Tiesas sēdes noturēt Covid-19 pandēmijā likusi tiesas priekšsēdētāja

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

T.s. Lemberga prāvu ierindot «objektīvās steidzamības» lietu sarakstā lēmusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja; atbildība par to, ja kāds tiesas telpās inficēsies, būs jāuzņemas Tiesu administrācijai – secināms no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzdevumā sagatavotājām atbildēm uz Neatkarīgās jautājumiem.

Cita starpā, vakar t.s. Lemberga lietas tiesas sastāvs pēc advokāta Māra Gruduļa lūguma un neilgas apspriedes nolēma uz divām nedēļām atlikt lietas izskatīšanu, turklāt nevis apmierinot advokāta lūgumu, bet gan tāpēc, ka divi procesa dalībnieki divās iepriekšējās sēdēs stipri klepojuši…

Jautājumi tiesas priekšsēdētajai

D. Vilsones uzdevumā sagatavotajās atbildēs gan noklusēts tas, kāda loma lēmuma pieņemšanā t.s. Lemberga prāvu ierindot pandēmijas vilnī skatāmo lietu sarakstā ir Tieslietu ministrijai un tieslietu ministram Jānim Bordānam. Tāpat ar līkumu apieta atbilde uz jautājumu, kas, lemjot par Lemberga tiesāšanu pandēmijas laikā, šķitis svarīgāks - cietušā statusā esošo triju miljonāru, Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa un Vladimira Krastiņa, savtīgās intereses vai Abrenes ielas tiesu nama tiesnešu un viņu sekretāru dzīvība un veselība. Netiek skaidrots arī, kādēļ tieši Lemberga lieta izpelnījusies «objektīvās steidzamības» statusu.

Otrdien Neatkarīgā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai nosūtīja šādu vēstuli:

«Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča 16. marta paziņojuma par mutvārdu tiesas sēžu noturēšanu tikai tajās lietās, kas saistītas ar «objektīvu steidzamību», t.s. Lemberga prāvā tiesas sēde notika pirmdien, 30. martā. Lai gan tiesu kalendārā tā tika izziņota kā atklāta sēde, apsargs Rīgas apgabaltiesas namā Abrenes ielā 3. Neatkarīgo neielaida, pamatojoties uz Jūsu izdotu rīkojumu.

Jūsu palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmeļa kungs mēģināja skaidrot situāciju un ieteica vērsties pie Jums ar iesniegumu.

Jautājums - kādas darbības man kā Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālistam ir jāveic, lai varētu piekļūt vērot tās tiesas sēdes, kuras Rīgas apgabaltiesā izsludinātas kā atklātas?

Vai ārkārtas situācija valstī nav iegansts, lai atklātas tiesas sēdes padarītu par slēgtām? Ja tā, tad kādi tam ir iemesli un kas liedz šīs tiesas sēdes izsludināt par slēgtām?

Spriežot pēc tiesas kalendāra, noprotams, ka t.s. Lemberga prāva ierindota to tiesas procesu sarakstā, kuriem ir «objektīva steidzamība». Kā izpaužas šī «objektīvā steidzamība»?

Vai taisnība, ka «objektīvā steidzamība» konkrētā gadījumā izpaužas kā cietušo intereses (prokurora Jura Jurisa apgalvojums publiskā telpā, ar ko acīmredzot ir vienisprātis Jūsu tiesu nama tiesneses)?

Vai Tieslietu ministrija vai pats ministrs deva norādes vai vadlīnijas, kuriem procesiem būtu jābūt «objektīvās steidzamības» sarakstā?

Kā Jūs vērtējat, kas ir svarīgāks šajā valstij sarežģītā situācijā - triju miljonāru savtīgās intereses vai triju Jūsu tiesas nama tiesnešu un viņu sekretāru veselības un dzīvības?

Kurš uzņemsies atbildību gadījumā, ja kāds no t.s. Lemberga prāvas trīspadsmit šī procesa dalībniekiem inficēsies ar Covid-19

Izvairīgās atbildes

Atbilde tika saņemta ļoti operatīvi - jau tās pašas dienas pēcpusdienā.

«Atbildot uz laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze žurnālista Rituma Rozenberga jautājumiem, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones uzdevumā paskaidrojam, ka:

tiesu darbs ārkārtējās situācijas apstākļos tiek organizēts tā, lai nodrošinātu, ka katrs cilvēks demokrātiskās valsts iekārtas ietvaros tiek aizsargāts jebkuros, arī ārkārtējos apstākļos, lai tiesu funkcijas tiktu veiktas un uzdevumi pildīti kopējā valstiskā mērķa ietvaros, kas noteikts Satversmē.

Par darba drošību tiesā atbild Tiesu administrācija, savukārt tiesas priekšsēdētājs izdod organizatoriskus rīkojumus par tiesas darbu.

