NRA PĒTA: SIF projektu lielāki kumosi savējiem

KNAB NESASKATĪJA interešu konfliktu Zaigas Pūces kļūšanā par SIF direktori, interešu konflikts nav 38 tūkstošu eiro piešķiršanā viņas iepriekš vadītajai biedrībai. Papīri tīri, savējie pabaroti © Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Sadalot vēl nebijuši lielu summu daudz mazāk nevalstiskajām organizācijām, pie trekna kumosa Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nevalstisko organizāciju makroprojektu konkursā tikusi arī fonda direktores Zaigas Pūces iepriekš ilgi vadītā biedrība Ascendum un SIF padomes locekles Ineses Siliņas vēl līdz janvārim vadītais Kurzemes NVO centrs.

Kurzemes NVO centrs saņēmis maksimālo summu - 40 000 eiro projektam Pilsoniskā sabiedrība Kurzemē 2020, paredzot līdzekļu izmantošanu centra pamatdarbībai, NVO interešu aizstāvībai un dažu pasākumu organizēšanai (Kuldīgas novada iedzīvotāju forums, Līderu skola Saldū, Liepājā un Kandavā, Demokrātijas pikniks festivālā LAMPA, Demokrātijas kafejnīca NVO plenērs). Ascendum ticis pie 37925,34 eiro (projekts Kultūras mediju izdevēju (NVO) finansiālās patstāvības un ilgtspējas stiprināšana, ietverot priekšlikumu izstrādi Kultūras ministrijai par pasākumiem drukas un interneta formāta kultūras periodikas darbības ilgtspējas un attīstības nodrošināšanai). Kultūras ministrs, SIF padomes vadītājs Nauris Puntulis tajā nesaskata nekādas ētikas problēmas, sakot, ka projekti tiek vērtēti tikai pēc to kvalitātes un atbilstības konkursa nolikumam. Tiešu interešu konfliktu tajā neredz arī premjera pārstāvis padomē Imants Parādnieks. Vērtēšanas komisijā bija pa pārstāvim no SIF padomē esošajām ministrijām, Pārresoru koordinācijas centra, pa diviem - no Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas un tikai viens - no NVO sektora, piesaistīti bijuši konkursā atlasīti neatkarīgi eksperti. Komisijas sastāvu apstiprināja SIF padome.

Savējiem - lielāki kumosi?

Vēl pirms Z. Pūces apstiprināšanas SIF direktores amatā nelielo NVO pārstāvji pauda bažas, ka, saglabājoties korporatīvajām saitēm, NVO fonda programma kārtējo reizi izvērtīsies par lielo, pietuvināto organizāciju piebarošanu un tiks turpināta prakse, kāda zvērinātu advokātu biroja COBALT pētījumā aprakstīta šādi: «Fonds kļuva par labu dažādu finanšu resursu administrētāju, nevis valsts budžeta līdzekļu sabiedrības integrācijas jomā stratēģisku un autonomu naudas dalītāju.» Izskatās, ka tā arī ir noticis.

Kopumā šogad starp 22 NVO sadalīti 754 116 eiro NVO fonda makro-projektiem. Par papildu vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu NVO fonda programmai iepriekš parūpējās VARAM, kuru vada Z. Pūces vīrs Juris Pūce. Tādējādi sadalāma summa ir gandrīz divtik lielāka nekā pērn, bet organizāciju, kuras pie šīs naudas tiek, ir nevis vairāk, bet tieši otrādi - uz pusi mazāk, turklāt laikā, kad saņemts divtik vairāk pieteikumu! 2019. gadā programmā NVO fonds 400 000 eiro tika sadalīti 46 projektiem, kuros lielākā summa bija 17 000 eiro. Šādu summu, citastarp, saņēma arī Kurzemes NVO projekts Pilsoniskā sabiedrība Kurzemes reģionā 2019, bet Ascendum projektam Satori.lv lasītāju ziedošanas kampaņas stratēģijas izstrāde un informatīvās kampaņas par ziedošanu kā pilsoniskās līdzdalības veidu īstenošanai tika 13 659 eiro. Abas organizācijas, līdzīgi kā dažas citas, regulāri saņem dāsnu SIF līdzfinansējumu, kam iemesls varētu būt gan tas, ka tās spēj iesniegt labi sagatavotus projektus un atbilstoši tiem apgūt līdzekļus, gan tas, ka gadiem necaurspīdīgi vadītā organizācija radījusi sev tuvo organizāciju loku.

