Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atgādina, ka 2020. gada 1. janvārī beidzas Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktais termiņš, kurā jāveic ūdens mērītāju (komercuzskaites mēraparātu) mezglu ierīkošana.
Likuma prasības attiecas uz ūdens mērītājiem, kas uzskaita kopējo mājai piegādāto ūdens apjomu, nevis uz tiem, kuri atrodas daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Atbilstoši likumam ūdens mērītāja mezgla ierīkošanu veic pats ūdensapgādes pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem. Tas attiecas uz iedzīvotājiem, kuri dzīvo gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu mājās un izmanto centralizēto ūdensapgādi. Savukārt tos, kuriem ir individuālā ūdensapgāde (no akas, spices vai urbuma), šīs prasības neskar.
"Attiecīgi ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja (ūdensapgādes komersants) uzdevums ir uzstādīt ūdens mērītāju vietā, kur lietotājs ir ierīkojis mezglu, kas atbilst noteiktām prasībām. Radušās izmaksas par ūdens mērītāju, tā uzstādīšanu, plombēšanu, nomaiņu un verificēšanu jāsedz ūdensapgādes komersantam, tās iekļaujot tarifos. Tas nozīmē, ka lietotājiem pašiem papildus par šiem pakalpojumiem nav jāmaksā," norāda SPRK Ūdenssaimniecības pakalpojumu nodaļas vadītāja Dace Čodare-Plaude.
Ja lietotājs līdz pagājušā gada beigām nav paspējis ierīkot ūdens mērītāja mezglu, ūdensapgādes komersants būs tiesīgs to veikt pats, attiecīgi piestādot rēķinu lietotājam par izmantoto materiālu un darba izmaksām. SPRK aicina lietotājus, kuri nav paspējuši ierīkot ūdens mērītāja mezglu savā īpašumā, vērsties pie sava ūdensapgādes komersanta.
Šādas prasības likumā noteiktas, lai visi lietotāji maksātu par faktiski patērēto ūdens apjomu atbilstoši ūdens mērītāju rādījumiem. Joprojām daļa iedzīvotāju norēķinās pēc noteikta ūdens patēriņa aprēķina (patēriņa normas). Proti, maksājot par nemainīgu apjomu ik mēnesi, kas neatspoguļo faktisko ūdens patēriņu. Tā rezultātā iedzīvotājiem izdevīgāk ir norēķināties pēc ūdens mērītāja rādījumiem. Atbilstoši likuma prasībām ūdens mērītājs pēc uzstādīšanas paliek ūdensapgādes komersanta īpašumā, savukārt mezgls - lietotāja īpašumā un uzraudzībā.
Vēršam uzmanību, ka detalizētākas prasības un noteikumus var skatīt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.174 .
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. SPRK patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.