Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.
- Vai klīniskās universitāšu slimnīcas Rīgā faktiski aptur veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu?
- Slimnīcas neaptur ambulatoro palīdzību pilnībā, bet to ierobežo. Pilnīgi noteikti paliks aprūpe onkoloģiskajiem un hemodialīzes pacientiem. Ja pacienti bija pie ārsta speciālista vai uz izmeklējumu iepriekš, tad ārstiem attālinātā veidā ir jāsniedz pacientiem informācija un jāpaskaidro turpmākā ārstēšanās taktika. Ja ar ģimenes ārsta ziņu jau būs veikti izmeklējumi, analīzes un būs nepieciešama speciālista konsultācija, tas noteikti ir jādara attālināti, pa tālruni vai kā citādi vienojoties ar ārstu. Ambulatorās palīdzības apjoms arī ir samazinājies, jo daudzi pacienti atsakās no vizītes pie ārsta.
- Vai un kur var iepazīties ar to, uz kādu palīdzību pacienti var vai nevar cerēt šajā ārkārtas situācijā?
- Pirmdien (23. martā) Veselības ministrija nāks klajā ar precīzāku pieejamo veselības pakalpojumu sarakstu.
- Kas notiks ar zaļo koridoru, jo pacienti ar aizdomām par vēža saslimšanu noteikti nevar gaidīt?
- Zaļais koridors ir jāsaglabā. Mēs esam vienojušies ar ģimenes ārstiem, lai savu praksi pašlaik organizē tā, ka pacienti pierakstās, bet neveidojas drūzmēšanās. Ģimenes ārsti turpina strādāt. Un ja būs pacients, kuram ir aizdomas par onkoloģisku slimību, noteikti būtu jāparedz iespēja saņemt attiecīgus izmeklējumus.
- Vai šajā situācijā ir jāpārtrauc vakcinācija?
- Vakcinācijas kalendārs ir tas, ko Pasaules veselības organizācija rekomendē nepārtraukt, lai neveidotos pārtraukumi vakcinēšanā un iedzīvotāji nesāktu slimot vēl ar citām bīstamām infekcijas slimībām. Pacientiem jāvienojas ar ģimenes ārstu, kādā veidā notiek šī vakcinācija, kā ģimenes ārsta prakse varētu to organizēt. Lielāka uzmanība jāpievērš pacientu šķirošanai. Noteikti jāievāc informācija par riska faktoriem saistībā ar Covid-19.
- Ambulatorās palīdzības sniedzēji (veselības centri, poliklīnikas u.c.) uztraucas, vai netiks pilnībā apturēta šo centru darbība.
- Mēs pašlaik par to diskutējam, viens no viedokļiem patiešām ir tāds, ka arī šo centru darbība ir jāierobežo, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir pacientu drošība, lai veselības centrā nenonāktu kontaktā ar vīrusa nēsātāju. Otrs aspekts ir ārstu drošība, bet trešais faktors ir apstāklis, ka ļoti daudz medicīnas personāla pārvietojas no vienas slimnīcas uz citu, jo strādā dažādās ārstniecības iestādēs. Un tas ir risks pārnest infekciju. Mēs strādājam, lai maksimāli ierobežotu mediķu pārvietošanos starp iestādēm.
- Vai šī ārkārtas situācija nozīmē to, ka praktiski visi pacienti tagad ir jānovirza uz reģionālajām un lokālajām slimnīcām?
- Tā nav gluži patiesība, ka visus pacientus nolemts novirzīt tikai uz reģionālajām vai lokālajām slimnīcām, lai nenoslogotu lielās slimnīcas Rīgā. Mēs esam vienojušies, ka pēc akūtās palīdzības sniegšanas Rīgā pacientu pēc iespējas ātrāk ved atpakaļ uz reģionālo vai lokālo slimnīcu. Tāpat pašlaik diskutējam par to, ka ne visos gadījumos, bet izvērtējot katru gadījumu individuāli, vieglākos saslimšanas gadījumos pacientu nevestu garām lokālajām slimnīcām uz Rīgu, bet aizvestu uz tuvāko slimnīcu.
Līdz šim nereti veda uz Rīgu vai citu reģionālo centru, ja vietējā slimnīcā nebija attiecīga speciālista vai nevar sniegt palīdzību, bet tagad mēs maksimāli domājam, lai šo palīdzību varētu sniegt uz vietas, un pārrunājam ar vietējām slimnīcām to iespējas. Jāsaprot, ka Rīgas slimnīcas jau arī pašlaik nav tukšas, tās turpina strādāt, bet tām jābūt gatavām situācijai, kad Covid-19 pacientu skaita pieplūdums būs daudz lielāks. Jūtam zināmu neapmierinātību no slimnīcu puses, bet par to noteikti vēl runāsim.
- Cilvēkus uztrauc situācija ar Ogres slimnīcas pacienti, kura nomira no komplikācijām, un tas, vai gadījumā, ja visi koncentrējas uz Covid-19, citus pacientus ne mazāk smagā stāvoklī slimnīcā neuzņem?
- Veselības inspekcija izmeklēs šo gadījumu - kādēļ un vai pareizi pacienti ieveda Ogres slimnīcā, varbūt vajadzēja vest uz Rīgu, kā arī to, kāda palīdzība viņai tika sniegta Ogres slimnīcā. Taisnība, citas slimības nav pazudušas, un cilvēki turpina slimot. Tāpēc strādājam, lai veselības aprūpe būtu gatava Covid-19 pacientiem un vienlaikus nepārtrūktu aprūpe citiem saslimušajiem.