ĀM izbrīna Krievijas Ārlietu ministrijas komentārs par izglītību Latvijā

Ārlietu ministrija pauž izbrīnu par Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta komentāru, kurā pausts, ka Satversmes tiesa lēmusi par mazākumtautību skolu likvidāciju, informēja Ārlietu ministrijā.

Krievijas Ārlietu ministrijas interneta vietnē publicētajā komentārā departaments apšauba Latvijas Satversmes tiesas spriedumu par mācību valodu Latvijas privātajās izglītības iestādēs.

ĀM skaidro, ka Latvijas tiesa ir neatkarīga un lēmumus pieņem neatkarīgi no politikas, norādot, ka Satversmes tiesa nav lēmusi par mazākumtautību privātskolu likvidāciju.

"Latvijā mazākumtautībām ir daudz plašākas iespējas apgūt dzimto valodu un ar kultūru saistītus priekšmetus nekā Krievijā. Latvija pilda savas starptautiskās cilvēktiesību saistības," skaidroja ĀM.

ĀM neizslēdz iespēju, ka Krievijas diplomātiskā dienesta darbinieki, piesaucot "valodu terora politiku", ir smēlušies informāciju no apšaubāmiem avotiem, kas ir pilnībā atrauti no realitātes.

Krievijas Ārlietu ministrijas interneta vietnē rakstīts, ka īstenojot izglītības reformu 2021./2022.gadā, visās valsts skolās mācības notiks tikai un vienīgi latviešu valodā. Latvijas Satversmes tiesa arī atzinusi mazākumtautību privātskolu likvidāciju par likumīgu, lasāms departamenta sagatavotajā komentārā.

Tāpat tiek norādīts, ka politiski motivētais lēmums liedz krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem pēdējo iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā, par kuru maksā no saviem privātajiem līdzekļiem un, ka Latvijā piekopto "valodas terora" politiku ne vienu reizi vien kritizējušas tādas starptautiskas organizācijas kā Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un to vadošie eksperti.

Komentārā pausts aicinājums starptautisko sabiedrību pastiprināt ietekmi uz Latviju apstākļos, kad valstī izveidojusies kritiska situācija valodas jomā mazākumtautību pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, ir atbilstoša Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

ST tika ierosinātas trīs lietas par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei pēc pieteikumiem, kurus iesniedza pie mazākumtautībām piederošas personas, kas iegūst vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, kā mācību valodu izmantojot arī mazākumtautības valodu. Pieteikumu juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem.

Tiesā bija vērsušies gan 20 deputāti no 12.Saeimas, gan arī privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūstošo bērnu vecāki.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs būs jāapgūst valsts valodā.

Pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētā norma liedzot pie mazākumtautībām piederošām personām tiesības iegūt vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu. Šādas tiesības pie mazākumtautībām piederošām personām izrietot no Satversmes 114.panta, skatot to kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību aktiem. Apstrīdētā norma ierobežojot pie mazākumtautībām piederošām personām Satversmes 112.panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz izglītību, jo tās rezultātā varot pazemināties izglītības kvalitāte.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir daļa no plašāka regulējuma, kas ieviests konkrētās izglītības sistēmas reformā. Tādēļ ST analizēja apstrīdēto normu konkrētās izglītības sistēmas reformā pieņemtā tiesiskā regulējuma kontekstā.

ST secināja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs vispār būs nodrošināma valsts valodā, taču apstrīdētā norma neaizliedz mazākumtautību valodu lietošanu vispārējās izglītības procesā. Proti, izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautības valodu un literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās izglītības pakāpē.