Nemiro grib tikt vaļā no valsts sekretāra, kurš iebilst pret Rebenoka iecelšanu "Latvenergo" padomē

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ierosinājis pašreizējo ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti pārcelt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums norāda, ka Eglīša un Nemiro nesaskaņas saasinājās pērn ap Jāņiem, kad ministrs atlaida energokompānijas AS "Latvenergo" padomi un amatā bez konkursa iecēla jaunus locekļus, tajā skaitā par padomes priekšsēdētāju kļuva sens ministra sadarbības partneris un tagad padomnieks, advokāts Pāvels Rebenoks.

Eglītis bijis pret šādām izmaiņām, bet tomēr dokumentus kā "Latvenergo" kapitāldaļu turētājs parakstījis. Šī padome gan atkāpās un amatā nonāca pagaidu locekļi, kuri tagad strādā potenciālā jaunā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra Edmunda Valanta vadībā. Šobrīd viņš ministrijā ir Eglīša vietnieks.

Aizvien nav noslēdzies konkurss uz "Latvenergo" padomes locekļu amatiem. "Nekā personīga" zināms, ka drošības dienesti brīdinājuši, ka vismaz vienam kandidātam ir problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam. Neoficiāli zināms, ka tas ir Rebenoks.

Eglītis raidījumam nav komentējis, cik kandidāti uz "Latvenergo" padomi atlikuši, un nav arī atklājis, cik no viņiem varētu būt problēmas saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Tomēr viņš atzīst, ka cilvēkam bez piekļuves valsts noslēpumam nevajadzētu nonākt šajā amatā, jo "Latvenergo" gadījumā ir runa par industriālās drošības sertifikātu, ko piešķir Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Eglītis uzsver, ka nevar riskēt ar "Latvenergo", jo sertifikātu nevar piešķirt uzņēmumam, kura vadībā ir cilvēks, kas neatbilst prasībām, lai iegūtu pielaidi valsts noslēpumam.

"Principā tas nozīmē to, ka uzņēmums nevar piedalīties stratēģiskās nozīmes infrastruktūras objektu būvē, uzturēšanā un tamlīdzīgi, un šai gadījumā tas ir pretrunā ar to, kas "Latvenergo" ir pēc būtības," raidījuma uzvēris EM valsts sekretārs.

Rebenok apstiprinājis, ka iekļuvis konkursa pēdējā kārtā, taču nav sniedzis nekādus plašākus komentārus par viņa iespējamo neatbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanas kritērijiem.

Nemiro raidījumam teicis, ka ar pašreizējo valsts sekretāru sastrādāties esot grūti, bet plašākus komentārus nav sniedzis. Iepriekš Nemiro paudis viedokli, ka viņa padomnieka Rebenoka dalībā konkursā uz "Latvenergo" padomes locekļa amata nav saskatāms interešu konflikts.

Patlaban "Latvenergo" padomes atlase ir apstājusies, jo tiek gaidīts pilns drošības dienestu atzinums par vienu no kandidātiem, informē raidījums. "Latvenergo" akcionāru sapulce sasaukta 12.februārī, kas, pēc raidījuma vēstītā, varētu būt datums, kad arī tiks apstiprināta jaunā padome.

Aija Žīgure, kuras vietā CSP vadītāja amatā Nemiro grib iecelt Eglīti, plāno doties pensijā, norāda raidījums. Tomēr Valsts kanceleja dokumentus par Eglīša pārcelšanu uz CSP un Valanta iecelšanu EM valsts sekretāra amatā nosūtījusi atpakaļ ministrijai trūkumu novēršanai, jo tie sagatavoti nepilnīgi.

Aģentūrai LETA zināms, ka sākotnēji bija iecerēta vairāku ministriju valsts sekretāru rotācija amatos, taču politisku vienošanos par to valdības koalīcijas partijām neizdevās panākt.

"Nekā personīga" atgādina, ka februārī beidzas pilnvaru termiņš trim "Latvenergo" valdes locekļiem Ārim Žīguram, Uldim Barisam un Guntaram Balčūnam. Uzņēmuma valdi izraugās padome.

LETA jau ziņoja, ka šogad 19.jūnijā tika atlaista "Latvenergo" padome un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. Vienlaikus no atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanēja kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam, tādējādi, norādot uz politisko spiedienu, 1.jūlijā pagaidu padome atkāpās.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais "DNB bankas" vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes loceklis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas "Rīga" bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas bijušais prezidents un AS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Savukārt pagaidu padomes sastāvā bija Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Konkurss uz "Latvenergo" padomes locekļu amatiem tika izsludināts 9.augustā.

Savukārt šogad 9.oktobrī "Latvenergo" akcionāru sapulce ievēlēja citu uzņēmuma pagaidu padomi trīs locekļu sastāvā. Tajā līdz konkursa noslēgumam strādā pārstāvji no EM - Valantis, Irēna Bērziņa un Edijs Šaicāns.

"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums 2018. gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.