Pašvaldību reformā sākusies niknākā cīņa

Naidīgā noskaņojumā sācies administratīvi teritoriālās reformas otrais lasījums. Vakar tā fonā pa lielajiem autoceļiem lēni, lēni brauca traktori un smagās mašīnas, demonstratīvi kavējot satiksmi. Savukārt pie parlamenta pulcējās saniknoti novadu ļaudis un skandēja: «Atlaist Saeimu!» Likumprojekta izskatīšana jau no paša sākuma buksē.

Juceklīgas debates, juceklīga Saeimas sēdes norise kopumā, un kašķīga gaisotne. Izskatīti tiek divi trīs priekšlikumi stundā, bet to kopējais skaits ir 316. Atbildīgais ministrs Juris Pūce, kura tiešā vadībā ir tapis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts un kurš ir tieši atbildīgs par konkrētu pašvaldību likvidēšanu, apvienošanu vai neizveidošanu, uz sēdi neieradās. Jo bija komandējumā Beļģijā.

Mērķi - administratīvi politiski

Nu jau klišejā pārtapušais izteikums, ka valdība uzklausa, taču neieklausās pašvaldībās, tomēr ir un paliek galvenā problēma saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Ar jauno karti neapmierināto pašvaldību viedoklis no koalīcijas puses tiek teju simtprocentīgi ignorēts. Kā mītiņotājiem pie Saeimas nama atzina deputāts Gundars Daudze, šī patiesībā ir nevis administratīvi teritoriālā, bet administratīvi politiskā reklāma. Zaļzemniekiem vēsturiski bijusi nozīmīga ietekme Latvijas lauku pašvaldībās, un tagad tieši politiskā piederība ir viena no pazīmēm, kas koalīciju pamudina automātiski ignorēt konkrētu pašvaldību un to iedzīvotāju iebildes. Bez šīs zaļās piederības izredzes, ka uz ceļiem izdzītie traktori spēs ietekmēt balsojumu Saeimā, ir nedaudz labākas. Tā, piemēram, bezpartijiskajiem Strenču, Burtnieku un Beverīnas mēriem jau padota ziņa, ka Saeima varētu nobalsot par viņu pašvaldību pievienošanu Valmierai, nevis Valkai, pret ko iestājas visi iedzīvotāji. Šajā gadījumā traktori, iespējams, būs nostrādājuši. Taču traktoru un neapmierināto pašvaldību ir daudz vairāk. Vakardienas protesta braucienā piedalījās ap 400 lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu 15 dažādos maršrutos. Un tiek draudēts, ka nākamajā reizē, kas varētu būt uz likumprojekta trešo lasījumu, šie traktori atbrauks līdz Saeimai. Vakar tie nospraustos maršrutus nepārkāpa, un nevar arī teikt, ka pie Saeimas ēkas būtu sapulcējušies ļoti daudz cilvēku. Sanāca kāds simts, bruņojušies ar plakātiem un pamatīgu niknuma devu.

Cietais disks uzkāries

Likumprojekta skatīšana otrajā lasījumā sākās ar lēmumu ierobežot deputātu runāšanas laiku, tādējādi opozīcijai atņemot stundas runāšanai. Bet par ko runāt ir ļoti daudz. Kā ironizēja deputāts Didzis Šmits, «jau pirmais priekšlikums ir uzkāris Saeimas cieto disku». Pirmais priekšlikums bija Nacionālās apvienības ierosinājums, atjaunot vēsturisko terminoloģiju un aizstāt likumprojektā vārdu «novads» ar vārdu «apriņķis», jo «pareizi nosaukt nozīmē pareizi iesākt». Ilgām un garām diskusijām sekoja noraidījums, jo šī viena vārda maiņa izmaksātu miljonus eiro. Tādēļ, ka jāizdara grozījumi 109 likumos, 400 Ministru kabineta noteikumos, 19 informācijas sistēmās, kā arī kartēs un plāksnītēs. Taču grozījumi tāpat būs jāizdara, jo pašvaldību skaits tiek samazināts no esošajām 119 uz 40. Un pareizi nekas nav iesākts. Joprojām nav saprotams pat tas, cik pašvaldību līmeņu ir iecerēts veidot. Likums it kā tiek rakstīts, definējot vienu līmeni - novadus un republikas pilsētas (vai lielās pilsētas). Paralēli šajā pašā likumprojektā tiek solīts, ka nezināmā nākotnē «valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums». Savukārt Nacionālā apvienība paziņojusi, ka tā kategoriski uzstās uz pagastu un pilsētu valžu izveidi, kas būs nultais pašvaldību līmenis. Un par ko tādu līdzšinējās pašvaldību reformas diskusijās vispār nav runāts.

Gaidāmi tiesu darbi

Pēkšņi atklājumi likumprojekta otrajā, tātad galvenajā, lasījumā liecina, ka reforma nav pilnvērtīgi sagatavota, un tāds būs arī likums, ja vien koalīcija nenometīs tempu likumprojekta virzībā pretim uzvarošajām beigām. Iesniedzot savus priekšlikumus, uz trūkumiem likumprojektā ir norādījis arī Valsts prezidents Egils Levits. Vietējām kopienām - pagastiem un pilsētām - pēc reformas ir saglabājama sava kompetence un vēlēta pārstāvniecība. Un atbalsts jāsaņem arī Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem. Viens šāds apgabals - Sēlija - vakar pie Saeimas piketēja. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija ar sēļiem ļoti neglīti izrīkojās. Vispirms koalīciju pārstāvošie deputāti izlikās, ka apvienojamo novadu pārstāvji pārliecinājuši viņus par nepieciešamību vēsturisko Sēlijas novadu reģistrēt kā atsevišķu administratīvi teritoriālu vienību. Tikai jāatrod centrs. Bet, kad pieprasītais centrs tika atrasts Viesītē, tad deputāti nobalsoja par Sēlijas projekta slēgšanu. Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks, turot rokās plakātu ar lakonisku uzrakstu «Pūce sēdies 2», Neatkarīgajai atzina, ka cerību kļūst arvien mazāk. Un Satversmes tiesa būs pēdējā instance, kur meklēt taisnību. Visticamākais, tur priekšā gaidīs arī krietni lielākas pašvaldības. Likumprojektā par republikas pilsētām pasludinātas Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga. Taču Jelgava un Ventspils piedāvājumā atstātas aiz borta. Un vienīgais iemesls - kāpēc - ir tāds, ka koalīcija Saskaņai apsolījusi neaiztikt Rēzekni un Daugavpili apmaiņā pret atbalstu reformai. Tā vismaz no tribīnes pavēstīja deputāts Didzis Šmits, un atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs šo apgalvojumu neapstrīdēja. Par Liepāju savukārt ultimātu izteica partija KPV LV, un tāpēc viena industriāla ostas pilsēta paliks republikas pilsēta, bet otra - Ventspils - būs miests ar lauku teritoriju. Taču cīņa turpinās. Otram lasījumam sekos trešais, un, ja arī prezidents dos akceptu, tad gan savs vārds būs jāsaka Satversmes tiesai.