Par darbu svētku dienās nemaksā, virsstundas neapmaksā, diennakts dežūras ir noņemtas, uzraugu skaits samazināts līdz minimumam, un vēl jauna, bet dīvaina kārtība, kā drīkst paņemt pusdienu pauzi – tā Neatkarīgajai situāciju ieslodzījuma vietās raksturo viens no cietuma uzraugiem. Tāpēc daudzi uzraugi jau pametuši darbu ieslodzījuma vietu sistēmā, bet pie darba turas tie, kuriem svarīgi nezaudēt izdienas stāžu. Sabiedrībai ir būtiski zināt, ka ieslodzījuma vietas spēj nodrošināt kārtību un ir drošas, ko savukārt cietumos strādājošie uzraugi apšauba, jo samazinās arī uzraugu un apsargu skaits uz kopējo ieslodzīto skaitu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietniece Tatjana Trocka sarunā ar Neatkarīgo atzina virkni problēmu darba samaksas jomā ieslodzījuma vietās, tomēr noliedza, ka tas ietekmētu drošību tajās. Turklāt jau drīzumā valdība varētu skatīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai palielinātu algu policistiem, ugunsdzēsējiem, kā arī ieslodzījuma vietu uzraugiem. «Mēs esam uzraugu pusē un apzināmies situāciju, kāda izveidojusies, tomēr tādi ir noteikumi un mums tie jāpilda,» sacīja T. Trocka.
Kurš sargās?
Par pēdējā pusgada laikā notikušām izmaiņām viena no Latvijas cietumiem uzraugs Andris (vārds mainīts) rūgti smaida, jo esot tāda sajūta, ka viss tiek darīts, lai kļūtu vēl sliktāk, iespējams, naudas taupības nolūkos, iespējams, citu iemeslu dēļ, bet darbinieku situāciju cietumos nosaukt par normālu nevar. «Tagad pēdējais piliens mums ir ziņa, ka vairs neapmaksās virsstundas, neapmaksā darbu svētku dienās, kā arī notikušas izmaiņas ar pusdienlaiku,» stāsta uzraugs. Viss sācies jau ar to, ka apsargi un uzraugi nevar vairs strādāt diennakts dežūras, kas tomēr strādājošajam ir izdevīgāk nekā strādāt 12 stundas. Līdz ar šīm izmaiņām daudzi pameta darbu cietumos. Par darbu svētku dienās ieslodzījuma vietās nemaksā, jo to vispār likums neparedz. Savukārt attiecībā par virsstundām, un, kā norāda Andris, tādas uzraugiem ir jāstrādā, plānots vairs nemaksāt vai arī būtiski ierobežot apmaksāto virsstundu skaitu. «Tur ir izveidota tāda jauna sistēma, ka virsstundas skaita nevis par mēnesi, bet summē pa trim vai četriem mēnešiem, un, ja sanāk virsstundas, tad varētu piešķirt brīvdienu vai samaksāt, bet to mēs nezinām, kā būs,» saka uzraugs. Pēc viņu aprēķiniem, alga pēc visām šīm izmaiņām ir par aptuveni 150 eiro mēnesī mazāka.
Varam visi pusdienās aiziet
«Tad mums ir vēl jauna kārtība pusdienlaikam - agrāk mēs varējām pusdienot turpat cietumā, parasti līdzi paņemot pusdienas, tagad mums uz to pusstundu ir jāiet ārpus ieslodzījuma vietas, lai mēs «neskaitītos» darba vietā,» stāsta Andris. «Ja mēs pusdienojam dienesta vietā dežūras laikā faktiski, ja ir trauksme, mums jāstrādā un šis laiks bija iekļauts darba laikā, tagad, kā mēs saprotam, šo laiku izņem no dežūras, lai to nevajadzētu apmaksāt dubultā, bet jāiet no cietuma laukā, lai mani kā uzraugu neiesaistītu pienākumos. Vārdu sakot, absurds.» Ņemot vērā šīs nejēdzības un samazināto algu, uzraugi darbu pamet. Kā stāsta apsargi, ir samazināts uzraugu skaits uz kopējo ieslodzīto skaitu. Ja vajadzētu būt 20 apsargiem, tad to darbu pašlaik veic 11, vai, piemēram, daļēja režīma cietumā 40 ieslodzītos uzrauga viens apsargs. Cietumos strādājošiem vajadzētu algas palielināt, jo tās trīs gadus vismaz stāv uz vietas, bet notiek pretējais.
Saprotam situāciju
Pašā Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) atzīst, ka prasībām atbilstošus darbiniekus ir grūti atrast - izglītība, valsts valoda, fiziskā sagatavotība. Taču tajā pašālaikā pārvalde nenoliedz, ka atalgojums ir samazinājies. Tiesa, atšķirībā no cietumu uzraugiem pārvaldes vadībai ir cits skaidrojums, kāpēc tāda situācija izveidojusies.
IeVP priekšnieka vietniece Tatjana Trocka uzsver, ka ieslodzījuma vietu uzraugi ir amatpersonas un viņu algu nenosaka Darba likums, bet gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un valdības izdoti noteikumi par darba samaksu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. T. Trocka skaidro, ka nekādas izmaiņas šajos dokumentos nav veiktas, vismaz ne ar mērķi samazināt algas, taču cietumos strādājošo uzraugu atalgojumu ietekmē citas izmaiņas, piemēram, šā gada maija Satversmes tiesas spriedums. Tiesa atzina par neatbilstošu Satversmei vienu normu likumā, kas ļāva nemaksāt par virsstundām piemaksu, ja šis virsstundu darbs bija dežūras laikā, proti, tas attiecas uz tādām situācijām, kā sarunā minējis uzraugs, piemēram, pienākumi, kuri tiek veikti dežūras laika pārtraukumā. Satversmes tiesa noteica, ka par šīm virsstundām ir jāmaksā dubultā. T. Trocka stāsta, ka līdz šim par pusdienas laiku amatpersonām cietumos tika samaksāts, taču samaksāt dubultu piemaksu par šo laiku pārvalde nevar, un līdz ar to no 1. jūlija pusdienlaikam tiek piešķirts pārtraukums un tas netiek iekļauts kopējā darba laikā. «Pēc būtības mēs nevaram plānot virsstundas darba grafikos, jo tās ir domātas neparedzētu darbu veikšanai, nevis ikdienai,» stāsta T. Trocka. «Darba samaksa par normālu darba laiku nav samazināta, bet cilvēki netiek iesaistīti virsstundu darbā, tāpēc samazinās darba alga. Taču jāatceras, ka cilvēki arī mazāk strādā.»
Runājot par apsargu skaitu, T. Trocka saka: nav tādu noteikumu - cik apsargiem jābūt uz vidējo ieslodzīto skaitu, tas atkarīgs no cietuma infrastruktūras. «Pašlaik mēs iztiekam, vērtēsim situāciju,» saka T. Trocka. «Par svētku dienām mūsu dienestā nekad nav maksāts vairāk, taču darbinieki saņem piemaksas par darbu nakts laikā un par vakantas vietas aizpildīšanu.»
Pašlaik minimālā alga uzraugam ir 793 eiro mēnesī bruto (pirms nodokļu nomaksas), bet maksimālā - 828 eiro. Ar piemaksām alga var būt 970-1083 eiro bruto (tiek minēts viens piemērs). T. Trocka norādīja, ka valdībā drīzumā izskatīs jautājumu par amata likmju palielinājumu un pārvalde ierosinājusi algu palielināt par 20%. «Mēs apzināmies, ka darbiniekiem nepatīk, ka algas samazinājušās, bet būtu labi, ja ar šīm sūdzībām viņi vērstos pie cietumu priekšniekiem un pārvaldē,» aicina T. Trocka.