rektors Indriķis Muižnieks ir ievēlēts rektora amatā likumīgi, un otra puse - arī LU pārstāvji, kuri iesnieguši protesta vēstuli. Apakškomisijas sēdē tāpēc pirms vārda došanas LU Juridiskās fakultātes dekānei Anitai Rodiņai (viņa ir viena no LU mācībspēkiem, kura parakstījusi sūdzību rektora vēlēšanu organizācijas komisijai, kurā apstrīd LU rektora vēlēšanu procedūru - balsu interpretāciju, vēlēšanu rezultāta gala paziņojumu) radās jautājums, vai tad, ja tiek uzklausīta viena no pusēm, tā ir iejaukšanās vai nav.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Dmitrijs Stepanovs sacīja, ka universitātes Satversmes sapulce ievēlē rektoru, balstoties uz augstskolas izstrādāto nolikumu, par rezultātiem informē ministriju un tad tos iesniedz Ministru kabinetam apspriešanai. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzina, ka sabiedrībai nav skaidrs, uz ko LU balstījās, paziņojot lēmumu par rektora ievēlēšanu, kāpēc izskan pretrunīga informācija un kāpēc ir divi dažādi viedokļi.

Saeimas apakškomisijas sēdē piedalījās arī LU juriste, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens, Juridiskās fakultātes dekāne A. Rodiņa, kā arī studentu pārstāvji. Tieši tāpēc, ka sēdē nebija pārstāvēts neviens no LU vadības, nebija arī LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš, deputāti atzina, ka nebūtu pareizi uzklausīt vienu viedokli, tomēr pēc nelielas diskusijas vārds tomēr tika dots A. Rodiņai, kura uzsvēra, ka «nav pret Indriķi Muižnieku», ka viņa nav opozicionāre, bet vēlas, lai LU rektors būtu ievēlēts skaidri un nepārprotami. No viņas stāstītā izrietēja, ka vēstules parakstītāji ir neizpratnē par normām, saskaņā ar kurām tiek pieņemts gala lēmums par viena vai otra kandidāta ievēlēšanu (tas ir saistīts ar balsu skaitīšanu, kvorumu utt.). Uz jautājumu, kur juristi bija pirms šīm rektora vēlēšanām, kāpēc neziņoja par pretrunīgām normām LU dokumentos, skaidras atbildes nebija. Visticamāk, iepriekšējās vēlēšanās neradās tāda situācija, kas būtu bijusi strīdīga.