NRA PĒTA: virmo ideja par 50% nodokli lielajām pensijām
Labklājības ministre Ramona Petraviča pieļauj, ka nākotnē varētu izskatīt jautājumu par būtiski lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu lielajām pensijām. «Mums ir pensionāri, kuri saņem pensijās tūkstošus, bet nodokli maksā tikpat lielu kā tas pensionārs, kuram pensija ir 300 eiro,» sacīja labklājības ministre.
Pensijas un nodokļi ir kā karsts kartupelis politiķiem, kuri to labprātāk neapspriestu, īpaši, ja runa ir par neapliekamā minimuma pensijām straujāku palielināšanu, jo pašlaik iedzīvotāja ienākuma nodokli maksā visi pensionāri, kuru pensija ir kaut vienu eiro lielāka par 270 eiro. Savukārt lielāka nodokļa piemērošana superlielajām pensijām varētu draudēt ar Satversmes tiesu, jo pensionāriem būtu tiesības aizstāvēt savu pensiju, kas veidojusies arī no individuāli veiktajām sociālajām iemaksām.
Labklājības ministrijas dati rāda, ka lielākais vairums Latvijas senioru saņem pensijas robežās no 250 līdz 350 eiro - 47 procenti no visiem pensionāriem. Gandrīz piektā daļa senioru saņem pensijas līdz 250 eiro mēnesī. Savukārt pensijas no 500 līdz 1000 eiro saņem desmit procenti senioru. Pensija virs tūkstoš eiro ir diviem procentiem pensionāru. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datos var apskatīt, ka pensiju virs 1500 eiro saņem 2493 cilvēki. Šādā vispārīgā statistikā nav precīzi redzams, cik lielas ir pensijas senioriem, kuriem tās statistikas tabulās ieliktas kā «virs 1000» vai «virs 1500». Tomēr ir zināms, ka Latvijā lielākā pensija bruto ir 19 000 eiro mēnesī, kam seko šāda apmēra pensijas: 7600 eiro, 6600 un vairākas pensijas 5000 eiro apmērā. Saprotams, ka šādu pensiju saņēmēju skaits pret kopējo pensionāru saimi (450 000 vecuma pensiju saņēmēju) ir ļoti niecīgs.
«Mēs esam skatījušies, ka varbūt lielajām pensijām nodoklis varētu būt nevis 20 procenti, bet 50 procenti, jo mums pensijās cilvēki saņem tūkstošus un nodokli maksā tikpat cik tas, kas saņem 300 eiro,» tā labklājības ministre izteicās raidījumā Kārtības rullis. Vai jautājums par iedzīvotāja ienākuma nodokļa palielinājumu lielo pensiju saņēmējiem ir apspriests politiskajās aprindās un vai tas tiešām varētu tikt virzīts kā priekšlikums likuma izmaiņām? Visticamāk, vismaz pagaidām - ne.
«Jautājums par lielāku nodokli lielajām pensijām tika aktualizēts jau vasarā,» Neatkarīgajai saka labklājības ministre Ramona Petraviča. «Valdības koalīcijas Nodokļu attīstības komitejā no koalīcijas partneriem tika saņemts priekšlikums par to, ka pensijas virs noteikta apjoma, piemēram, no 3000 vai 5000 eiro mēnesī, varētu aplikt ar lielāku nodokli, piemēram - 50 procentiem, vienlaikus atceļot solidaritātes nodokli un tā daļēji mazinot vēsturisko netaisnību, kad 1996. gadā tika radīts iespēju logs izdarīt lielas, gandrīz neierobežotas iemaksas pensiju kapitālā un attiecināt šīs iemaksas uz padomju laika darba gadiem, tā ļaujot šādu iespēju izmantojušiem cilvēkiem saņemt, iespējams, nepamatoti lielas pensijas ilgtermiņā.» Tomēr šādu priekšlikumu ietērpt likuma grozījumu formā nav plānots.
«Par šādu iespēju politiķi runāja jau iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā,» Neatkarīgajai saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Tolaik Saeimā tika iesniegti platformā manabalss.lv savāktie paraksti par pensiju bez nodokļiem, un diskusijās aktualizējās arī jautājums par to, vai ir taisnīgi, ka cilvēki, kuri saņem ļoti lielas pensijas, tad nemaksātu vispār nodokļus, uz ko tika virzīta šī iniciatīva. «Mēs pieņēmām lēmumu, palielināt neapliekamo minimumu pensijām, kas nākamgad būs 300, bet 2021. gadā - 330 eiro, un tas ir ierakstīts likumā,» atgādina A. Barča. Viņa uzsver, ka zemāku pensiju saņēmēji un lielo pensiju saņēmēji tomēr nemaksā vienādu nodokli, jo arī pensionārs, kuram ir lielāks gada ienākums, maksā nevis 20, bet 23 procentu nodokli. «Pašlaik ir zināms, ka 2020. gadā netiek mainīta nodokļu sistēma, tāpēc nedomāju, ka vajadzētu satraukties par iespējamām negatīvām izmaiņām attiecībā uz pensijām,» spriež A. Barča. «Mēs savu viedokli izteiksim, ja Labklājības vai cita ministrija plānos likuma grozījumus.» Tomēr par iespēju, ka pensijām varētu tikt piemērots 50 procentu nodoklis, A. Barča saka: ar to jābūt uzmanīgam, jo, tā kā personas ir veikušas sociālās iemaksas no algas, viņām ir tiesības saņemt arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu atbilstoši šīm veiktajām iemaksām. Tāpēc viņu pensiju «apdraudējuma gadījumā» varētu draudēt arī Satversmes tiesa.