Lasītprasmi pārbaudīs ceturtās klases skolēniem
Nākamgad atkal notiks starptautiskais izglītības kvalitātes novērtējums 15 gadu veco skolēnu vidū – šoreiz akcentēs matemātiku un radošumu, bet 2018. gadā uzmanības fokusā bija lasīšanas kompetence. Rezultāti liecināja – tā ir mazliet zem vidējā attīstīto valstu rādītāja. Tā kā 2021. gadā paredzēts pētīt arī 4. klašu skolēnu lasīšanas iemaņas, būs iespēja noskaidrot, kādas tās ir 11 gadu vecajiem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma PISA 2021 galvenā satura joma 8. vai 9. klašu skolēniem būs matemātika. Taču pārbaudes darbos būs ietverti arī lasīšanas un dabaszinātņu uzdevumi, kā arī jauna inovatīva satura joma - radošā domāšana, kam atvēlēta būtiska loma jaunajā mācību saturā. Jāatgādina, ka Latvijas skolēnu rezultāti iepriekšējā cikla pētījumā bija labi un stabili, dabaszinātnēs - OECD valstu vidējā līmenī, matemātikā pat virs tā, bet lasītprasmēs - mazliet zem vidējā.
Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (IEA PIRLS) mēra 4. klašu skolēnu izpratni par izlasīto. Lasīšanai piedāvāti teksti literārās pieredzes iegūšanai, piemēram, stāsti un pasakas, kā arī teksti informācijas ieguvei, piemēram, instrukcijas, kartes, mācību materiāli ar tabulām un diagrammām. Iepriekšējie pētījumi, kuros Latvija piedalījās, bija 2001., 2006. un 2016. gadā. Rezultāti šajos gados attiecīgi bija 5., 13. un 11. vieta.
Izmēģinājuma pētījumi
Pirms OECD valstu izglītības kvalitātes novērtēšanas programmas 15 gadu vecajiem un IEA PIRLS - 11 gadu vecajiem, kas notiks 2021. gadā, jau šomēnes Latvijas skolās uzsākti izmēģinājuma pētījumi. To mērķis ir pārbaudīt, kā darbojas skolēnu testi, skolēnu, skolotāju, vecāku un skolu vadītāju aptaujas. Šis darbs uzticēts Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projekta komunikācijas koordinators Aivis Majors. Plānots, ka PISA izmēģinājuma pētījumā piedalīsies 70 skolu un 3400 skolēnu, bet IEA PIRLS - 40 skolu un 1200 skolēnu. Pirmo reizi arī skolēnu vecākus lūgs aizpildīt aptauju par sava bērna skolu un mācīšanās pieredzi.
Attiecībā uz finansējumu - tie šādos pētījumos ir divu veidu: viens maksājums, kas veicams saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, otrs - nacionālā līmenī.
PISA gadījumā ik gadu vidēji 50 000 eiro atvēlēti gan vienam, gan otram līmenim. Savukārt PIRLS šīs summas ir attiecīgi 55 000 eiro un 50 000 eiro. Izmaksas ir augstākas gados, kad veikts pamatpētījums, bet zemākas, kad pētījumus gatavo vai publicē to rezultātus. PISA cikla rezultātus iegūst ik pēc trim gadiem, PIRLS - ik pēc pieciem gadiem.
Zems pašnovērtējums
Izvērtējot 4. klases skolēnu līdzšinējos sasniegumus starptautiskajos pētījumos, IEA PIRLS vadītāja Latvijā, LU asociētā profesore Antra Ozola secinājusi, ka šo gadu laikā tie ir ievērojami uzlabojušies. To rādot arī iegūto punktu skaits, kas ir audzis, lai arī vieta it kā ir zemāka nekā iepriekš. Visaugstākie 4. klašu skolēnu lasītprasmes sasniegumi līdz šim bijuši Rīgas skolēniem, bet visos vēsturiskajos novados, izņemot Zemgali, tie pēdējo 10-15 gadu laikā ir paaugstinājušies.Viszemākie rādītāji joprojām ir lauku pamatskolās. Kopumā skolēniem ar krievu mācību valodu ir statistiski nozīmīgi augstāki sasniegumi lasītprasmē nekā skolēniem ar latviešu mācību valodu, bet krievvalodīgajiem skolēniem laukos tie ir īpaši zemi. Gandrīz visās pētījuma dalībvalstīs meitenes 4. klasē ir labākas lasītājas nekā zēni. A. Ozola uzsver, ka «pie skolēnu lasītprasmes līmeņa paaugstināšanas būtu īpaši jāpiestrādā skolās ar latviešu mācību valodu, pamatskolās un lauku skolās». Interesanti, ka Latvijas skolēniem ir neadekvāti zems savu lasīšanas prasmju pašnovērtējums, salīdzinot ar citām valstīm, kurām lasītprasmes vidēji ir pat zemākas nekā Latvijā.
Svarīgi ir iemīlēt grāmatas
«Daudz kas atkarīgs no skolēnu spējām, ir gadi, kad klasē ir vairāk bērnu ar mācīšanās grūtībām, arī disleksiju, tad, protams, rezultāti ir zemāki. Vienu gadu tieši šāda klase piedalījās pētījumā. Tāpēc teikt, ka tas objektīvi rāda sākumskolēnu lasītprasmes līmeni, tā īsti nevar,» piesardzīga par šādiem mērījumiem ir Tukuma E. Birznieka-Upīša pamatskolas sākumskolas skolotāja Rudīte Miklaševiča, piebilstot, ka skats no malas nekad nav par ļaunu, jo pievērš uzmanību tam, kas mācību procesā varbūt paslīdējis garām. Viņa uzmanīgi sekojot līdzi savu skolēnu izaugsmei, sākot no 1. klases, - mācību gada beigās rīkojot savus testus, kuros ir dažādi uzdevumi, lai pārliecinātos, kā bērni tiek galā gan ar literāriem, gan informatīviem tekstiem. Kā liecina viņas vērojumi, nereti tieši ar literāro tekstu lasītprasmi iet grūtāk. Patiesībā ik dienu būtu jālasa konkrēts apjoms, lai trenētu šīs kompetences, taču jāņem vērā, ka nereti bērni ikdienā ir noslogoti interešu izglītībā un viņiem vakarā «vairs nav spēka papildus lasīšanai». Taču daudz kas, protams, esot atkarīgs ne tikai no bērniem, bet arī no skolotāja un vecākiem, un no tā, cik liela loma viņu dzīvē ir grāmatām, it īpaši daiļliteratūrai. Lai piesaistītu bērnus grāmatu pasaulei, viņa pēc savas iniciatīvas divas mācību stundas mēnesī velta tieši «mājas lasīšanai». Bērni piedaloties arī lasītveicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, kas arī ir labs veids, kā ieinteresēt par grāmatām. «Svarīgi ir, lai sākumskolā radītā interese neapsīkst vecākajās klasēs,» uzsver R. Miklaševiča.