Mazākas summas neatbalsta

Uz jautājumu par to, kādēļ izvēlēta taktika atbalstīt mazāk NVO programmu ar lielākām summām, N. Puntuļa pārstāve Inga Vasiļjeva skaidro, ka priekšlikumu paaugstināt makroprojekta griestus 40 000 eiro izteikusi NVO fonda Stratēģiskās plānošanas komiteja, «pamatojoties uz pieaugušo NVO fonda kopējo finansējuma apjomu» un «nepieciešamību projektu ietvaros panākt būtiskākus rezultātus un ietekmi», ko akceptēja arī citas iesaistītās padomes un apstiprināja SIF padome.

Savukārt I. Parādnieks tik lielu summu sadalīšanu nedaudziem projektiem vērtē kritiski. Viņa ieteikums samazināt maksimāli pieejamo summu tika noraidīts ar argumentu, ka labāk taisīt vienu konkursu gan NVO darbības nodrošināšanai, gan projektiem, kam iepriekš līdzekļi tika dalīti atsevišķi. «Manas bažas par to, ka šādi varēsim atbalstīt mazāk organizācijas, tika noraidītas, sakot, ka daļa tāpat startējusi visos konkursos. Bet redzam, ka līdzekļus saņēmušo NVO ir daudz mazāk un vairums organizāciju saņēmušas atbalstu tuvu maksimālajam, vidējais finansējuma apjoms ir vairāk nekā 34 tūkstoši! Tas nav pareizi!» pauž I. Parādnieks. Sekretariāts nav atbalstījis arī viņa ierosinājumu, ņemot vērā ārkārtas situāciju, minētajām organizācijām pārskatīt tāmes, tās nedaudz samazinot, lai atbalstu saņemtu vēl daļa augstu punktu skaitu saņēmušo NVO. Arguments bijis - tad no projektu īstenotājiem nevarēs prasīt solīto rezultātu.

Viņaprāt, arī pārāk liela ir pieļaujamā vērtējuma atšķirība - 30% starp dažādiem vērtētājiem, kas nākotnē jāmaina. «Daudziem projektiem vērtējuma atšķirības bija milzīgas. Ja par atšķirībām vērtējumā virs 10% projektam piešķirtu kādu mīnus punktu, tad atbalstīto un neatbalstīto projektu aina izskatītos krietni savādāka,» atzīst premjera pārstāvis.

Otršķirīgs te varētu būt projektu iesniegšanai atvēlētais īsākais laiks - 16 darba dienas; projektu skaits tomēr bija lielāks, un pašas NVO aicinājušas iespējami ātrāk izsludināt konkursu un izvērtēt projektus.

Lielus EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus NVO sadala arī Aktīvo iedzīvotāju fonds (AIF), kura padomē arī ietilpst to pašu organizāciju pārstāvji, kas saņēmuši dāsnu SIF finansējumu, piemēram, no Latvijas pilsoniskās alianses (no SIF saņemti 40 000 eiro), Kurzemes NVO centra (40 000), Zemgales NVO centra (38 856), Valmieras novada fonda (34 224). SIF «pavasarī» plānojot izsludināt projektu konkursu programmā Demokrātijas kultūra, kur šajā un 2021. gadā apgūstamā summa ir 4 405 000 eiro, un programmā Cilvēktiesības (630 000 eiro). Raudzīsim, cik pieejami šie kumosi būs lielās naudas dežūrapguvējām un cik daudzām citām no valstī kopumā apmēram 24 tūkstošiem NVO.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais