Meklē Datu valsts inspekcijas direktoru; alga vairāk nekā 3000 eiro
Valdība šodien atbalstīja atklāta konkursa izsludināšanu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu, paredzot, ka konkursa uzvarētajam piedāvās gandrīz 4000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.
Tagad Valsts kancelejai publicēs konkursa sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.
Prasības paredz, ka pretendentam jābūt maģistra grādam tiesību zinātnē, informācijas tehnoloģijās, vadībzinātnē, ekonomikā vai pielīdzināmā jomā. Tāpat pretendentam jābūt vismaz triju gadu pieredzei organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā ar vismaz desmit padotajiem darbiniekiem.
Pretendentam jābūt vismaz divu gadu profesionālajai vai akadēmiskajai pieredzei datu aizsardzības jomā, izpratnei par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu. Tāpat pretendentam jāprot vismaz divas svešvalodas.
Valsts konkursa uzvarētājam piedāvāšot "iespēju kļūt par viedokļu līderi" un pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus datu aizsardzības jomā, 3955 eiro lielu mēneša atalgojumu pirms nodokļu nomaksas un sociālās garantijas.
Pretendentiem, kuri tiks aicināti uz atlases procesa otro kārtu, būs jāprezentē savs redzējums par Datu valsts inspekcijas darbības prioritātēm, attīstību un fizisko personu datu aizsardzības pasākumu pilnveidošanu Latvijā.
Pretendentiem pieteikumi konkursā būs jāiesniedz Valsts kancelejā līdz 27.decembrim.
Saskaņā ar Datu likumu inspekcijas direktora amata pretendentu atlasi veiks komisija, kuru vadīs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Patlaban inspekcijas direktore ir Daiga Avdejanova, kura ir paudusi gatavību konkursā atkārtoti pretendēt uz šo amatu. Datu likumā teikts, ka līdz šim amatā esošais direktors pilda savas funkcijas līdz brīdim, kad amatā tiek iecelts jauns inspekcijas direktors, bet ne ilgāk kā līdz 31.decembrim.
Inspekcijas uzdevumi ir fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības uzraudzība saskaņā ar fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, biometrijas datu apstrādes, cilvēka genoma izpētes, cilvēka orgānu izmantošanas medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanas medicīnas studijām, parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.