Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu sezona

© Raitis Plauks/F64

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozēja Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Aģentūrai LETA neizdevās telefoniski sazināties ar bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma "Sula" vadītāju Linardu Libertu. Taču viņa ieraksts sociālajā tīklā "Facebook" apstiprina faktu, ka šosezon Latvijā kļavu sulas tek jau kopš decembra.

Liberts savā profilā "Facebook" arī norādījis, ka februāra otrajā pusē bērzu sula sākusi tecēt Zviedrijā un nesen arī vietām Latvijā, kas ir neparasti.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Kainaiži" ir reģistrēti 2012.gadā un nodarbojas ar augļu un dārzeņu sulu, kā arī bezalkoholisko dzērienu un sīrupu ražošanu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Labanovskis. "Kainaiži" 2018.gadā strādāja ar 43 511 eiro apgrozījumu un 405 eiro peļņu.

Savukārt "Sula" dibināts 2011.gada martā un nodarbojas ar bērzu sulu, vīnu, dzirkstošo vīnu un bērzu sulas sīrupu ražošanu un tirdzniecību. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Liberts, un tās pamatkapitāls ir 2846 eiro. "Sulas" apgrozījums 2018.gadā bija 75 101 eiro un kompānija strādāja ar 5834 eiro peļņu.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais