Atzīmējot zviedru izcelsmes profesora Gastona Bakmaņa nolasīto lekciju anatomijā 1920. gada 2. februārī, Rīgas Stradiņa universitāte atzīmē Latvijas medicīnas izglītības simtgadi. Izceļot šo notikumu, svētdien iemirdzējās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomikums, bet 6. februārī notiks diskusija par anatomiju ārstu un mākslinieku skatījumā.
Anatomikumā daudzus gadus strādāja profesors Gastons Bakmanis, un šā gada rudenī Anatomikuma teritorijā tiks atklāts RSU Anatomijas muzejs, kurā modernas ekspozīcijas veidā tiks izstādīti preparāti, no kuriem anatomiju apguvuši teju visi Latvijā gadsimta garumā skolotie ārsti. Preparātu kolekciju sāka veidot tieši Gastons Bakmanis. Atzīmējot Latvijas medicīnas izglītības simtgadi, svētdien visu diennakti RSU Anatomikuma ēkā bija izgaismoti visi auditoriju logi, simboliski demonstrējot studiju un pētniecības aktīvo dzīvi Anatomikumā gadsimta garumā.
Savukārt ceturtdien, 6. februārī, RSU Medicīnas vēstures institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedru organizēs teatralizētu sarunu Divas anatomijas. Saruna notiks Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Par to, kas notika Anatomikumā pirms 100 gadiem, un par to, kā uz anatomiju raugās ārsts un kā - mākslinieks, sarunāsies RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta profesors Jānis Vētra un Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras anatomijas docētājs Uldis Zariņš. Uz diskusiju aicināti visi, kurus interesē medicīnas, mākslas un Latvijas vēsture.
Latvijas medicīnas izglītības sistēma veidojās drīz pēc neatkarīgas valsts nodibināšanas. Jau 1919. gada augustā, Latvijā vēl norisinoties Neatkarības karam, medicīnas fakultātes organizēšanas komisija nolēma, ka «Medicīnas fakultātes nodibināšana ir principiāli iespējama un būtu nepieciešama drīza atvēršana». Pirmā Medicīnas fakultātes sēde notika 1919. gada 11. septembrī. Ņemot vērā, ka Latvijas valsts un tās izglītības institūti vēl tikai veidojās, lielākā daļa medicīnas mācībspēku bija vai nu ieguvuši izglītību ārvalstīs, piemēram, Tērbatā, vai bija viespasniedzēji. Tieši tāds bija arī Gastons Bakmanis, zviedru anatoms un antropologs, kuru fakultāte ar toreizējā Latvijas sūtņa Stokholmā Frīdriha Grosvalda gādību uzaicināja vadīt anatomijas katedru. G. Bakmanis no 1901. līdz 1912. gadam bija studējis medicīnu Upsalas universitātē un strādājis par asistentu Stokholmas antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā (1916-1920). G. Bakmanis ieradās Rīgā 1920. gada 21. janvārī, atvedot līdzi no Zviedrijas lielu skaitu preparātu osteoloģijā un histoloģijā. No 1920. līdz 1925. gadam viņš strādāja par anatomijas un histoloģijas profesoru, bet pēc pārcelšanās atpakaļ uz Zviedriju bija anatomijas profesors Lundas universitātē.
«Medicīnas izglītības vēsture rāda, ka zinātnieku un studentu mobilitāte ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi, paverot iespēju vienotajā zinātnes intelektuālajā telpā veikt unikālus atklājumus visas cilvēces labklājības vārdā,» secina Rīgas Stradiņa universitātes kolektīvs.