Atkārtoti sauks Kariņu "uz paklāja" par mediķu algām

© Dmitrijs Suļžics/F64

No Veselības ministrijas atbildes Saeimai par mediķu atalgojuma palielināšanu izriet, ka parlamenta deputāti, saņemot nākamā gada budžeta projektu no valdības, paši var to precizēt un, secinot, ka mediķu algām nav ieplānots pietiekami daudz naudas, var projektu pārgrozīt pēc saviem ieskatiem.

Saeimas opozīcijas deputāti ar Ivaru Zariņu (Saskaņa) priekšgalā uzrakstīja pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai. Zem šī garā nosaukuma slēpjas jautājumi par to, kā valdība, gatavojot nākamā gada budžetu, varēja ignorēt Veselības aprūpes finansēšanas likuma normu par 2020. gadā paredzēto ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu par 20 procentiem un tam nepieciešamo finansējumu. Pieprasījums bija adresēts tieši premjerministram, jo nepiešķirt mediķiem apsolīto finansējumu jeb piešķirt to divkārt mazākā apmērā bija valdības lēmums. Veselības ministrija, iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumus un aprēķinus medicīnas darbinieku algu pieaugumam, lūdza piešķirt 119 miljonus eiro, taču valdība atbalstīja tikai 50 miljonus eiro veselības nozares prioritāro pasākumu īstenošanai, no šīs summas 42 miljonus eiro ļaujot izlietot tieši mediķu algām. Tomēr ar Ministru prezidenta rezolūciju sniegt Saeimas deputātiem atbildi lūgts tieši Veselības ministrijai, kura pēc būtības šajā situācijā ir «cietēja». Tāda pati situācija būtu, ja atbildi uz šādu pieprasījumu ar jautājumu - kāpēc nav ieplānota nepieciešamā nauda minimālās pensijas palielināšanai - premjers uzdotu sagatavot Labklājības ministrijai, kas savām prioritātēm nesaņēma nevienu eiro.

Deputāti savā pieprasījumā premjeram uzdeva trīs jautājumus, divi no tiem - vai valdības lēmums nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likuma noteikto ir uzskatāms par «tiesisku» un kādos gadījumos izpildvara mūsu valstī ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto? Atbildi sniegusi Veselības ministrija, bet to veselības ministres vietā parakstījis Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, un uz visiem jautājumiem sniegta viena atbilde. Tajā Veselības ministrija apliecina, ka atbilstoši likuma prasībām Veselības ministrija iesniedza priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem budžeta sagatavošanas grafikā noteiktajā termiņā un pieprasījums attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai un Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasību izpildei veidoja 119 692 717 eiro. Tāpat Veselības ministrija atbild, ka pieprasījums attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai Ministru kabineta sēdē tika apmierināts daļēji, kopā Veselības ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai piešķirot 50 miljonus eiro. Tiktāl Veselības ministrija atbildējusi ar informāciju, ko zina gandrīz visa Latvijas sabiedrība, kas seko budžeta pieņemšanas gaitai.

Vai lēmums, pēc valdības domām, pieņemts tiesiski, atbildes nav, tomēr Veselības ministrija uzsvērusi, ka Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu Saeima pārbauda un apstiprina, un gadījumā, ja gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā ietvertais neatbilst likumdevēja lēmumiem un uzdevumiem, Saeima likuma projektu var precizēt vai arī uzdot precizējumu veikšanu Ministru kabinetam vai Finanšu ministrijai. No tā izriet, ka, iespējams, Veselības ministrija aicina pašus deputātus, saņemot nākamā gada budžetu, pārskatīt saplānotos nākamā gada izdevumus un, ja ir vēlme ievērot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tad finansējumu novirzīt šī likuma izpildei.

Saeimas deputāti lūdza šo jautājumu izskatīt arī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, kā arī tas bija iekļauts parlamenta plenārsēdes darba kārtībā. Deputāts I. Zariņš atzina, ka «pieprasījumu komisijas sēde bijusi amizanta, jo pieprasījums bija K. Kariņam par valdības lēmuma tiesisko pamatojumu attiecībā uz finansējuma palielinājumu mediķiem, bet viņš savā vietā bija atsūtījis veselības ministri». «Protams, ka veselības ministre nevarēja atbildēt pēc būtības uz šo pieprasījumu, tāpēc komisijas vadītāja pieņēma lēmumu pārtraukt sēdi, lai to turpinātu tad, kad varēs ierasties premjerministrs,» norādīja I. Zariņš. Galu galā Saeimas opozīcijas deputāti ir sagatavojuši atkārtotu pieprasījumu premjerministram, pieprasot valdībai vēlreiz skaidrot sava lēmuma tiesiskumu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) atzina, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, kurš nav izpildāms. Viņa minēja arī tēlainu salīdzinājumu, ka valdība varot likumā ierakstīt, ka Latvijai pēc mēneša jāsagatavo kosmosa kuģis ar pieciem astronautiem. Savukārt deputāti atgādināja, ka lēmums par mediķu algu palielinājumu pieņemts jau 2018. gadā un valdībai būtu bijis pietiekami laika sagatavoties 2020. gada budžetam, ņemot vērā, ka veselība ir prioritāte. «Ja jau valdība redzēja, ka to nevarēs izpildīt, tad tās pienākums bija gatavot un iesniegt likuma grozījumus, nevis pārkāpt to,» secināja I. Zariņš. Šādi likuma grozījumi joprojām nav sagatavoti, un likums joprojām paredz, ka mediķu algu celšanai jāatvēl 2020. gadā pat 190 miljoni eiro (tieši šī summa noteikta likumā. Veselības ministrija pat prasīja mazāk - 119 miljonus eiro).

***

Uzziņai

Veselības aprūpes finansēšanas likums

Pārejas noteikumi 11. pants

Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu

2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprupes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji

gadā 20 procentu apmērā: [...]

2020. gadā - 191 227 820 eiro

Veselības ministrija, gatavojot nozares budžeta projektu 2020. gadam lūdza piešķirt 119 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai

Valdība nolēma piešķirt 42, 7 miljonus eiro mediķu algu palielinājumam

Latvijā

Vēl nebijusi situācija - Pārtikas un veterinārais dienests sāks pastiprinātas pārbaudes lielveikalos, lai konstatētu, vai tajos netiek tirgots viltots medus. Šobrīd medus viltošana ir kļuvusi par lielu problēmu Eiropas Savienībā, un no tā cieš arī Latvijas bišsaimnieki. Kas jāņem vērā medus pircējiem un, kā šī situācija ietekmē katru no mums, plašāk stāsta 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais