Nacionālās akustiskās koncertzāles atrašanās vieta un vizuālais veidols vēl nav izvēlēti, bet ir zināms, ka šo projektu īstenos publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Pagājušajā gadā notikušās diskusijas par koncertzāles atrašanās vietu ir beigušās ar neko. Kultūras ministrija noliedz, ka koncertzāles būvniecībai vieta jau ir atrasta un tā varētu būt saistīta ar Andra Šķēles ģimenei piederošu uzņēmumu.
Kā Neatkarīgo informēja Kultūras ministrijā, pašlaik ir zināmi vairāki nosacījumi, kuri nemainīsies: vienā kompleksā būs jābūvē akustiskā koncertzāle un konferenču centrs; koncertzāles ietilpībai jābūt līdz 1400 sēdvietām, konferenču centram - līdz 3000 vietām; projekts jāattīsta kā PPP; arhitekta Andra Sīļa izstrādātā koncertzāles projekta uz AB dambja nebūs. Tātad būs vajadzīgs jauns projekts.
2019. gada 5. novembrī Ministru kabinets deva kārtējo rīkojumu attiecībā uz nacionālo akustisko koncertzāli, un saskaņā ar to tiek analizēti visi PPP risinājumi no juridiskā, finanšu un ekonomiskā aspekta. Kultūras ministrija nav pieņēmusi lēmumu par labu kādam piedāvājumam, jo vēl nav izvēlēts ekonomiski labākais variants, piemēram, vai koncertzāli būvēs valsts uz privātas zemes, vai arī būvēs privāts investors un valsts pēc tam koncertzāli atpirks. Pēc rezultātu apkopošanas Kultūras ministrija tos iesniegs valdībā kā informatīvo ziņojumu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludināja iepirkumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi nacionālās koncertzāles un konferenču centra projekta īstenošanai. Pretendenti savus piedāvājumus varēja iesniegt līdz 3. februārim. Rezultāti būs zināmi marta vidū.
Pretendentiem tika prasīts izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, paredzēs izvērtējums no komercdarbības atbalsta viedokļa, valsts (koncertzāle) un pašvaldības (konferenču centrs) sadarbības iespējas.
Pagājušajā gadā notika vairākas diskusijas par koncertzāles būvniecības vietu, un jau tad ar Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums piedāvāja dāvināt zemi, bet ar nosacījumiem: uz dāvinātā zemes gabala Andrejostā koncertzāle jāuzbūvē saprātīgā termiņā, un, visticamāk, pašvaldībai būtu jāizbūvē nepieciešamā infrastruktūra. Toreiz Rīgas mērs Oļegs Burovs strikti pateica - pašvaldība Eksporta ielas infrastruktūras uzlabošanā naudu neieguldīs. Rīgas pašvaldība arī neslēpa, ka neuzskata par lietderīgu Kongresu nama pārbūvi par koncertzāli.
2019. gada pavasarī ir veikta padziļināta priekšizpēte deviņām iespējamām nacionālās koncertzāles novietojuma vietām Rīgas centrā un atsevišķās vietās ārpus tā. Secināts, ka AB dambja projekts ir pārāk dārgs, bet Rīgas pašvaldības un valsts rīcībā ir visai ierobežots nekustamo īpašumu apjoms, kas būtu piemērots liela apjoma valsts nozīmes objektu būvniecībai. Lielākajai daļai no šāda veida īpašumiem ir funkcionāli vai cita veida apgrūtinājumi, kas sadārdzina liela apjoma būvniecību.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis šajās dienās ir pieļāvis, ka tiks turpinātas sarunas ar Rīgas domi, kad tas būs iespējams. Pašlaik, kā zināms, dome ir atlaista un Rīgu pārvalda trīs administratori. Iepriekšējās sarunās gan Kultūras ministrijas, gan Rīgas domes nostāja bija vienota - koncertzāle jābūvē uz AB dambja, jo pietiekami daudz jau izdarīts. Taču jau pērn bija skaidrs, ka ilgā muļļāšanās vairs nepieļautu noteiktā termiņā piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.