"Vienotība" nostiprinās: vadībā, visticamāk, paliks Ašeradens

Šonedēļ partijai Vienotība, kura de facto ir valdības vadītāja, kaut nomināli tās stūre ir partiju apvienības Jaunā Vienotība rokās, notiks kongress, kurā vēlēs organizācijas vadību, un šķiet, ka, partijai nokļūstot pie varas un stabilizējot savus reitingus, tās vadība atkal kļuvusi simpātiska arī tiem, kas grūtākos laikos ieturēja nogaidošu pozīciju.

2017. gadā, kad Vienotībā valdīja savstarpējas ķildas, partiju pameta tās vadītāja postenim gatavotais Edvards Smiltēns un no organizācijas tika izslēgta tās ilggadējā vadītāja Solvita Āboltiņa, Vienotība centās priekšplānā virzīt jaunas sejas. Tā rezultātā valdē tika ievēlētas pāris plašākai publikai iepriekš nezināmas personas, kā arī ievērojami atsvaidzināts tās sastāvs - no 14 valdes locekļiem deviņi tajā iepriekš nebija darbojušies.

Aizvadītajos divos gados Vienotībai tomēr izdevās izdzīvot, reorganizēt savu sadarbību ar reģionālajām partijām, izveidojot partiju apvienību Jaunā Vienotība, par spīti ne pārāk spožajiem reitingiem, ar jauno karogu pat iekļūt 13. Saeimā (septiņi no astoņiem deputātiem ir Vienotības biedri un tikai viens no reģionālajiem partneriem) un kā mazākajai parlamenta frakcijai kļūt par valdības vadītāju.

Šo notikumu virkne, kas partijas biedriem dāvāja iespēju biežāk parādīties televīzijas ekrānos, protams, atspoguļojas arī reitingu kāpumā un, izskatās, iedrošinājusi arī tos, kas par partijas izdzīvošanas spējām vēl pērn nebija tik pārliecināti.

Uz amatu Vienotības valdē tēmē bijušās Zatlera Reformu partijas biedrenes Inese Lībiņa-Egnere un Zanda Kalniņa-Lukaševica, kuras Vienotībai pēc reformistu ātrās iziršanas pieslējās pirms 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā.

2017. gadā uz amatiem valdē nekandidēja ne viena, ne otra. Saeimas vēlēšanās veiksmīgāka bija Liepājā dzimusī I. Lībiņa-Egnere, kura, piedraudot ar aiziešanu no partijas, ieguva pirmo kārtas numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kaut viņai sākotnēji bija atvēlēts zemāks kārtas numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā, no kura lielākās izredzes tapt ievēlētam bija vien ar pirmo kārtas numuru startējošajam partijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam.

Z. Kalniņa-Lukaševica nebija tik izmanīga, un piektais numurs Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā veiksmi viņai nenesa, kaut amats politiskajā hierarhijā tai tika - Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Tagad I. Lībiņa-Egnere, šķiet, atkal sajutusi saikni ar Kurzemi, jo tieši no turienes viņa tiek virzīta uz amatu valdē. Valdē vēlas atgriezties arī Karina Ploka (meitas uzvārdā Korna), kas tika uzskatīta par S. Āboltiņai tuvu līdzgaitnieci. Viņa vēlējās tapt atkārtoti ievēlēta valdē arī 2017. gadā, taču uz vispārējo alku pēc pārmaiņām fona neguva nepieciešamo atbalstu partijas biedru vidū.

Paredzams, ka Vienotības valdē kongress ieviesīs vairākas pārmaiņas, taču partijas stūrmanim Arvilam Ašeradenam amats, visticamāk, netiks atņemts, jo vismaz pagaidām viņam konkurence nav pieteikta.

Organizācijā ir izskanējusi doma, ka par Vienotības vadītāju vajadzētu kļūt premjerministram Krišjānim Kariņam, taču tā, tāpat kā ideja par sieviešu skaita kvotu ieviešanu valdē, nav guvusi nepieciešamo atbalstu.

Paredzēts, ka partijas biedrus kongresā uzrunās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un partiju apvienības deleģētie ministri Edgars Rinkēvičs un Jānis Reirs, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kā arī A. Ašeradens un Rīgas domes Vienotības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban A. Ašeradena vadībā partijas valdē strādā Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, bijusī premjerministre Laimdota Straujuma, Vienotības ārlietu sekretārs Edgars Ikstens, Rīgas domnieks Olafs Pulks, finanšu ministrs Jānis Reirs, V. Ķirsis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Raimonds Čudars, Rihards Kozlovskis, eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis, bijušais frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri, kurš iekšējo ķīviņu dēļ par vietām vēlēšanu sarakstā Vidzemē startēja ar pēdējo numuru, Edmunds Jurēvics un Uģis Rotbergs.