Rīgas apgabaltiesā ir noteikti organizatoriski pasākumi, kas saistīti ar pandēmijas izplatības risku mazināšanu, ievērojot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un atbildīgo institūciju izplatīto informāciju, sniegtās rekomendācijas par koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 16. marta paziņojumu, Tieslietu ministrijas 2020. gada 16. marta Vadlīnijas rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā un pamatojoties uz likuma Par tiesu varu 33. panta trešās daļas 4.1. punktu, 40. panta trešo daļu.

Tiesu darbs nav apturēts

Tiesu darbs valstī nav apturēts, un arī ārkārtējās situācijas apstākļos tiesas nodrošina lietu savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Jautājums par lietu izskatīšanu ir lietu iztiesājošā tiesas sastāva atbildība, tajā skaitā jautājums par tiesas procesa veidu.

Saskaņā ar tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ārkārtējās situācijas laikā Rīgas apgabaltiesā no izskatīšanas tiek noņemti un pārcelti mutvārdu procesi lietās, kas nav saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību (piemēram, jautājumos, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu, bērnu tiesību aizsardzību u. c.). Jāņem vērā, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, pārcelto lietu izskatīšana tiks nodrošināta ārpus kārtas.

Tiesas sēdes ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās organizē, izmantojot videokonferenci, tā tas notiek arī kriminālprocesā Nr. 12812001408. Ja tiesas sēde tiek organizēta klātienē, starp personām tiesas sēdē jānodrošina vismaz divu metru distance.

Lai novērstu riskus tiesu apmeklētāju un tiesas personāla veselībai un pielāgotu tiesu darbu valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem, Tieslietu ministrijas noteiktajās vadlīnijās attiecībā uz rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darba organizāciju ārkārtējās situācijas laikā norādīts: «Ja tiesas sēde tiek organizēta klātienē, tad starp personām tiesas sēdē nodrošināma nepieciešamā distance un veicami citi piesardzības pasākumi (vēdināmas telpas u.c.).»

Tiesas sēdēs tiek nodrošināti dezinfekcijas un piesardzības pasākumi

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka drošai mutvārdu tiesas sēžu norisei tiek ievēroti īpaši piesardzības pasākumi un kriminālprocesa Nr. 12812001408 iztiesāšanas laikā dezinfekcijas līdzekļi tiesas zālē ir nodrošināti. Tiesas zāles darbvirsmu dezinfekcija tiek veikta gan pirms katras tiesas sēdes, gan arī katrā tiesas sēdes pārtraukumā, kas tiek pasludināts ik pēc pusstundas, lai nodrošinātu telpu vēdināšanu un galdu apstrādi ar dezinficējošajiem līdzekļiem.

Tāpat kā citās tiesās Rīgas apgabaltiesā ir noteikti apmeklējuma ierobežojumi.

Lai darbu vienā no lielākajām Latvijas tiesām pielāgotu valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem, sākot no 2020. gada 17. marta, apmeklētāji Rīgas apgabaltiesā tiek ielaisti tikai tad, ja viņi ir aicināti uz tiesas sēdi ar tiesas pavēsti vai citu aicinājumu.

Lai ievērotu ārkārtējās situācijas laikā tiesā noteiktos ierobežojumus un žurnālists varētu apmeklēt atklātu tiesas sēdi, tiesai adresēts iesniegums elektroniskā formā iespējami savlaicīgāk jānosūta uz e‑pasta adresi riga.apgabals@tiesas.lv. Ja iesniegums būs sagatavots savlaicīgi, pēc tā izskatīšanas žurnālists tiks iekļauts to personu sarakstā, kas ir aicinātas uz tiesas sēdi. Jāņem vērā, ka, saņemot attiecīgu žurnālista iesniegumu par iespēju ārkārtējās situācijas apstākļos apmeklēt atklātu tiesas sēdi, tiesas priekšsēdētāja to pārsūta izskatīšanai tiesas sastāvam, kas izvērtē visus apstākļus, tostarp, vai ir iespējams nodrošināt kādas personas klātbūtni konkrētajā tiesas sēdē un vai konkrētās tiesas telpas, kurās plānots izskatīt lietu, ļauj nodrošināt divu metru distanci starp klātesošajiem.»

Atnāca apkopēja…

Neatkarīgajai šobrīd nav zināma neviena cita krimināllieta, kura tiktu tiesāta ar 10 procesa dalībniekiem vienā tiesas zālē. T.s. Lemberga krimināllietā 10 procesa dalībnieki piedalās lietas iztiesāšanā Rīgā, Abrenes ielā 3, bet trīs procesa dalībnieki - Ventspils tiesas telpās videokonferences režīmā. Kā stāsta šā procesa dalībnieki, cīņa ar Covid-19 t.s. Lemberga prāvā vienu reizi vienā tiesas sēdes starpbrīdī tiešām notikusi: «Atnāca apkopēja, nedaudz pašpricēja spirtu un ar lupatu nolaida pa galdu virsmām.»

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais