"Latvijas pasts" turpina šantažēt drukāto presi

Arī pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits pavēstījuši sabiedrībai par valdības lielo darba uzvaru, atvēlot drukātās preses izplatīšanai nepieciešamo naudu, uzņēmums Latvijas pasts atsakās šo naudu paņemt un līguma projektā preses izdevējiem iestrādājis būtisku cenu sadārdzinājumu.

Jāatgādina, ka Ministru kabineta un triju līdzatbildīgo ministriju pieļautas kļūdas dēļ izveidojies pārrāvums preses piegāžu finansēšanā. Viena kārtība darbojas līdz šī gada beigām. No 2021. gada būs jauna kārtība. Bet 2020. gads palicis karājamies gaisā. Nepieciešami nepilni seši miljoni eiro.

Valdības lēmums neko nenozīmē

Latvijas pasts nav spējīgs bez šīs naudas izpildīt savu pienākumu pret sabiedrību un nogādāt avīzi gan pastkastītē lielā pilsētā, gan mazā pierobežas miestā. Preses izdevniecības piespieda ministrijas sanākt kopā, un nauda pastam ātri vien atradās. Ministru prezidents pēc šīsnedēļas valdības sēdes paziņoja, ka ir gandarīts par atrasto risinājumu: «Drukātā prese varēs turpināt darboties, nepalielinot cenas un nezaudējot lasītājus.» Satiksmes ministrs piekrītoši māja ar galvu: «Preses izdevēji un preses piegādātāji var būt pārliecināti, ka prese tiks piegādāta.»

Bet vakar piepeši izrādījās, ka šie paziņojumi ir pārsteidzīgi un Latvijas pasts, kas ir Satiksmes ministrijas pārraudzības iestāde, nebūt negrasās respektēt savu ministru, premjeru un valdību. Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas rīko pārrunas ar pastu par nākamā gada izcenojumiem, saņēmusi tādu līguma un cenrāža piedāvājumu, kurā valdības atvēlētā kompensācija netiek ņemta vērā, it kā naudas nebūtu. Un salīdzinājumā ar esošajiem izcenojumiem piedāvātās summas ir līdz pat četrām reizēm lielākas. Bet pavadrakstā pasta Komercvadības departamenta direktors Mārtiņš Liepiņš paskaidro:

«Esmu pārrunājis visus iespējamos variantus ar kolēģiem, un mūsu piedāvājums paliek nemainīgs, proti, piedāvājam slēgt līgumu ar preses piegādes cenām, neņemot vērā iespējamo kompensāciju par preses piegādi. (..) Mēs saprotam, ka Jums (izdevējiem) šāds piedāvājums apgrūtina aprēķināt abonementu cenas, jo līgumā atrunātās piegādes cenas ļoti iespējams atšķirsies no reālajām - līgumā tās ir būtiski lielākas.»

Kompromiss Vilcāna stilā

Iepriekš citētos teikumus Liepiņš neizdomāja vienpersoniski. Neatkarīgā sazinājās ar Latvijas pasta vadītāju Mārci Vilcānu, un viņš apstiprināja, ka šāds piedāvājums izdevējiem izteikts ar viņa akceptu, turklāt nodēvēja to par kompromisa meklējumu.

Pasta ietiepšanās būtība ir tāda, ka valdības lemtais vēl neko nenozīmē, kamēr attiecīgi normatīvie akti nav pilnībā apstiprināti, un Pasta likuma grozījumiem, kas izgājuši cauri valdībai, vēl nepieciešams balsojums Saeimā. Tātad pretēji premjera un ministra teiktajam preses izdevēji un preses piegādātāji ne par ko nevar būt pārliecināti. Akceptējamu izcenojumu nav, līgumu nav, abonēšanas kampaņu laikā sākt nav iespējams, un dievs vien zina, kā šādos apstākļos izdzīvos mazie reģionālie mediji.

Jārod pastāvīgs risinājums

Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis atzīst, ka pasta piedāvājums nav nekāds kompromiss: «Mēs savā darbā balstāmies tiesiskajā paļāvībā uz valdību, un tāpat vajadzētu rīkoties Latvijas pastam. Ņemt vērā pielemtās kompensācijas.»

Abu pušu sarunas vakar turpinājās. Pasts līgumā centās iedabūt juridisku kalambūru, kura jēga - mēs nosakām stipri augstākas piegādes cenas, bet iekavās pierakstām, ka reālās cenas dzīvē būs tādas, kā to paredzēs normatīvo aktu regulējums. Par Latvijas pasta vēstuli izdevējiem jau painteresējies atvaļinājumā esošais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņa padomniece Aļona Zandere skaidro, ka principā šī līguma saturs ir Latvijas pasta kompetence, taču pasta komunikācija īsti pareiza nešķiet.

Kaut kāds risinājums kārtējam sarežģījumam drukātās preses piegāžu stāstā tika solīts drīzumā, un laika patiešām ir maz. Ja nebūs iedzīvotājiem pieejamas abonēšanas iespējas, nebūs arī reģionālās preses.

Savdabīgi, ka lemjot par pilnīgi jauna biznesa uzsākšanu un Krievijas uzņēmēja būvēta pakomātu tīkla pirkšanu, Latvijas pasts pat formālu konkursu nav rīkojis. Savukārt šai gadījumā meklē jebkādu juridisku atrunu, lai atbrīvotos no lauku iedzīvotāju apkalpošanas.

Bet nogādāt iedzīvotājiem presi ir svarīgi. Tas ir gan demokrātijas, gan valsts informatīvās telpas drošības jautājums, kam nepieciešams tūlītējs un pastāvīgs risinājums. Pirms vēl kļuva zināms, ka valsts uzņēmums Latvijas pasts ignorē valdības pieņemto lēmumu, Valsts prezidents Egils Levits aģentūrai LETA sacīja: «Jautājums ir atrisināts uz gadu, bet ir jāatrod pastāvīgs risinājums. Tam ir jābūt ilgtspējīgam un tādam, kas nodrošina, ka cilvēki Latvijā neatkarīgi no dzīves vietas saņemtu drukāto presi par pieņemamu cenu, kāda tā ir apmēram tagad.»