Pirmajā Latvijas onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku forumā Pret vēzi – kopā un bez bailēm pacientus atbalstīja Valsts prezidenta dzīvesbiedre Andra Levite. «Saņemt diagnozi – vēzis – ir satricinoši. Dzīve apstājas. Dzīve dalās divās daļās – pirms diagnozes un pēc diagnozes. Es lasu, ka foruma moto ir Bez bailēm, bet es zinu, ka tomēr pirmā sajūta, kad cilvēks dzird diagnozi – vēzis, ir bailes,» uzrunā pacientiem un sabiedrībai sacīja A. Levite.
Šāds vēža pacientu forums Latvijā noritēja pirmoreiz, un to organizēja krūts vēža pacientu biedrība Vita. Tās vadītāja Irina Januma sacīja, ka pacienti nolēmuši pulcēties kopā, lai skaļāk runātu par onkoloģijas jomā notiekošo un dotu savu - pacienta - viedokli. «Vēlamies izvērst diskusiju par nozares attīstību un sniegt savus priekšlikumus,» uzsvēra I. Januma. Pacientu balsi atbalsta Valsts prezidenta dzīvesbiedre A. Levite, kura pēc profesijas ir ārste - ginekoloģe. Viņa atklāja, ka savā profesionālajā dzīvē saskaras ar šiem jautājumiem. «Man gan jāatzīst, ka es pārsvarā rūpējos tikai par pusi no cilvēces, jo vīrieši manā profesionālajā dzīvē ienāk kā jaundzimušie vai arī ļoti retos gadījumos, kad slimo ar krūts vēzi,» teica A. Levite. Viņa atzina, ka pēc tam, kad pacients ir uzzinājis par saslimšanu, vienmēr seko jautājumi: vai es vispār šo slimību pārdzīvošu; kāds izskatīsies vai kā darbosies mans ķermenis pēc bieži vien nepieciešamās operācijas, vai man sāpēs, kā es izturēšu ķīmijterapiju.
Valsts prezidenta dzīvesbiedre uzsvēra, ka ārstiem ir ļoti spēcīgi ieroči cīņā pret vēzi, tomēr modernie ieroči, kas visbiežāk ir inovatīvā ķīmijterapija, ir dārgi, un tie ir dārgi visā pasaulē. «Arvien vairāk medicīnā runā par naudu, un arī tas notiek visā pasaulē,» uzsvēra A. Levite, piebilstot, ka arī pacientam ir doti līdzekļi cīņai pret vēzi, un tie ir - mēģināt piekopt veselīgu dzīvesveidu, pozitīva domāšana, izturība terapijas laikā, ārsta padomu uzklausīšana un ticība.
No pacientu puses arvien biežāk izskan aicinājumi uzklausīt pacientu viedokli, kas diemžēl ne vienmēr notiek. «Atceros Saeimas komisijas sēdi, kur pie galda Veselības ministrijas pārstāve rādīja atlasītus pētījumus par moderniem inovatīviem medikamentiem un apšaubīja, ka vispār iespējams izārstēt vēža pacientus,» sacīja foruma organizatore, biedrības Vita vadītāja Irina Januma. «Es arī piedalījos šajā sēdē, un, ja man kāds jautātu, es varētu pateikt, ka es taču esmu izārstējusies. Man tajā brīdī aizrāvās elpa, un tas bija pēdējais piliens, kad izlēmu, ka šādam forumam jābūt un mums visiem - pacientiem, politiķiem, ierēdņiem, sabiedrībai - jāsadarbojas, nevis jākonfrontē savā starpā. Mums jāmazina plaisa starp valdību, tiem, kuri uz onkoloģiju raugās no budžeta viedokļa, un iedzīvotājiem.»
Vai izskanēja kādi solījumi? Jā un nē. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride sacīja, ka Saeimas deputāti jau sākuši onkoloģijas jomas pārskatīšanu, konkrēti - izvērtēta divu lielāko slimnīcu darbība tieši vēža ārstēšanā, apspriesti galvenie problēmpunkti. Savukārt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, vērtējot onkoloģijas jomas plāna izpildi, atzina, ka daļa plānā noteiktā nav izpildīta un tas, iespējams, ir saistīts ar pārāk ambicioziem mērķiem. Piemēram, viens no mērķiem ir būtiski palielināt iedzīvotāju atsaucību vēža skrīningam - lai pārbaudes veiktu 70 procenti cilvēku. Pašlaik to izdara tikai vidēji katrs trešais, bet kolorektālā vēža skrīningam pat mazāk par 20 procentiem. Veselības ministrija jau sākusi jaunas zarnu vēža skrīninga metodes ieviešanu un sola uzlabot arī krūts vēža un dzemdes kakla vēža pārbaudes. Jāatgādina, ka onkoloģiskā plāna darbības periods tūlīt beigsies, un viens no pacientu aicinājumiem Veselības ministrijai ir jauna plāna izstrāde. Latvijas onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis atzina, ka Latvijā diemžēl būtiski nemazinās vēža pacientu mirstības līkne, pat neraugoties uz atsevišķiem moderniem medikamentiem, jo liela daļa pacientu nonāk pie ārsta jau vēža 3. vai 4. stadijā. Šo situāciju būtu nepieciešams steidzami analizēt un mainīt, taču diemžēl Latvijā kavējas arī vēža reģistra izveide.